Mūspuses
ezeros un upēs maijā tiks palaists gandrīz pusmiljona stikla zušu. Visvairāk –
Liepājas ezerā. Domāts, ka tie te nodzīvos ap 30 gadu un tad dosies nārstot uz
okeānu.

Stikla zušus
pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
“BIOR” iepirks no Lielbritānijas uzņēmuma “UK Glass Eels”.
Pavasarī tos palaidīs ūdeņos Pierīgā un Kurzemē.

Liepājai
tuvākie ūdeņi, kuri izvēlēti šim nolūkam, ir Tebras, Durbes, Sakas, Rīvas un
Bārtas upes, kā arī Durbes un Liepājas ezeri, informē “BIOR”.
Liepājas ezerā palaidīs 371,5 tūkstošus šo zivju.

Tas notiek
Latvijas nacionālā zušu krājuma pārvaldības plāna laikā, saka institūta Zivju
resursu pētniecības departamenta vadītājs Georgs Korņilovs. Šī būs jau trešā
reize, kad stikla zušus iepērk un palaiž Latvijas ūdenstilpēs. Iepriekš tas
darīts pie Rīgas, Vidzemē un Zemgalē, tagad pienākusi Kurzemes kārta.

“Zināmā
mērā tas ir visas Eiropas plāns,” stāsta G. Korņilovs. Zušu krājuma
stāvoklis ir slikts visā Eiropā, tādēļ speciālisti pēta, vai Latvijā ir
piemēroti apstākļi, kur tiem izaugt, un palīdzēt visai zušu pasaulei un līdz ar
to dabai kopumā. Apstākļi, kas zušiem traucē dzīvot, ir dažādos veidos
aizšķēršļoti ūdensceļi, kas kavē migrāciju, slikta ūdens kvalitāte, šīs zivis
arī lielos daudzumos izķer akvakultūras vajadzībām.

Zuši ir
dzīvnieki ar aizraujošu dzīves ciklu. Tie nārsto Sargasu jūrā, Atlantijas
okeānā. Jaunā paaudze, būdama vēl kāpuru stadijā, sāk tūkstošiem kilometru garu
ceļu uz savām pieaugšanas vietām, arī uz Latviju. Tiem zušu tūkstošiem, ko
“BIOR” palaidīs Kurzemes upēs un ezeros, šis ceļš būs aiztaupīts. Tie
te nonāks jau nākamajā attīstības stadijā – kā stikla zuši. Tie pēc formas ir
kā lieli zuši, bet izmēros mazi un caurspīdīgiem ķermeņiem.

Vai jaunie
zuši nesaskries zušu murdos, kas izvietoti Liepājas ezerā? G. Korņilovs
skaidro, ka šīs zivis aug ļoti lēnām: “Pirmos piecus gadus tie būs tik
mazi, ka tos nevarēs murdos noķert.” Saldūdeņos nonākot, to garums ir
tikai ap pieciem centimetriem. Tie šajā vecumā vispār esot tikpat kā nemanāmi,
jo labprāt ierokoties gruntī. Tāpēc arī zivju pētniekiem par šo zušu attīstības
posmu esot maz datu. Bet, atgriežoties pie murdu jautājuma, G. Korņilovs
pieļauj, ka šo piecu gadu laikā varētu tikt izlemts jautājums par zušu zvejas
pilnīgu liegumu: “Par to tiek runāts.” Viņš piebilst, ka zušu nozveja
Latvijā ir tik neliela, ka zvejniekiem tas nevarētu darīt lielas raizes.

Zuši ir
pieauguši un sāk gatavoties ceļam uz nārsta vietām tad, kad sasnieguši sudraba
zušu stadiju. Tas ir 15 līdz 30 gadu vecumā. Zuši trīsdesmitgadnieki dodas ceļā
uz okeānu. Tie ceļo ilgi. Piemēram, kad izdevies iezīmēt zuti no Usmas esera,
tas vēl pēc pusgada malies tepat pa
Baltijas jūru – atrasts pie Dānijas krastiem.

“Zušus
Latvijā neviens tā īsti nav pētījis,” atzīst G. Korņilovs. Tāpēc pēc
maijā plānotās brīvē palaišanas zinātnieki veiks monitoringus un pētīšanu sāks.