Pirmie svētceļnieki uz Aglonu, kur 14.augustā notiks
Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, devās šodien, 27.jūlijā.
Portāls novēroja, ka rīta stundā svētceļojumu uz Aglonu sāka ap 40 dažāda
vecuma svētceļnieku, gan tikai pusgadiņu vecs puika, kuram mammas klēpī šis ir
pirmais svētceļojums, gan svētceļnieki ar lielu stāžu.

Svētceļojums tradicionāli sākās ar lūgšanu un bīskapa svētību
Liepājas Sv.Jāzepa katedrālē pirms astoņiem no rīta, lai pirms deviņiem no
rīta, policijas motopatruļas pavadībā svētceļnieki sāktu ceļu.

Svētceļojuma ilggadējais vadītājs, priesteris Mariušs Kempa,
portālam pastāstīja pa pirmajiem aptuveni 40 svētceļniekiem, kuri šorīt sāka
svētceļojumu no mūsu pilsētas, pa ceļam tradicionāli pievienosies daudz citu
gājēju.

Viņš akaidroja, ka svētceļojuma maršruts ir tradicionālais:
Liepāja – Gavieze – Asīte – Nīgrande – Grīvaiši – Auce – Mežmalieši – Eleja –
Bauska – Skaistkalne – Darbnīcas – Nereta – Aknīste – Bebrene – Nīcgale –
Kalupe – Višķi – Aglona. Galamērķi svētceļnieki no Liepājas plāno sasniegt 13.augusta pēcpusdienā.

Svētceļojumam vienmēr ir Marijas dimensija, Skaistkalnes un
Aglonas svētvietās viņa tiek īpaši godināta, ikdienas Rožukroņa lūgšana palīdz
mācīties no Marijas klausīties un mīlēt Dievu, skaidro priesteris. Šogad
Latvijā, atzīmējot 800.gadadienu, kopš pāvests Inocents III paludināja Livoniju
par Jaunavai Marijai veltītu zemi, ir iespēja no jauna atklāt Marijas
godināšanas skaistumu un nozīmi kristīgajā dzīvē.

Svētceļnieki ceļā devās pacilātā noskaņojumā. Kā portālam
atzina Agnese, kura nesen Liepājā atgriezusies no vairākiem ārzemēs pavadītiem
gadiem, viņa šogad svētceļojumā dodas kopā ar dēlu. Astoņus gadus vecajam
Agneses dēlam šis ir pirmais svētceļojums, savukārt viņai pašai pēc ilgāka pārtraukuma
– trešais. ”Došanās svētceļojumā – tas ir aicinājums. Un tam ir jāļaujas,” teic
Agnese. Viņasprāt, tā ir iespēja gan domas sakārtot, gan dvēseliski attīrīties:
”Protams, fiziski ir grūti, bet to var pārvarēt.”

Madara, kura uz Liepāju, lai no mūsu pilsētas sāktu
svētceļojumu, ieradusies no Rīgas, svētceļojumā dodas pirmo reizi. Taujāta,
kāda ir šī soļa motivācija, viņa skaidro: ”Tā ir iekšēja vēlme. Nupat gan esmu
mazliet sabijusies, vai nebūs ļoti grūti, bet līdz šim bažu gan nebija.”

Arī liepājnieks Kaspars dodas savā pirmajā svētceļojumā,
taču nebaidās, ka varētu būt grūti: ”Tas ir izaicinājums, un tieši tas man
patīk. Svētceļojumā dodos, lai tuvāk iepazītu Dievu, lai iepazītu tuvāk sevi,
sakārtotu prātā šādas tādas lietas. Gribēju tikt svētceļojumā jau vairākus
gadus pēc kārtas, taču man tas neizdevās. Šogad atliku daudzus citus plānus,
daudz ko savā dzīvē mainīju, lai tiktu.” Puisis pat nevis atvaļinājumu paņēmis,
bet no darba aizgājis. Un piebilst: ”Mana māsa svētceļojumā devusies jau vairākas
reizes, nu beidzot man tas ir izdevies.”

”Man šis būs jau ceturtais svētceļojums,” stāsta Anna
Šestakova, kura atklāj, ka pati dzīvo un strādā Ziemeļīrijā, bet tieši šajā
laikā paņēmusi atvaļinājumu un ieradusies Latvijā, lai dotos svētceļojumā:
”Ierados speciāli šī mērķa dēļ. Tas ir sirdsdarbs. Gribas iet, izdzīvot
svētceļojumu un tā īpašo atmosfēru atkal un atkal. Tas ir viss kopā – gan dvēseliska
attīrīšanās, gan sevis sakārtošana. Turklāt tā ir iespēja satikt labus
cilvēkus, redzēt apkārt mīlestību.” Viņai par to, ka varētu būt grūti fiziski,
nav ne mazāko bažu: ”Jau zinu, ko tas nozīmē, esmu tam gatava. Iešu šogad kopā
ar trim bērniem – astoņus, 13 un 14 gadus veciem.”

14 gadus vecais Mārtiņš, kurš dzīvo Aizputes pusē, stāsta,
ka svētceļojumā dodas jau ceturto reizi: ”Tas ir interesanti, labs vasaras
piedzīvojums. Lieliska iespēja, kā izmantot vasaras brīvlaiku.”

Liepājniece Agata Babina, kurai ir vien sešus mēnešus vecs
dēliņš, gan neies visu garo ceļu. Viņa mazuļa, kuru noteikti ņems līdzi, dēļ
svētceļniekiem pievienosies Skaistkalnē, lai noietu nelielu gabaliņu. Toties
viņas vecākais bērns jau ceturto reizi dodas svētceļojumā, līdz ar ko māmiņa
vēlas pievienoties.

Kā uzsver M.Kempa, uz Aglonu svētceļojumā ticīgie
tradicionāli arī šogad dosies no dažādām Latvijas pilsētām. Nākamie uz Aglonu
dosies svētceļnieki no Valmieras un Jelgavas, no šīm pilsētām izejot 30.jūlijā.
Svētceļnieki no Rīgas uz Aglonu dosies 1.augustā, savukārt 2.augustā ceļā
dosies Bruknas svētceļnieki. Gulbenieši ceļu uz Aglonu sāks mērot 3.augustā.
5.augustā no Kadagas uz Aglonu paredzēts Karavīru svētceļojums.

Lai stiprinātu karavīru un zemessargu patriotisko un morālo
vērtību izpratni, fizisko sagatavotību, veicinātu civilmilitāro sadarbību,
Nacionālie bruņotie spēki jau otro gadu organizē militarizētu pārgājienu no
Ādažu garnizona. Paredzēts, ka pasākumā piedalīsies karavīri un civilie
(karavīru tuvinieki). Karavīri ceļā dodas formastērpos un ar Latvijas karogu.

Savukārt 6.augustā uz Aglonu startēs Velosvētceļojums no
Talsiem. Ticīgie no Viļakas svētceļojumā dosies 7.augustā, svētceļnieki no
Ludzas un Balviem ceļu mērot sāks 8.augustā, savukārt 9.augustā uz Aglonu
dosies ticīgie no Siguldas, Barkavas un Vecvārkavas. Krāslavas un Daugavpils
ticīgie uz Aglonu dosies 10.augustā.

Priesteris piebilst, ka pēc svētceļojuma tradicionāli notiks
svētceļnieku salidojums. Tas paredzēts Aizputē 29.un 30.augustā.

57Skatīt galeriju