Jau vairākas nedēļas šajā baznīcā rit remonts, pirmais pēc apmēram astoņdesmit gadiem. To veicot, negaidīts atklājums celtniekus un pašus draudzes locekļus sagaidīja dievnama tornī pie ieejas uz baznīcas telpu. Notīrot vairākas špaktelējuma un krāsojuma kārtas, meistari pamanīja īpatnējus izciļņus. Tos rūpīgi atsedzot, atklājās necerēts brīnums – Liepājas pilsētas ģerbonis. Tas izrādījās veidots akmens cilnī. Redzama gan liepa, gan divastainais lauva. Ģerbonis bijis klāts ar zilu krāsu, kas laikā, kad tas izveidots, simbolizējusi sudrabu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors Gunārs Silakaktiņš uzskata, ka cilnis varēja tikt izveidots 1872. vai 1873. gadā, kad pēc arhitekta Paula Makša Berči projekta tika būvēts dievnama tornis.

Ģerboni var uzskatīt par savdabīgu latviešu patriotisma simbolu. 19.gadsimtā pilsētu pārvaldīja vācieši. Gunārs Silakaktiņš jokojot izsaka minējumu, ka ģerbonī redzamais lauva tik nesamērīgi liels salīdzinājumā ar liepu ir tāpēc, ka tās veidotājs gribējis uzsvērt, ka ārzemnieciskais lauva nespēs apturēt latviešu sabiedrības, respektīvi liepas augšanu pretī saulei. Iespējams arī tas, ka šis ģerbonis veidots kā pretmets skulpturālajam ģerbonim, kas atrodas uz Sv.Trīsvienības vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas ieejas portāla, kurš veidots no Gotlandes smilšakmens un ir ļoti grezns.

Sv.Annas baznīcā Liepājas ģerbonis pēc tā notīrīšanas vairs netiks aizsegts, un to varēs aplūkot jebkurš interesents.