“Svešiniece” zem loga
Ingēra Dreijere ikdienu aizvada koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”, kur viņa ir gan dārzniece, gan dara arī citus darbus.
Bet mājās Pupu ielā 4 Ingēru un citus mājas iemītniekus šovasar sagaidīja pārsteigums. Tieši pie viņas loga izaugusi varena saulespuķe – kaimiņi kopā izmērījuši, ka tā sasniegusi 4,58 metru garumu un uz diženā kāta vietu atradušas 53 ziedu galviņas.
Māja pieder Valdai Betužei-Bertužei, kas strādā Liepājas Latviešu biedrības namā. Lai gan divstāvu sarkanā ķieģeļu ēka atrodas pavisam netālu no dzīvīgās Ganību ielas, ieejot pagalmā, ir tāda sajūta, ka esi laukos. Zem mājas logiem un apkārt pagalmam viss slīgst vienās puķēs, bet pašā sētsvidū neliels zāliens un malā mazs galdiņš un krēsli, kur apsēsties un visu skaistumu baudīt.
To, ka zem loga iesējusies saulespuķe, Ingēra pamanīja ap Jāņiem. “Toreiz vēl domāju – jārauj ārā, izaugs un aizsegs man logu,” viņa atceras. Tomēr neizrāva. To, ka ienācēja izaugs par tādu milzeni, nevienam pat prātā nevarēja ienākt. Lai palīdzētu daudzo ziedu smagumu noturēt, saulespuķe atbalstīta ar stuti un vēl atsieta pret mājas otrā stāva palodzi. Bet ar visu to vairāki ziedi jau nolūzuši. “Tos mēs šķūnītī izžāvēsim un ziemā saulespuķes sēkliņas būs putniņiem barība,” stāsta Ingēra. “Mēs savus putniņus katru gadu barojam, un tāpēc mums acīmredzot nav kaitēkļi – putniņi tos izķer.”
Turpat netālu no lielās saulespuķes izaugusi vēl viena – mazāka māsiņa, kas ir augumā krietni mazāka, taču kuplumā un ziedu daudzumā neko daudz neatpaliek.
Abas saulespuķes nav vienīgās ienācējas šīs mājas dārziņā. Tur aug arī prosa un vēl vairāki augi, kurus neviens no mājas iemītniekiem nav ne sējis, ne stādījis. Un šogad visiem pārsteigumu sagādājusi arī saimnieces mazā pundurābelīte, kas augumā nav cilvēkam pat līdz viduklim, bet nobriedinājusi 43 lielus, sulīgus ābolus.
Lielākoties pagalmā aug puķes un košumaugi, taču vietvietām arī pa gurķim, tomāts, kas, starp citu, arī pats iesējies, dilles, skābenes un tamlīdzīgi ēdami augi. “Mums te nav tā, ka katram kaimiņam būtu sava dobe,” stāsta Ingēra. “Te viss ir kopīgs, katrs cenšas kaut ko iestādīt vai iesēt, kad ir laiks, iznāk kaut ko paravē un sakopj. Un, kad vajag, paņem pa ziedam, dilles, ko pielikt pie zupas, vai skābenes, ja sagribas skābeņu zupu. Tā mēs te dzīvojam.”
Stāsts par šīs mājas kaimiņattiecībām vispār ir īpašs. Kad vasarā spīd saule, visi turpat pagalmā izklāj segas un gozējas saulītē, turpat pagalmā kopā svin dzimšanas un vārdadienas, Jāņus un citus svētkus. “Mums nav ko dalīt!” saka Ingēra. “Un vietas pietiek visiem.”
Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”
“Redziet, ziedus var pasmaržot pat no otrā stāva loga!” smejas Ingēra.