Šonedēļ Liepājā atkal bija vērojamas pastiprinātas elektroenerģijas sprieguma svārstības, kuras, iespējams, izraisa “Liepājas metalurga” jaunās elektrokrāsns darbība.

Kā norādīja uzņēmumā, jaunā iekārta šonedēļ vēl netiks oficiāli pieņemta ekspluatācijā. Pirms trim nedēļām “Liepājas metalurga” valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs sacīja, ka pagaidām darbs notiekot testa režīmā un, kad viss tikšot noregulēts, vairs “nebūs nekā tāda, par ko liepājniekiem uztraukties”.

Tiesa, dažiem Liepājas uzņēmumiem elektrības lēkāšana radījusi problēmas. Viens no uzņēmējiem, kura ekspluatētās elektroierīces atteikušās darboties, nevēlējās publiskot ne vārdu un pat ne uzņēmuma darbības sfēru, lai lieki nekonfliktētu ar pilsētas rūpniecības flagmani, jo pierādījumu elektroierīču funkcionēšanas traucējumu saistībai ar lieljaudas elektrokrāsns darbību nav.

Toties “Kurzemes Vārda” reprocentra vadītājs Armands Belts pastāstīja, ka viņa praksē vēl nebija gadījies, ka darba procesā atslēdzas imidžseters, kas sagatavo laikraksta lapu novilkumus uz fotoplatēm. Reprocentra datortehnika ir pievienota strāvas stabilizatoram, tā saucamajam UPS, taču imidžseters ir pieslēgts tieši strāvas avotam. Tikai pēc tam, kad nepārtrauktās barošanas ierīce (UPS) pievienota arī iekārtai, kas izgatavo poligrāfiskās filmas, tā atsākusi darbību.

Liepājas Komunālās pārvaldes apgaismojuma nozares vadītājs Andris Bražis sacīja, ka sprieguma svārstības pilsētas dienestiem problēmas nav radījušas. “Mikropārrāvumi jau ir vienmēr, nekur pasaulē no tiem nevar izvairīties, tāpēc arī darbojas attiecīgas sistēmas, kas šo pārrāvumu ietekmi uz kopējo elektrotīklu mazina. Visas problēmas var atrisināt, tiesa, tas var prasīt arī prāvus līdzekļus,” viņš piebilda.

Visai izvairīgi notiekošo pilsētas elektrotīklā iepriekš komentēja arī uzņēmums “Latvenergo”, taču, jādomā, ka Latvijas enerģētikas monstram kopējiem spēkiem ar “Liepājas metalurgu” izdosies sprieguma svārstības ierobežot. Un, pats galvenais, ir jācer, ka ir iespējama to atrisināšana, ņemot vērā Latvijas energoapgādes specifiku, kad Kurzemē nav ģenerējošo jaudu.

Ints Grasis,
“Kurzemes Vārds”