Izkraujot no kuģa kravu, konstatēts,
ka jūras ūdens to ir daļēji bojājis. Kravas nosūtītājs vēršas pie
apdrošināšanas kompānijas, lai saņemtu atlīdzību, taču tā pasaka: mums nebija
informācijas, ka krava pārvadāta ar tik vecu kuģi, tāpēc nekāda nauda par
bojāto preci netiks izmaksāta. Īsumā tāda ir būtība strīdam starp Liepājas SEZ
AS “Liepājas osta LM”, AS “Liepājas metalurgs” un AS
“If P&C Insurance” Latvijas filiāli, ko vakar izskatīja Kurzemes
Apgabaltiesa.

2012. gada rudenī starp “Liepājas ostu LM”
un kompāniju “If P&C Insurance” noslēgts kravas apdrošināšanas
līgums jeb polise. Polises darbības laikā 2012. gada beigās Liverpūles ostā,
izkraujot apdrošināto kravu – tērauda stieņus –, konstatēts, ka daļa preces ir
bojāta. Sālsūdens dēļ stieņi sarūsējuši, tāpēc bija samazinājusies kravas
vērtība. Līdz ar to “Liepājas osta LM” vērsās pie “If P&C
Insurance”, prasot izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Taču no
apdrošināšanas kompānijas saņemts atteikums. Tā paskaidrojusi: polisē ir
iekļauts punkts, kas nosaka, ka kravai, kas tiek vesta ar kuģi, kas būvēts
agrāk par 1981. gadu, nav spēkā apdrošināšanas aizsardzība. Bet “Liepājas
osta LM” tērauda stieņus pircējam bija nosūtījusi ar kuģi, kas būvēts 1978. gadā.  

“Liepājas osta LM” un tās māteskompānija
“Liepājas metalurgs” uzskata, ka atteikums ir nepamatots, tāpēc
vērsās tiesā, prasot no “If P&C Insurance” piedzīt 505,9 tūkstošus
eiro lielu apdrošināšanas atlīdzību. “Liepājas osta LM” uzstāj, ka
kravas elektroniskā deklarācijā bija norādīta informācija gan par kravu, gan
kuģi, “If P&C Insurance” ir izsniegusi apdrošināšanas
sertifikātu, kā arī rēķinu par apdrošināšanas pakalpojumu. Turklāt
“Liepājas ostai LM” jau bijusi ilga sadarbība ar “If P&C
Insurance”, kas arī iepriekš apdrošinājusi kravas, kas vestas ar kuģiem,
kuri būvēti vēl pirms 1981. gada, un apdrošinātāji nekad nav brīdinājuši, ka
šāda prakse nav pieņemama.

Savukārt apdrošināšanas kompānija apgalvo, ka nav
zinājusi, kurā gadā būvēts kuģis, ar kuru vesta liktenīgā krava, un
“Liepājas osta LM”, iespējams, apzināti maldinājusi apdrošinātājus,
nesniedzot pilnīgu informāciju par kuģa vecumu. Tādējādi klients nav ievērojis
līguma nosacījumus. Apdrošināšanas polise gan paredzot iespējamību pārvadāt kravu
ar vecāku kuģi, taču šādā gadījumā no apdrošināšanas kompānijas būtu
nepieciešama rakstiska piekrišana, un arī apdrošināšanas prēmija jeb atlīdzība
par pakalpojumu tad būtu lielāka. Savukārt izsniegtais apdrošināšanas
sertifikāts neesot dokuments, kas pierāda tiesības saņemt apdrošināšanas
apliecību.

Lēmumu šajā strīdā tiesa paziņos 16. aprīlī.