Neskatoties uz pēdējā laika konfliktiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) joprojām cer salabt ar pašvaldībām, vienlaikus neatsakoties no saviem reformu plāniem..

Neskatoties uz pēdējā laika konfliktiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) joprojām cer salabt ar pašvaldībām, vienlaikus neatsakoties no saviem reformu plāniem.

“Protams, es šādu iespēju redzu un turpināšu diskusijas,” ceturtdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu norādīja Sprūdžs un piebilda, ka pašlaik sarunas ir nonākušas “neproduktīvā komunikācijas fāzē”. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka neatkāpjas no plānotajām reformām un turpinās darbu, diskutējot ar visām iesaistītajām pusēm, lai tās īstenotu.

Sprūdžs gan skaidri neatbildēja, vai viņam izdevies pārliecināt prezidentu par reformu nepieciešamību, vien atzina, ka tikšanās laikā tika pārrunātas dažādas lietas un “debates iet uz priekšu”.

Savukārt Valsts prezidenta Preses dienestā aģentūru BNS informēja, ka, pēc Bērziņa domām, pašlaik pieteikto reformu apmērs prasa daudz argumentētāku skaidrojumu, turklāt to sekmīgai ieviešanai būtu jāpanāk samērīgi kompromisi starp visām pusēm, kuras reformas varētu skart.

Sprūdžs pēc tikšanās norādīja, ka diskusijas par plānotajām reformām tiks turpinātas un jau nākamnedēļ paredzēta tikšanās ar Lielo pilsētu asociācijas pārstāvjiem.

Tikmēr Valsts prezidents uzsvēra, ka reformu jautājumos būtisks ir ne tikai ministrijas, bet arī visas valdības viedoklis. Tādēļ prezidents plāno ministra iniciatīvas pārrunāt ar Ministru prezidentu jau nākamās iknedēļas tikšanās laikā.

Apspriežot ministra plānotās reformas detalizētāk, Valsts prezidents akcentējis, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz deputātu skaitu un amatu savienošanu var tikt pilnveidots.

“Valsts prezidents nesaredz pamatojumu priekšlikumam par pašvaldību deputātiem kā pastāvīgā darbā algotiem, kas ietvertu papildu administratīvās izmaksas ne tikai viņu algu celšanai, bet arī darba pienākumu veikšanas nodrošināšanai,” norādīja prezidenta Preses dienestā.

Puses bijušas vienisprātis, ka, ņemot vērā pasaules valstu pieredzi, pašvaldībās ir jāveicina personu līdzdalība pašvaldības iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā.

Vienlaikus Valsts prezidents paudis viedokli, ka referendumus nedrīkstu rīkot par infrastruktūras objektu būvniecību, jo tas var būtiski traucēt konkrēto administratīvo teritoriju attīstību. Par pieļaujamu referenduma jautājumu Bērziņš uzskata pašvaldību domes atlaišanu, ja likumā noteikts pietiekams aizsardzības slieksnis.

Tā kā ministrija ir atsaukusi savu sākotnējo likumprojekta piedāvājumu, Valsts prezidents cer uz atkārtotā projekta pilnveidošanu, kuras rezultātam nebūtu principiālu vairāku ministriju un pašvaldību iebildumu.

Tikšanās laikā Valsts prezidents aicinājis ministru pievērsties iepriekš plānoto uzdevumu veikšanai, tostarp sagatavot teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības normatīvos aktus, kā arī sākt īstenot publisko pakalpojumu sistēmas reformu, kas tieši un pozitīvi ietekmētu iedzīvotājus.

Kā pirmo un svarīgāko uzdevumu, kas ministram jāveic neatliekami, Valsts prezidents saredz administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanu, jo jau pašlaik ir vērojama skaidra sakarība – jo mazākas ir pašvaldības, jo vairāk naudas tiek tērēts administratīvajām vajadzībām, bet mazāk sociālo jautājumu risināšanai. Šim izvērtējumam atbilstoši valdības rīcības plānam bija jābūt izdarītam jau 2012.gada 31.augustā.

Jau vēstīts, ka Sprūdžs ceturtdien ar prezidentu bija iecerējis pārrunāt ministrijas plānotās reformas pašvaldību darbā, tostarp deputātu skaita samazināšanu un amatu savienošanu pašvaldībās, par ko Valsts prezidents līdz šim izteicies visai skeptiski.

Latvijas lielo pilsētu mēri 10.septembrī Valsts prezidentam Bērziņam, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un premjeram Valdim Dombrovskim nosūtīja vēstuli, draudot prasīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža demisiju, ja ministrs neņems vērā pašvaldību argumentus iecerētajās pašvaldību reformās.

Vēstuli ir parakstījuši visu deviņu republikas pilsētu vadītāji ‒ Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartašēvičs, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks.

Ministra Sprūdža idejas par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, domnieku darba profesionalizēšanu un liegumu savienot darbu domē ar kādas pašvaldības iestādes vai uzņēmuma vadīšanu ir nonākušas līdz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pret daudzām no tām iebilst lielo pilsētu mēri.

Ministrijas sagatavotie grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā paredz samazināt deputātu skaitu pašvaldībās, Rīgas domē – līdz 35, kā arī stingrāk nodalīt izpildvaru no lēmējvaras. Pagājušajā nedēļā šīs un vēl citas ieceres mēri apspieda ar Sprūdžu, taču pēc sarunas norādīja, ka vēlas no ministra plašāku izskaidrojumu un konkrētas ieceres.

BNS