Visu baznīcu māte
1758.gada 5.decembrī tika iesvētīta Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca. Gadsimtu gaitā tā bijusi un palikusi greznākā un monumentālākā celtne Liepājā. Un, ejot caur gadsimtiem, tai izdevies palikt dievnamam, kurā bija lielāka vai mazāka, bet dzīva draudze. Tā bija gan karu gados. Gan politisko iekārtu maiņās un laiku griežos. Arī pašlaik tur darbojas draudze. To vada – Svētās Trīsvienības katedrāles dekāns Pēteris Kalks.

– Kad dievnamu iesvētīja, – viņš stāsta, – tas vēl nebija līdz galam uzcelts. Nebija izbūvēti visi stāvi. Nebija interjera zeltījumu. Apzeltīta esot bijusi tikai kancele. Iespējams, ka mazliet naudas pietrūcis. Acīmredzot arī toreiz problēmas bijušas līdzīgas. Tāpēc arī, iespējams, šajā greznajā dievnamā kopš tiem tālajiem laikiem saglabājusies šī vienkāršā, neēvelētu dēļu koka grīda, kas disonē ar iekštelpu bagāto rotājumu.

Plašāk sarunu ar Svētās Trīsvienības katedrāles dekānu Pēteri Kalku par to, kā baznīca šo gadu laikā mainījusies, kā to saglabāt nākamajām paaudzēm, kādi ir Svētās Trīsvienības atjaunošanas baznīcas fonda lielākie darbi un citiem jautājumiem lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6.decembra numurā Līvijas Leines publikācijā.

 Uzziņai
– 1733.gada 13.septembris. Vācu draudzes priekšnieks Jirgens Laurenss ierodas pie birģermeistara Šmita un parāda, ka Annas baznīcas sienas fragmentu var saberzt pirkstos kā tabaku.
– 1741.gada oktobris. Birģermeistars Šmits ierosina celt jaunu baznīcu.
– 1742.gada sākumā no pilsoņa Pētera Mellera nopērk zemes gabalu Lielā ielā.
– 1742.gada 8.marts. No Kēnigsbergas ierodas mūrniekmeistars Johans Kristofs Dorns.
– 1742.gada 19.jūlijs. Ieliek baznīcas pamatakmeni.
– 1746.gada pavasaris. Baznīcu sāk apjumt.
– 1758.gada 5.decembris. Baznīcu iesvēta.
– 1779.gada 26.augusts. Ērģeļbūvētājs Heinrihs Andreass Konciuss ērģelniekam K.G.Kāckim oficiāli nodod savu 38 reģistru instrumentu.
– 1866.gads. Tiek uzcelts baznīcas torņa trešais un samontēts ceturtais stāvs.
– Grezno baznīcas iekštelpas rokoko kokgriezumu tēlnieku vārdi pazuduši. Zināms tikai viens – Jozefs Slavičeks, kurš darinājis kokgriezumus arī citām Kurzemes baznīcām.