Svecīšu vakarā piemin tuviniekus un visus mīļos

liepajniekiem.lv
24.novembris – Mirušo piemiņas diena jeb svecīšu vakars Liepājas kapsētās. Dienas garumā, sākot no priekšpusdienas, visās sešās pilsētas kapsētās pulcējās daudz vairāk ļaužu nekā ikdienā.
Daļa bija nākuši tikai nolikt svecītes un pieminēt aizgājējus, daļa arī steidza pirms ziemas sakopt tuvinieku kapa vietas.
Kā pastāstīja Liepājas Kapsētu pārvaldes direktors Ivo Pavlušenko, arī šogad Mirušo piemiņas diena notika tradicionālajā laikā – vienu nedēļu pirms Pirmās adventes, un visās kapsētās tai gatavojās laikus. Uzkopta kapu teritorija, izvesti atkritumi, organizēti piemiņas brīži.
Pēc direktora novērojumiem, noteikti nevarot apgalvot, ka liepājnieki ir kūtri un atdusas vietas atstāj novārtā netīrītas, taču joprojām daudz tādu apbedījumu, kas izskatās pamesti.
Visās kapsētās bija piemiņas brīdis un aizlūgumi, kurus vadīja garīdznieki. Dienvidu kapos pulksten 14 par mirušajiem aizlūdza Svētās Annas baznīcas lektors Dāvids Baltābols, dziedāja liturģiskais koris. D. Baltābols sacīja: “Mirušos pieminējām un par viņiem aizlūdzām kristīgās ticības gaismā.”
Turpat netālu nolikt sveces uz tēva kapa bija atnācis liepājnieks Jānis ar dzīvesbiedri Gintu un meitiņu. Pēc viņa domām, Mirušo piemiņas diena ir vajadzīga un vērtīga tradīcija, kas mudina neaizmirst tuvākos, kas savas zemes gaitas jau beiguši. Daudz prātīgāk būtu jauniešiem ierādīt latviskās kapu kopšanas un tuvinieku pieminēšanas tradīcijas, nevis “pieņemt un dancot līdzi svešajiem helovīniem”.
Centrālkapos satiktā Lilijas kundze, kura kopā ar vīru Jāni aizdedzināja sveces pie savu vecvecāku kapa, atzina, ka tradīciju Mirušo piemiņas dienā pieminēt aizgājējus guvusi no saviem vecākiem. Nu jau arī viņi guldīti zemes klēpī. Neesot no tiem, kas kopt kapus nāk bieži, bet apzinoties savu pienākumu. Pāra bērni izauguši, dzīvo citā valstī un tur tādas kapu kultūras neesot.
Gan Lilija, gan Jānis atklāti teica, ka nezinot, kas kops viņu abu kapavietas.
Tikmēr, svētdienas vakaram satumstot, Liepājas kapsētās aizvien spožāk iemirdzējās sveču liesmiņas. Atnākušie aizgāja līdz tuvinieku kopiņām, pieminēja savus mīļos un, neskatoties uz dzestro vakaru, nesteidzīgi staigāja pa kapiem.