Ik gadu, atnākot ziemai un salam, operatīvie dienesti saņem
satrauktu iedzīvotāju zvanus steigties palīgā nelaimē nonākušiem, tostarp –
ledū iesalušiem vai it kā iesalušiem, putniem, portāls uzzināja operatīvajos
dienestos.

VP Kurzemes RP priekšnieka palīdze Jolanta Knīse portālam
atzina, ka Valsts policijā gan pēdējo dienu laikā šādu izsaukumu nav bijis. ”Patiesībā
jau tā  nav Valsts policijas kompetence,” skaidro policijas pārstāve,
norādot: ”Bet, ja vajadzētu, palīgā kolēģiem ietu, protams.”

Ugunsdzēsēji glābēji gan jau saņēmuši pirmos izsaukumus
glābt ūdensputnus, portālam atzina VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas
inspektore Agnese Sprūde. ”2015.gada nogalē bija gadījums, kad ievainots gulbis
atradās ezerā. An ar laivas palīdzību gulbis tika notverts un nogādāts krastā.
Tālāk gulbis tika aizvests pie veterinārārsta,” viņa atgādina.

Portāls jau informēja, ka aizvadītā gada 30.decembrī
veterinārārsta Dzintara Tīda klīnikā vienā dienā tika nogādāti divi cietuši
putni. Vanagu, kurš bija ieskrējis braucošai automašīnai vējstiklā un no
trieciena apdullis, dakteris izārstēja. Diemžēl ugunsdzēsēju uz klīniku atvesto
gulbi, kuram bija vaļējs kājas lūzums, nācās iemidzināt.

”Gadījumi, kad savvaļas dzīvnieki vai putni, kas ievainoti
tiek notverti un nogādāti veterinārārstam, nav bieži,” skaidro A.Sprūde: ”Līdz
VUGD šāda informācija nonāk salīdzinoši reti. Jo daudz iedzīvotāju zina, ka par
ievainotiem dzīvniekiem un putniem var ziņot patversmēm.”

Ziemas laikā, kad sals pieņemas spēkā un aizsalst ūdenskrātuves,
iedzīvotāji ugunsdzēsējiem glābējiem mēdz ziņot par iesalušiem vai it kā
iesalušiem putniem, pārsvarā par gulbjiem.

”No mūsu  un
ornitologu viedokļa raugoties, tas nav nekas ārkārtējs,” skaidro VUGD pārstāve:
”Dabā ir noteikts, izdzīvo stiprākais VUGD statistikā vairāku gadu griezumā
tikai ļoti retos gadījumos apstiprinājusies informācija par iesalušiem putniem.
Zvanītāji Zvanu centra dispečeriem stāsta, ka gulbji no savas atrašanās vietas
nav izkustējušies vairākas stundas, tup vienā vietā, bet kad VUGD darbinieki
pietuvojas gulbjiem pa ledu, viņi pārvietojas uz citu vietu – paceļas spārnos
un aizlido.” Tas nozīmē, ka putni vienkārši bijuši apmetušies uz ledus
atpūsties.

Glābēju apkopotā statistika rāda, ka pagājušajā gadā nav
bijis neviena gadījuma Liepājā un tuvējā apkārtnē, kad kāds putns patiesi būtu
biji iesalis ledū. ”Pēc mūsu novērojumiem – putni iesalst tikai tad, ja ir slimi,”
skaidro VUGD pārstāve.

Ugunsdzēsēji glābēji, tāpat kā ornitologi, uzsver, ka
iedzīvotāji ir līdzatbildīgi par to, ka gulbji reizēm nonāk nelaimē, iesalstot
ledū.

”Kādēļ gulbji nelido prom, ziemai sākoties? Kādēļ maz
kustas, vietās, kur apgrozās cilvēki? Tādēļ, ka iedzīvotāji, ģimenes ar bērniem
dodas pie ūdenstilpnēm un baro šos putnus,” norāda VUGD pārstāve: ”Un putni
saprot, ka nav jādodas citur meklēt sev barību, ka viņiem tā tiek piegādāta.”

”Vēlamies lūgt iedzīvotājiem – nebarojiet savvaļas putnus un
dzīvniekus! Viņiem pašiem jāmeklē iztika. Tad arī putni pārvietosies un
neatradīsies vienā vietā, līdz ar to nedraudēs to iesalšana,” ugunsdzēsēju
glābēju vārdā aicina A.Sprūde.

Un turpina: ”Mūsu lūgums ir arī iedzīvotājiem pašiem
nedoties uz ledus un nebaidīt putnus, lai neapdraudētu sevi. Var būt gan ielūšanas
gadījumi, gan arī putns, kas ir savvaļas radība, var uzbrukt – nevar prognozēt
viņa rīcību. Neizjauksim dabas kārtību un būsim
saprātīgi!”