Kādurīt pavisam agri, vēl pirms saullēkta, vismaz četri cilvēki bijuši
liecinieki pārsteidzošai parādībai debesīs. Lai arī tas noticis pirms vairāk
nekā mēneša, viens no viņiem, liepājnieks Oļegs par to laikrakstam pastāstīja tikai nupat.

4. februāra rītā, piecas minūtes pāri septiņiem, objekts
parādījies debesīs apmēram virs Liepājas lidostas. Tas bijis kā uzliesmojums,
par parādības pēkšņumu stāsta liepājnieks. Viņš kopā ar kolēģiem bijis ceļā uz Rīgas
pusi, un parādība – liels un ļoti spožs objekts – debesīs virzījusies tajā pašā
virzienā. Tā bijusi uguņu ieskauta, atradusies samērā zemu. Pie dzelzceļa
pārbrauktuves Kalvenē tā it kā piebremzējusi, sašūpojusies, pēkšņi pārvērtusies
par mazu punktiņu un izzudusi.

“Tā noteikti nebija Saule. Un arī meteorīts ne, tas lido vienā
virzienā, bet šis sekoja mums,” Oļegs stāsta, ka pa ceļam parādība arī asi
mainījusi lidojuma virzienu. Līdz šim neko tamlīdzīgu viņam neesot gadījies
redzēt. Mēģinājis to filmēt, bet displejā nekas nav parādījies, izdevies tikai
nofotografēt.

Liepājas lidostā “Kurzemes Vārdam” saka, ka tur nekas nav
zināms par šajā datumā manītām īpatnībām debesīs, nav bijis arī lidmašīnu, kas
paceltos vai nolaistos.

Bet Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā “Kurzemes
Vārdam” paskaidroja, ka šis objekts varētu būt bijis Rīta Auseklis –
planēta Venēra, kas šai laikā kā ļoti spožs debess ķermenis bija redzama īsi
pirms Saules lēkta zemu pie horizonta dienvidaustrumu pusē. Saule torīt
uzlēkusi vairāk nekā stundu vēlāk par brīdi, kad objekts redzēts. Spriežot pēc
Oļega uzņemtā attēla, dūmaka pavairojusi novērojamās parādības efektu, stāsta
institūta zinātniskā asistente un žurnāla “Zvaigžņotā Debess”
atbildīgā sekretāre Irena Pundure. Venēras spožums tobrīd bijis –4,5
magnitūdas.

Astronomijā, lai norādītu debess objekta spožumu, tai dod vērtējumu
magnitūdās, dabas un debess parādību fotogrāfs Ivo Dinsbergs skaidro
publikācijā portālā “Draugiem.lv”. Vājākā ar neapbruņotu aci redzamā
zvaigzne ir ap +6 magnitūdas spoža. Ar katru nākamo ciparu objekta spožums
pieaug par apmēram trīs reizēm. Nofilmēt debess parādību nav izdevies, jo
uzņemšanas tehnika droši vien ir bijusi par vāju, saka I. Pundure.

Planētas pie debess
izskatās kā spožas zvaigznes, kas lēni pārvietojas starp pārējām zvaigznēm,
lasāms interneta resursā www.astro.lv.
Veneras atmosfēra labi atstaro Saules gaismu, tāpēc tā ir visspožākā planēta,
kā arī trešais spožākais objekts pie debesīm pēc Saules un Mēness. Venera ir redzama
austrumos pirms saullēkta un rietumos pēc saulrieta.