“Eglīte, iededzies!” spītējot aukstajam vējam un salam, sestdien sauca mazi un lieli, un viņu dedzīgais aicinājums piepildījās.

“Lauku sētas pilsētā” laukuma centrā Velnciemā prāva sniega kalna virsotnē visā krāšņumā zaļās egles zaros iemirdzējās gaismeklīši. Tagad varēja sākties Ziemassvētku dāvanu dalīšana, jo projekta vadītāja Skaidrīte Solovjova vēlējās pateikties saviem palīgiem par gada gaitā saņemto atbalstu.

 Tā nu noticis, ka lauku labumu izrādīšana un tirgošana šā gada gaitā Skuju ielā guvusi necerēti lielu atsaucību. Tā izrādījusies lietderīga gan tiem, kas vēlas pārdot savu audzējumu, gan tiem, kuri to grib iegādāties. Skaidrīte pastāstīja, ka zemnieki uz Velnciemu tagad braucot gan no Kazdangas un Lažas, gan Durbes, Priekules, Rucavas, Nīcas un citiem novadiem. Ļoti daudzi zemnieki kļuvuši par projekta dalībniekiem. Taču visrosīgākie esot grobiņnieki. To jau arī varot saprast, jo viņiem jāmēro visīsākais ceļš.

Piena ražotājs Visvaldis Kukuks “Kurzemes Vārdam” teica, ka sākumā neesot gaidījis, ka pieprasījums produkcijai būs tik jūtams, taču tagad par to pārliecinājies un tāpēc atteikties no šīs iespējas vairs nedomājot. Arī bioloģiskais augļkopējs Eglons Brūns no Otaņķiem pauda līdzīgu viedokli, jo šeit atradis vietu, kur realizēt paša saimniecībā spiestās augļu sulas un ābolus. Bet rucavniece Olga Dūrēja, kas nodarbojas gan ar maizes cepšanu, gan tautasdziesmu dziedāšanu, atzinīgi vērtēja jauko atmosfēru, kas allaž valdot lauku sētā pilsētā.

Pateicoties Skaidrītes izdomai, katru reizi tiekot sarūpēts kaut kāds jauns pasākums. Šoreiz tāds patīkams pārsteigums bija zivju kūpināšanas skola, kurā savu pieredzi nēģu kūpināšanā izrādīja pāvilostnieks Dzintars Zamarītis. Skaidrīte teica, ka aicinājusi  kūpināšanā iesaistīties arī piekrastes zvejniekus, taču šerpo vēju dēļ, kas pūta visu pagājušo nedēļu, tie neesot tikuši pie lomiem. Līdz ar to ieceres īstenošanu nācies atlikt uz priekšdienām, taču tas nenozīmējot, ka tā netiks piepildīta.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Folkloras kopas “Saknes” vadītāja Gunta Atiķe apdāvina rosīgo rucavnieci Olgu Dūrēju, kas par tādu apsveikumu nepalika dziesmu parādā.

Dzintars Zamarītis no Pāvilostas liepājniekus mācīja, kā pareizi kūpināmi nēģi.