Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 22. oktobris

+11°C
Vējš: R 10.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Airisa, Irīda, Īrisa

Sv.Trīsvienības katedrālē vēlas izveidot iespaidīgu ekspozīciju  (5)

Atslēgvārdi pilsētas dome | komitejas | sv.trīsvienības katedrāle | ekspozīcija

Šodien, 4.oktobrī, notikušajā Liepājas pilsētas domes Attīstības komitejā deputāti konceptuāli atbalstīja Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda ieceri Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles tornī veidot pastāvīgu ekspozīciju, portāls uzzināja Attīstības komitejas sēdē.

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles tornis ir viena no Liepājas arhitektoniskajām un vēsturiskajām dominantēm, liepājnieku un tās viesu iecienīts apskates objekts, pirms projekta prezentācijas deputātiem atgādināja Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Kristīne Liepa.

Viņa klāsta, ka iecere par ekspozīciju dievnama tornī nav nule radusies: "Iecere radās jau pirms gadiem desmit, kad izstrādājām katedrāles atjaunošanas koncepciju. Pirms četriem gadiem šo ieceri aktualizējām. Šobrīd tiek sakārtota dievnama fasāde un tornis un šī ekspozīcija, kas būtu jauns pakalpojums, būtu labs papildinājums.”

Viņa atgādina, ka Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles 55 metrus augstais tornis ir unikāls – otra tāda Latvijā nav. Unikālas ir arī 18.gadsimta vidū celtā dievnama ērģeles ar vairāk nekā 7000 stabulēm – tās ir vecākās mehāniskās ērģeles pasaulē. Tāpat īpašs ir torņa pulkstenis – tas liepājniekiem un pilsētas viesiem laiku rāda jau kopš 1906.gada.

Ekspozīcija pēc Kristīnes Liepas domām būtu līdz šim neizmantota resursa apgūšana. Tās māksliniecisko koncepciju izstrādājusi Dace Māra Kokina, Rūdolfs Kokins un Dace Sloka.

Ekspozīcijas mākslinieciskie un tehniskie risinājumi plānoti veidot, ņemot vērā īpašos Liepājas klimatiskos apstākļus – paaugstināto gaisa mitrumu. “Jaunā ekspozīcija, respektējot torņa pamatnozīmi – tā ir neatņemama baznīcas daļa, dos iespēju iepazīt vēsturi un nodrošinās drošu torņa pieejamību apmeklētājiem,” uzsver Kristīne Liepa.

Dace Māra Kokina portālam pastāstīja: “Izmantojot modernās tehnoloģijas, tiks piedāvāti risinājumi, kas ļautu tos pēc iespējas organiski iekļaut torņa vēsturiskajā izskatā. Ekspozīciju plānots iekārtot torņa 7 stāvos – kopumā 263 kvadrātmetros.”

“Ekspozīcijas apskate sākas jau pašā baznīcā. Ēkas pirmajā stāvā pie sānu ieejas ir izgatavots torņa makets mērogā 1:50, kas ir 1,10 metrus augsts. Tas ir interaktīvs katedrāles tornis šķērsgriezumā, kurā katrs apmeklētājs, nospiežot slēdzīšus var iedarbināt un uzzināt kā darbojas gan plēšu mehānisms, gan redzēt, to, kā zvans no torņa augšas caur visām lūkām tiek palaists lejā un uzvilkts augšā. Tāpat skatītāji var redzēt, kā pulksteņa mehānika ir savienota ar zvaniem un kā darbojas pulksteņa atsvari. Pie maketa atradīsies arī lielformāta interaktīvā tāfele, kurā apmeklētāji varēs iepazīties sīkāk ar katedrāles un torņa vēsturi un trim tēliem –  arhitektu Johanu Kristoforu Dornu, ērģeļu meistaru Heinrihu Andreasu Konciusu un zvaniķi, kurus tālāk ekspozīcijā satiksim atkārtoti,” viņa klāsta.

“Cauri visiem torņa stāviem iet “zvanu ceļš” – koka lūkas, kuras būvētas, lai caur tām var nolaist katedrāles zvanus. Tās plānots pārveidot par stikla lūkām, uz kurām var droši kāpt, lai redzētu tām cauri, kuras var atvērt, aizvērt, lai caur tām vajadzības gadījumā var nolaist lielizmēra priekšmetus. Lūkas būs kā caurredzoša acs cauri visiem stāviem.”

“Pirmajā stāvā apskatāmie ekspozīcijas objekti dos iespēju gūt priekšstatu par torni arī tiem apmeklētājiem, kuriem tornis nav fiziski pieejams,” uzsver Dace Māra Kokina. Proti, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo liftu tehnisku iemeslu dēļ izbūvēt diemžēl nav iespējams.

Otrajā stāvā uz mūra sienas iecerēts monitors, kas ierāmēts koka rāmī: “Kas ir kā liela glezna, kurā mūs sagaida video – slavenā ērģeļu meistara Heinriha Andreasa Konciusa tēls.

Galvenais objekts šajā stāvā ir katedrāles ērģeļu plēšas, kas ir kā instrumenta plaušas – tā elpojošā daļa, kurām nesenā pagātnē uzbūvēta telpa, kas nodrošina atbilstošu klimatu ērģeļu darbībai.

Uz koka virsmas, kas atrodas nišā aiz loga, ar zīmētu animāciju tiks projicēts pats process, kā kustās plēšas.” Un uz vienas no mūra sienām iecerēts ērģeļu izgatavošanas gada skaitlis “1867”, ko plānots atsevišķi uzsvērt, izgaismojot.

“Trešajā stāvā ir vispiesātinātākā ekspozīcijas daļa, kurtā ir vairāki apskates objekti -  katafalka pamatnes griešanās konstrukcija, torņa pulksteņa atsvari, vecā kancele/pults,” klāsta Dace Māra Kokina: “Monitors tiks novietots tādā leņķī, lai apmeklētājs, skatoties pretskatā, aiz kanceles varētu redzēt sprediķotāju, kurš stāv kancelē un saka svētrunu. Apmeklētājam būs iespēja monitorā iepazīties ar  ievērojamākajiem katedrāles garīdzniekiem.”

Durvis, kuras šobrīd aizsedz izeju uz baznīcas bēniņiem, paredzēts atvērt un tām priekšā uzstādīt bruņu stikla durvis ar vēdināšanas caurumiem apakšdaļā un ar iespēju vajadzības gadījumā tās atvērt. Aiz tām pavērtos plašs skats uz baznīcas velvēm un siju konstrukcijām, ko plānots īpaši izgaismot. Papildinošs elements šajā stāvā būtu no katedrāles nošu arhīva izvēlēta skaņdarba vēsturisko nošu kopija uz sienas.

“Katedrāles ceturtā stāva plašajā un augstajā telpā jau ierasts rīkot mazās forma konferences jeb “sarunas tornī” un koncertus, tādēļ tiks piedāvāti risinājumi, lai iekārtotu papildus vietas to apmeklētājiem,” tā Dace Māra Kokina: “Uz sienām būs lielformāta informatīvās planšetes par nozīmīgiem ar katedrāles un Liepājas vēsturi saistītiem notikumiem.”

Pie vienas no sienām plānots vēl viens torņa makets, taču šis atšķirsies no pirmajā stāvā apskatāmā ar to, ka šajā vairāk tiks uzsvērta pati torņa konstrukcija un būvvēsture.

Piektajā stāvā atrodas baznīcas zvani:

“Ekspozīcijas apmeklētājiem būs iespēja sajusties kā zvaniķim. Prāta spēle torņa apmeklētājam – no zobratiem un pulksteņa detaļām veidoti elementi, kuri jāsavieno pareizā kombinācijā.

Veiksmīgā pulksteņa “salabošana” rezultējas ar abu zvanu spilgtu izgaismošanos un skanīgu zvanīšanu, kas atskaņojas no skaņas avotiem, kas izlikti pa telpas stūriem. Pēc zvana iezvanīšanas izgaismojas arī teksts, kas rakstīts uz viena no zvaniem.”

Sestajā stāvā, kur atrodas seno pulksteņu mehānismi, apmeklētājs nonāktu tieši starp četriem lielajiem katedrāles laikrāžiem: “Pašā laika krustpunktā. Tur atrodas viss pulksteņa mehānisms, kas savienots ar zvaniem, nodrošinot zvanu ieskanēšanos pilnā stundā. Pāri visai telpai krustā iet pulksteņu mehānisma garie stieņi, kas ir tik zemi, ka apmeklētājiem ir jāpieliecas, lai tiktu tiem garām un to aizskaršana var radīt darbošanās traucējumus, tādēļ tiem apkārt tiks uzbūvētas orgstikla kastes, nezaudējot iespēju apskatīt šīs vēsturiskās detaļas.”

Septītais ir torņa ekspozīcijas pēdējais stāvs. “Tajā apmeklētājam ir iespēja no torņa skatu galerijas ieraudzīt Liepājas panorāmu. Tā ir arī apmeklētāja skatījuma perspektīvas maiņa no vertikālas uz horizontālu. No šī stāva joprojām cauri stikla lūkām uz leju var ieraudzīt pašu pirmo stāvu,” mākslinieku redzējuma izklāstu nobeidz Dace Māra Kokina.

Pēc prezentācijas deputāti atzina, ka iecere ir saistoša un bija vienisprātis, ka būtu vēlams to īstenot. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš lēsa, ka projekta īstenošanai būtu jāmēģina piesaistīt Eiropas fondu līdzekļi. Taču deputāti atzina, ka bez Liepājas pašvaldības līdzfinansējuma ieceri īstenot neizdosies, tāpēc jālūko, kur tam varētu rast līdzekļus.

  • Komentāri (5)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!