Vieni no visinteresantākajiem šoferu stāstiņiem ir tie, kas vēsta par viņu piedzīvojumiem tehnisko apskašu stacijā. Tas, kā paziņa tur izsvilpts vai viss noritējis, tā teikt, kā pa diedziņu, parasti raisa interesi. Nepatīkamus brīžus galvenokārt automašīnas nebūt ne ideāla tehniskā stāvokļa dēļ apskašu stacijā piedzīvojis ne viens vien vadītājs, bet pērnā gada nogalē grobiņnieka Jura Lazdupa likstas ir vērtas, lai par tām uzzinātu arī lasītāji, bet mēs transportlīdzekļu tehniskās apskates tēmai pievērstos plašāk.

Atriebība vai x-failu mistika?

Lāčplēša dienā viņš devies uz tehnisko apskašu staciju “Scantest” Grobiņā ar savu 1997.gada “Ford Mondeo”, pirms tam autoservisā veicot visus sagatavošanas darbus. “Zinu, ka ir cilvēki, kas uz apskati brauc nesagatavojušies, bet, saņemot slimības lapu, novērš tās tehniskās neatbilstības, ko inspektors fiksējis pirmajā reizē. Es parasti cenšos visu izdarīt tā, lai nākamā reize būtu tikai pēc gada,” sacīja Juris Lazdups.

Pirms pusdienlaika piebraucot pie stacijas, nevienas mašīnas nav bijis (pēdējā laikā diezgan neparasts gadījums. – I.G.). Samaksājis valstī noteiktās nodevas par transportlīdzekļa tehnisko apskati un citus obligātos maksājumus, J.Lazdups kā pirmais numurs turpinājis gaidīt, kad vērsies vārti, taču kādas desmit minūtes nekādas darbības nav notikušas. Tad viņš atkal devies pie kases lodziņa un apjautājies, vai stacijā nav pusdienlaika un varbūt jāpiebrauc vēlāk, taču saņēmis atbildi, ka tāda neesot. Vēl brītiņu pasēdējis mašīnā un jau grasījies braukt prom, kad vārti atdarījušies un inspektors, kā vēlāk noskaidrojies, pats apskašu stacijas vadītājs Andris Teteris, viņu aicinājis braukt iekšā.

“Inspektors nebija omā un pat agresīvi noskaņots, sakot, kāpēc esmu gājis sūdzēties, un dodot mājienu, ka nu es pusdienas dabūšot. Pārbaudes beigās atklājās, ka aizmugurējā bremžu sistēma nedarbojas kā nākas. Jutos ļoti izbrīnīts, jo pirms apskates servisā viss bija pārbaudīts… Uzreiz devos turpat Grobiņā uz autoservisu. Samaksāju par pārbaudi, pagāja tikai 15 minūtes pēc auto izbrāķēšanas, bet ar bremzēm pa šo laiku viss bija kļuvis kārtībā. Protams, devos atpakaļ uz apskašu staciju. Meklēju tās vadītāju un sameklēju savu inspektoru. Uzrunāju viņu, sakot, ka varbūt bremžu stends melo. Parādiet man, kad pēdējo reizi pārbaudīts jūsu bremžu stends? Viņš atbildēja: “Brauc uz Rīgu un prasi tur.” Sacīju, ka tā nevar būt, kaut kādai dokumentācijai taču jābūt uz vietas. Bet viņš ar mani vairs nerunāja – maksājiet otrreiz un brauciet virsū! Gadījās cits inspektors – Arnis Simsons. Viņš sacīja, ka ar bremzēm viss ir kārtībā…”

J.Lazdups iesniedza oficiālu sūdzību CSDD Liepājas rajona nodaļas vadītājam Gvido Ķirsonam ar prasību atlīdzināt viņam nodarīto morālo un finansiālo kaitējumu. Bet, pirms izklāstīt oficiālo CSDD atbildi, savs sakāmais ir arī Andrim Teterim.

“Izbrāķēt nav mūsu mērķis”

“Vispirms gribu uzsvērt, ka agresija nāca no paša Lazdupa kunga puses. Jau pirms tikšanās ar mani viņš to izrādīja kases telpā, bet, braucot iekšā stacijā, Lazdups man ar auto uzbrauca uz kājas… Pirms tam šeit braukuši cauri tūkstošiem vadītāju, bet neviens nav pamanījies uzbraukt virsū inspektoriem,” sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja Andris Teteris.

“Kāpēc mēs mēram priekšējam tiltam labo un kreiso riteni, kāpēc aizmugurējam tiltam abus riteņus? Pēc noteikumiem rādītāju diference starp viena tilta abiem riteņiem, runājot par bremzēm, nedrīkst pārsniegt 30 procentu. Šajā gadījumā bija 1,7 un 1,0,” notikušo skaidro apskašu stacijas vadītājs.

(Uzziņai: drīz pēc tam autoservisā Grobiņā šie rādītāji bija attiecīgi 1,8 un 1,6, bet atkārtotajā apskatē SIA “Scantest” – 1,6 un 1,4)

Andris Teteris uzskata, ka tehniski šādas atšķirības ir iespējamas. “Ar šādiem gadījumiem nākas saskarties itin bieži. Tajā pašā servisā, kur kungs pārbaudīja auto, it kā ir novērstas ķibeles, bet šeit savukārt nav viss kārtībā. Un otrādi. Var, piemēram, iztecēt bremžu šķidrums. Neatminos, vai tajā dienā lija lietus, bet es bremzes pārbaudīju vairākas reizes.”

Uz jautājumu, vai stacijai ir kāds plānotais procentuālais to mašīnu īpatsvars, kuras ar pirmo tehniskās apskates reizi būtu jāizbrāķē, Andris Teteris atbild noraidoši: “Pilnīgi un noteikti nē. Un nekad tāds nav bijis. Tāds nav mūsu mērķis. Mēs stingri vadāmies pēc noteikumiem. Man pašam, piemēram, ir cieta alga un prēmijas trīsreiz gadā, tādēļ arī nav nekādas personīgās ieinteresētības piesieties bez iemesla.”

Runājot par bremžu stendu, par kuru it kā stacijā nav dokumentācijas, Grobiņas tehniskās apskates stacijas vadītājs apgalvoja, ka par konkrēto bremžu stendu atbild firma “Hofman”, kas veic regulāru iekārtas apkopi un kalibrēšanu. Stacijā uz vietas esot tikai iekārtas tehniskā pase. Tādēļ viņš klientiem nevarot uzrādīt dokumentus.

Nevajadzēja parakstīt protokolu

Līdz šim neviens autovadītājs nav mēģinājis apstrīdēt tehniskās apskates stacijas inspektora vērtējuma rezultātus. Tas vēsta arī par to, ka Grobiņas stacijā strādā sava aroda profesionāļi, tomēr vairums šoferu, iespējams, nemaz nav aizdomājušies līdz tam, ka inspektora rīcību var arī apstrīdēt, vai arī tas tiešām nekad nav bijis nepieciešams. Atgriežoties pie iepriekš minētā konflikta, var teikt, ka visi gali ir ūdenī, proti, nav vairs iespējams konstatēt ne klienta pretenziju pamatotību, ne inspektora negodprātību. Tas izriet no CSDD oficiālās atbildes. Tiesa, būtu video novērošanas kameras uzstādītas agrāk, tad varētu fiksēt bremžu stenda patieso rādījumu. Drīz pēc šī konflikta SIA “Scantest” stacijā Grobiņā izvietotas 10 novērošanas iekārtas (tā bija jau iepriekš plānota rīcība, nevis ir cēloņsakarībā ar notikušo konfliktu), kas filmē notiekošo gan stacijas ārpusē, gan iekšpusē.

CSDD atbildē J.Lazdupam, ko parakstījis Liepājas rajona nodaļas priekšnieks Gvido Ķirsons, ir teikts: “To, ka, jūsuprāt, jūsu automašīnai tika nepamatoti konstatēta bremžu neatbilstība noteiktām prasībām, šobrīd nav iespējams pārbaudīt no praktiskā viedokļa, taču teorētiski nav apšaubāma CSDD darbinieku rīcība un bremžu stendu rādījumi, jo šiem rādījumiem esat piekritis arī jūs, parakstot transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates protokolu.” Iznāk, ka Lazdupa kungs, tā teikt, pats ir vainīgs.

Ikviens, kas nepiekrīt valsts apskatē konstatētajam, darbinieka rīcību var apstrīdēt Ministru kabineta 2004.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.466 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” noteiktā kārtībā. Šo noteikumu IX nodaļa “Rīcība strīdu gadījumos un lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība” nosaka tālāko rīcību gadījumos, kad transportlīdzekļa īpašnieks (vadītājs) nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam. Un tālākā rīcība (šos noteikumus var atrast CSDD mājaslapā) ir neparakstīt protokolu (tas gan noteikumos nav minēts), kā var noprast no CSDD atbildes, un uzreiz vērsties pie CSDD nodaļas priekšnieka.

Jo vairāk brāķē, jo vairāk pelna

Automašīnu tīša brāķēšana tehniskās apskates stacijā, pats par sevi saprotams, nemaz nevar būt šī pakalpojuma sniedzēju mērķis, jo pāri visam taču ir drošība ceļu satiksmē, kas ir primārais un faktiski arī vienīgais iemesls, kādēļ transportlīdzekļiem vispār būtu jāveic pārbaude. Tomēr pastāv tieša sakarība starp cauri apskašu stacijai izbraukušo automašīnu skaitu un uzņēmuma ienākumiem. Mūsu gadījumā – SIA “Scantest” ienākumiem, kas ir akreditēts uzņēmums transportlīdzekļu tehniskās kontroles veikšanai un dara to ne tikai Grobiņā, bet arī Kuldīgā, Talsos, Saldū, Valmierā, Ludzā, Rēzeknē. Starp citu, pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas “Lursoft” datiem, SIA “Scantest” īpašnieki ir Somijas uzņēmums “Ajovarma Holding Oy” (51 procents daļu), SIA “CA 88” (29 procenti, šis SIA vienādās daļās pieder Līgai un Olafam Liniņiem) un bezpeļņas organizācija CSDD (20 procenti).

CSDD Tehniskās kontroles sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Imants Paeglītis atzīst, ka “Scantest” saņem maksu par katru pakalpojumu, un jo vairāk pakalpojumu tiek veikts, jo kopējā summa ir lielāka. “Un tas arī ir loģiski, un savādāka sistēma, mūsuprāt, nav iespējama. Nedomāju, ka tāpēc būtu pamatoti uzskatīt, ka stacijas darbinieki ieinteresēti brāķēt pēc iespējas vairāk, jo inspektoriem alga nav atkarīga no tā, cik viņi veikuši pārbaužu. Drīzāk viņa algu var ietekmēt slikta pārbaudes kvalitāte, sevišķi tad, ja saņemta kāda pamatota sūdzība no klienta,” sacīja Imants Paeglītis. Un turpināja: “Turklāt gan pamatpārbaudi, gan atkārtoto pārbaudi var veikt jebkurā stacijā visā valstī. Līdz ar to klients, kas ir norīkots uz atkārtoto pārbaudi, to var veikt pilnīgi citā stacijā.”

CSDD amatpersona uzskata, ka gan CSDD, gan apskašu uzņēmumi ir ieinteresēti, lai pēc iespējas vairāk automobiļu tehniskās apskates brīdī būtu tehniskā kārtībā jau pirmajā reizē un mazāk klientiem vajadzētu norādīt uz trūkumiem un bojājumiem viņa automobilī.

Pēc CSDD apkopotās statistikas nekādā gadījumā neizriet, ka tehnisko apskašu stacijas inspektori Grobiņā būtu vieni no nedraudzīgākajiem valstī vai, korektāk izsakoties, mūspusē autotransports būtu sliktākā stāvoklī nekā citur. Jau pirmajā reizē Grobiņā uzlīmi par to, ka viss kārtībā, saņem 55,3 procenti spēkratu, kas ir nedaudz labāks rādītājs nekā vidēji valstī, kur pērn šis skaitlis bija 53,5 procenti (skatīt tabulu).

Nobeiguma vietā jeb Nenobrauciet inspektoram kājas!

Protams, protams. Inspektoram ir jāievēro likums, jābūt profesionālim, godprātīgi jāveic savi pienākumi. Bet inspektors taču nav robots, bet tāds pats cilvēks kā mēs. Un, ja jūs, lasītāji, man pajautātu, cik procentu es dotu, ka ar savu auto iziešu tehnisko apskati, pirms tam uzbraucot uz kājas inspektoram, tad es nedotu ne pieci. Esiet uzmanīgi!

Tehniskās apskates rezultāti 2006.gadā 

* – Rīgā

Ints Grasis,
“Kurzemes Vārds”

Tehniskās apskates stacijā Grobiņā tagad izveidotas 10 videonovērošanas iekārtas, kas filmē notiekošo. Tas ļaus izvairīties no turpmākiem konfliktiem.