Kopš šā gada augusta Liepājā viesojas mākslinieks, svētbilžu gleznotājs no Bulgārijas Emils Marinovs Ceinskis. Pats gleznotājs saka, ka Liepāja ir skaista, zaļa pilsēta, kura iedvesmo viņa jaunradi.

Emils Ceinskis dzimis 1956. gadā Belogradčikā – pilsētā Bulgārijas ziemeļrietumos. Pēc Nacionālās mākslas ģimnāzijas beigšanas Sofijā Emils apmeklēja Rilas klosteri, kur mācījās ne tikai tradicionālo svētbilžu gleznošanas tehniku, bet arī garīgo disciplīnu, kura nepieciešama svētbilžu gleznotājam.

Pēc mācībām Bulgārijā Emils dzīvoja un strādāja Grieķijā, Itālijā, Šveicē un citās vietās. Pēdējā valsts, kurā mākslinieks meklēja iedvesmu saviem jaunajiem darbiem, pirms Latvijas apmeklējuma bija Islande. Tur mākslinieks iepazinās ar liepājnieku Andreju Nikerinu, kurš pamudināja viņu apmeklēt mūsu pilsētu.

Emils zīmē grafiku, glezno miniatūras un ikonas un dēvē savu nodarbošanos nevis par darbu, bet par misiju. “Misijas veikšana – tas nav darbs, kas ilgst zināmu laikposmu diennaktī. Misija – tas ir dzīvesveids,” pavēsta Emils. “Tēmas, kas mani interesē, ir filozofiskas – cilvēks, dzīve, mikro un makro kosmoss, to mijiedarbība,” piebilst mākslinieks.

Ikonas radīšanu Emils dēvē nevis vienkārši par zīmēšanu, bet par kaut ko daudz lielāku. “Ikona – tas ir logs, kas paver mums skatu uz citu pasauli, Dieva pasauli, un tā ir jāzīmē tā, kā to darīja svētie, izsakot šķīstumu. Tam ir nepieciešama lūgsna, gavēnis, fiziska un garīga attīrīšanās. Svarīgi ir, lai tas, kurš skatās uz gleznu, sajustu kontaktu gan ar pašu mākslas darbu, gan ar gleznotāju, kurš to radījis,” savā pieredzē dalās svētbilžu gleznotājs.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. novembra numurā.

#kvards-20171117-10#