liepajniekiem.lv
Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) norāda, ka zemes apsaimniekotāji ar agresīvo augu cīnās, interesi izrāda, tomēr tas ir vairāku gadu mērķtiecīgs darbs, līdz latvāni izdodas pieveikt, un cīņā jāiesaistās visiem parazītauga skartās teritorijas īpašniekiem.
Ja viens centīsies no latvāņa tik vaļā, bet otrs ne, tad sasniegt pozitīvu rezultātu ir teju neiespējami.
Uz sūdzībām reaģē
VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Līga Eizenberga stāsta, ka Dienvidkurzemes novadā kopumā ir uzmērīts 181 hektārs, kur konstatēti latvāņi.
”Šīs vietas ir Durbē, Tadaiķu pagastā, Gaviezē, Priekulē, Nīcā, Sakas pagastā,” viņa precizē.
Savukārt Liepājā tie ir 9,35 hektāri.
Kartē, kas ir publiski pieejama VAAD mājaslapā, uzmērītās vietas redzamas, un turpat, ja ir interese, var noskaidrot, kas ir īpašnieks – privātpersona vai uzņēmums.
Kopumā visā Latvijā ir uzmērīti 11 000 hektāru, kur aug latvāņi. ”Tā ka Dienvidkurzemes novadā ir tāds vidējs rādītājs,” vērtē L. Eizenberga.
Visplašāk tie joprojām zaļo Vidzemē un Latgalē. ”Principā, ja necīnās, tad ir tikai latvāņu pieaugums. Izplatība var palielināties arī tad, ja teritorijā, piemēram, ir rūpnieciski grants karjeri vai kaut kas tamlīdzīgs.
Tehnika sēklas izvadā pa plašu apkaimi, jo tās mēdz pielipt pie riepām. Ik pa laikam mums zināmās latvāņu platības tiek pārmērītas, un, ja ir kādas izmaiņas, tiek fiksēts, vai latvāņu palicis mazāk vai, tieši pretēji, tie saauguši vairāk.
Tur, kur cīnās, protams, paliek mazāk. Kur necīnās, tur diemžēl aug griezdamies,”
zina stāstīt VAAD pārstāve.
Latvāņu skartās platības uzmēra VAAD, tomēr nepietiekamo cilvēkresursu dēļ dienests visbiežāk reaģē tieši uz sūdzībām. ”Ja mums zvana un saka, ka konkrētajā vietā ir latvāņi, tad mēs to iekļaujam sarakstā un dodamies uzmērīt.”
L. Eizenberga novērojusi, ka pēdējos gadus cilvēki tiešām zvana daudz un ziņo par invazīvajiem augiem, izmanto arī mobilo aplikāciju ”Vides SOS”.
Iesējas grūti sasniedzamās vietās
Ja Sosnovska latvānim ļauj brīvi augt un izplatīties, paredzētas arī soda sankcijas, bet VAAD pārstāve atzīmē, ka vismaz sākotnēji necenšas kādu sodīt, bet aicina augus iznīcināt nopļaujot, zemi uzarot.
Tomēr pagājušajā gadā Kurzemē ir divas ierosinātas administratīvās lietas par latvāņu neapkarošanu.
L. Eizenberga arī atgādina, ka ir normatīvie akti, kas regulē latvāņu ierobežošanu, tai skaitā pašvaldībās ir jābūt izstrādātam latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu plānam, ko nosaka 12. un 13. punkts MK noteikumos Nr.559 ”Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”.
”Pašvaldībās ir jābūt piecgades plānam, kurā apzinātas latvāņu augšanas vietas, gan privātpersonu, gan uzņēmumu.
Tā kā tās ir uzmērītas, tad pašvaldība uzrauga, kā notiek latvāņu iznīcināšana,” atzīmē L. Eizenberga. ”Pašvaldībai ir tiesības latvāņus nopļaut un pēc tam piestādīt rēķinu, ja paši īpašnieki neko nedara.”
Šie plāni ir apskatāmi VAAD mājaslapā. Ja Liepājai tāds ir, tad Dienvidkurzemes novada plāns dienesta mājaslapā nav atrodams, un arī L. Eizenberga apliecina, ka Dienvidkurzeme to vēl nav iesniegusi.
VAAD nenodarbojas ar latvāņu tiešu iznīcināšanu. ”Mēs tikai veicam uzraudzību, zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt Sosnovska latvāni, ja tas izplatījies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā,” saka L. Eizenberga.
”Mēs uzmērām teritoriju un uzraugām, vai latvāņi tiek iznīcināti. Kā jau minēju, mums nav tik daudz resursu, lai darītu kaut ko vairāk, līdz ar to sanāk, ka būtībā reaģējam uz iedzīvotāju sūdzībām.
Cīņa ar latvāņiem gulstas uz zemes apsaimniekotāju sirdsapziņas.
Mēs sabiedrību regulāri informējam, mūsu mājaslapā izveidota sadaļa ”Par Latviju bez latvāņiem”, kur aprakstītas iznīcināšanas metodes, labās prakses piemēri, pašvaldību informācija u.c. Līdz ar to domāju, ka cilvēki zina, kas ir latvānis un ka pret to ir jācīnās, cik nu katram ir iespēju.”
Patlaban Latvijā ir uzmērīts vairums latvāņa skarto teritoriju, lēš L. Eizenberga. Tomēr viņa pieļauj, ka ir vietas, kuras vēl nav piefiksētas.
”Visgrūtāk ir cīnīties tādās vietās kā grāvji, kur ir ūdensteces, pie upēm, jo tur nedrīkst lietot nekādus augu aizsardzības līdzekļus, tāpat ir ceļmalas, ir neaizsniedzamas vietas, tādi dabas nostūrīši, kur īsti neviens nepļauj, kur tikai dažkārt makšķernieki garām nostaigā. Bet pēc būtības arī tās kādam pieder un līdz ar to būtu pieskatāmas,” atgādina L. Eizenberga.
Latvānis ir ļoti agresīva suga, strauji iet plašumā, ja nerīkojas. ”Šī suga ir ievesta un agresīvāka nekā vietējās, augs aizņem dzīvotni, izspiežot ārā mūsu dabiskās sugas, tādēļ tas jāierobežo,” skaidro VAAD pārstāve.
Pļaušana dārga un bīstama
Dienvidkurzemes novada pašvaldība ik gadu apzina un aktualizē Sosnovska latvāņa izplatības vietas novadā, īpašu uzsvaru liekot uz auga augstas koncentrācijas teritorijām un publiski pieejamām vietām, stāsta novada sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova.
Viņa precizē, ka Grobiņā visvairāk latvāņu ir gar Ālandes upi, kas vijas cauri privātajiem un pašvaldības īpašumiem.
”Pašvaldība šos īpašumus rūpīgi pļauj, tomēr tas ir dārgs un veselībai kaitējošs process, kurš prasa apmācītus speciālistus latvāņu iznīcināšanā,
tāpēc privātpersonas nelabprāt ar to nodarbojas.”
Vēl Dienvidkurzemē izteikti lielas latvāņu audzes ir Tadaiķu pagastā, kur savulaik bijuši latvāņu audzēšanas izmēģinājuma lauciņi, un Dunalkas pagastā.
Komunālās pārvaldes darbinieki, kuri izgājuši apmācības, šīs vietas gan miglo, gan regulāri appļauj.
M. Kurčanova atzīmē, ka pašvaldības darbinieki vairākkārt ir noklausījušies VAAD organizētos seminārus par latvāņu apkarošanu, kā arī piedalījušies apmācībās.
Komunālās pārvaldes darbinieki un pašvaldības kapitālsabiedrības ”Grobiņas HES” strādnieki regulāri apkaro latvāņus, tos nopļaujot. 2022. gadā veikta pašvaldības ceļu malās augošo latvāņu indēšana.
”Pašvaldība aicina privātīpašniekus, kuru īpašumos novērojama latvāņa invāzija, augus nopļaut vai citādi iznīcināt,” atgādina M. Kurčanova.
Skaidrojot, kādēļ Dienvidkurzemes novads nav publiskojis latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu, sabiedrisko attiecību speciāliste apliecina, ka šāds plāns tikšot izstrādāts. Tas nav izdarīts speciālista trūkuma dēļ, bet patlaban šis jautājums jau ir atrisināts.
Uzziņai
Saskaņā ar ”Augu aizsardzības likuma” 25. pantu par invazīvo augu sugu audzēšanu, izplatības pieļaušanu, ierobežošanas pasākumu neīstenošanu, kā arī informācijas nesniegšanu VAAD par invazīvo augu sugu invadētajām platībām zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam var tikt piemērots administratīvais pārkāpums, sākot no brīdinājuma līdz naudas sodam.
- Privātpersonām – brīdinājums; naudas sods – 50–1500 eiro.
- Juridiskām personām – brīdinājums; naudas sods – 300–3000 eiro.
Ja valdītājs nav iesniedzis iepriekš minēto informāciju vai neveic ierobežošanas pasākumus, tos organizē vietējā pašvaldība. Persona sedz izdevumus, kas saistīti ar latvāņa ierobežošanas pasākumiem.
Avots: Valsts augu aizsardzības dienests
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
