Dažādās vietās Liepājā, arī Grobiņā, Vērgalē šajās dienās
ļaudis novērojuši lielus spāru barus. Tas nozīmē, ka tām klājas labi, paskaidro
entomologs Mārtiņš Kalniņš.

Visticamāk,
lidotājas ir plankumainās spāres – tā ir Latvijā vispierastākā spāru suga, saka
entomologs. Tās dzīvo gandrīz jebkuros stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos,
piekrastes ezeri, tādi kā Liepājas, Papes, Tosmares ezers tām ļoti tīk. Un, ja
iepriekšējais gads ir bijis labs no vairošanās viedokļa, ja kāpuri labi
attīstījušies, tad tagad kukaiņu ir daudz. Ja vēl piedevām pavasaris ir kā
šogad – vēls, bet straujš un ūdeņus ātri uzsildošs, – spāres izlido vienā
laikā. Tas arī rada iespaidu, ka to ir ļoti daudz, vēsākā pavasarī tās vairāk
izklīstu.

Kad spāres
izlido, tās atkal meklē ērtu vietu pie ūdeņiem, M. Kalniņš skaidro, kurp
spāres dodas. Šādos nolūkos tās mēdz lidot piecu līdz desmit kilometru apkaimē.
“Bet ir novēroti arī spāru masveida pārlidojumi desmitiem un simtiem
kilometru attālumā. Tie dokumentēti arī no valsts uz valsti.” Tādos
gadījumos spāres lido plūsmās, vienā virzienā. Kukaiņi tā rīkojas tādēļ, ka
vienā teritorijā to ir pārāk daudz, lai visiem pietiktu vietas un barības.
“Pašregulēšanās instinkts.” Tomēr šis process datu trūkuma dēļ vēl
neesot kārtīgi izpētīts.

Kopumā ņemot,
spāru lidojumi rāda, ka šiem kukaiņiem klājas labi. “Un cilvēkiem par to
satraukties nevajag, jo kāpostus tās nenoēdīs,” smaida M. Kalniņš. Tieši
otrādi – spāres pārtiek no mušām un odiem, tātad daudz spāru nozīmē mazāk šo
asinssūcēju.

Plankumainajai
spārei pēc izlidošanas galvenais mērķis ir atrast otru spāri, lai sapārotos.
Jūnijā vai jūlijā tās dēj olas, no tām šķiļas kāpuri, kas aug līdz nākamajam
gadam, un maijā tie pārvēršas jaunās spārēs. “Kukaiņiem pilnīgi normāls
pavasaris,” vēl piebilst entomologs.