Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Svētki pilsētā

Svētki pilsētā
17.11.2006 07:58

0

Atslēgvārdi

Dzimšanas dienu gaidām katrs. Gribam to sev atklāti atzīt vai ne, jo tā ir diena, kurā tiekam sumināti, ievēroti, saņemam daudz uzmanības apliecinājumu. Rīt dzimšanas diena ir Latvijai. Valstij, kuras proklamēšanas diena ir 1918.gada 18.novembris. Kā dzīvo Liepāja šo svētku priekšvakarā?


Skatlogi? Vāji, vāji…

Šodien konkursa “Liepāja pucējas” žūrija dosies vērtēt pilsētā sapostākos uzņēmumu un iestāžu skatlogus, gaidot  Latvijas valsts svētkus. Tā būs jau ceturtā skatlogu konkursa vērtēšanas kārta šogad. Konkurss vēl turpināsies ar skatlogu vērtēšanu Ziemassvētkos gada nogalē. Vērtējamos skatlogus žūrija nosaka gan pēc pašu vērojumiem, gan uzņēmēju aicinājumiem, liepājnieku vai pilsētas viesu ieteikumiem. Kad vakar un aizvakar “Kurzemes Vārds” izstaigāja pilsētas centru, secinājām, ka par kādu interesantu, valsts dzimšanas dienai raksturīgu akcentu skatlogā padomājis tikai retais veikalnieks. Noteikti nevar teikt, ka vairums veikalu, kafejnīcu, uzņēmumu skatlogu priecē ar jaukām kompozīcijām un dekoriem. Ir protams izņēmumi, piemēram, veikals “Palass”, “Elste”, “Liziāna”, “Grāmatas” u.c.

Pilsētas galvenā māksliniece Agita Ansule: “Manuprāt, šogad nav vairāk nekā citus gadus to veikalu, kas īpaši saposuši skatlogus valsts svētkiem. Šķiet, to dara tikai atsevišķās tirdzniecības vietās, kas tradīciju saglabā katru gadu. Jāņem vērā, ka, salīdzinot ar Ziemassvētkiem vai Lieldienām, 18.novembra atzīmēšana tomēr uzliek zināmus rāmjus – tie ir oficiāli, svinīgi svētki. Parasti dekorēšanai izvēlas toņus valsts karoga krāsās, noteiktu simboliku. Greznojot skatlogus Latvijas dzimšanas dienai, radoši izpausties nav viegli, bet ir arī skaisti izņēmumi. Ja tajos vai citos svētkos pilsēta tiek īpaši saposta, izvēlēti interesanti akcenti, tas pilsētas tēlu padara pievilcīgu. Tādēļ apsveicams katrs mēģinājums. Svētkus un to izjūtu radām mēs paši.”

 

Bez ārēja spožuma

Turpinot pētījumus pilsētas ielās un laukumos, secinājām, ka arī šeit oriģinalitāti velti meklēt, tomēr atrodami pāris akcentu, kas vismaz tradicionālā veidā vēsta par valsts svētkiem, kas, jādomā, ir svarīgs un priecīgs notikums visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī liepājniekiem. Karogu mastos, kas rindojas vairākās vietās pilsētā, plīvo valsts karogi, karodziņu improvizācija rotā arī laternu stabus, bet visrespektablāk izskatās Pedagoģijas akadēmijas galvenā fasāde, kuru no mācību iestādes jumta līdz pat pakājei klāj transparenti sarkanbaltsarkanās krāsās.

Statīvi pilsētas ielās vēsta svarīgā notikuma tuvošanos un uzrunā garāmgājējus ar priecīgu svētku vēlējumu, bet pavisam mīļi izskatās tie daži maršruta taksometri un tramvaja vagoni, kas, acīmredzot pēc to vadītāju iniciatīvas, izrotāti ar nelieliem valsts karodziņiem.

Tas arī viss – nav interesantu objektu, nav spožuma, nav pārsteiguma, kas vairotu pilsētnieku svētku izjūtu, ienesot krāsainību novembra rudenīgi pelēkajās ielās. Bet varbūt tas viss nemaz nav vajadzīgs? Skaidrs, ka rotājumi pilsētai tomēr prasītu zināmu summu no budžeta, tāpēc šķiet, ka vispārējās taupības režīmā pilsētas saimnieki labāk atlicina naudiņu drīzajiem Ziemassvētkiem. Bet valsts dzimšanas dienā svētki acīmredzot jārod pašiem savās sirdīs, jo tas neko nemaksā, vajadzīga tikai vēlme.

Skolēniem par to, kā vakardiena uzrunā šodienu

Patriotisma pamatus nenoliedzami ieliek ģimenē, taču nenovērtējama ir skolas nozīme, kurā bērni rod skaidrību par tiem procesiem, kas veidoja neatkarīgo Latviju. Katra izglītības  iestāde, sākot jau no bērnudārziem, ir pievērsusies 18.novembra svētku atzīmēšanai, un notiek svētku koncerti, tematiskie konkursi, svinīgās līnijas.

Tagad, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā, skolas ir rotātas ar valsts simboliku, arī tematiskiem pašu audzēkņu zīmējumiem. Tā tas ir, piemēram, 7.vidusskolā, kurā iekārtota vizuālās mākslas izstāde skate “Latvija – mūsu dzimtene”. Skolās notiek svinīgi pasākumi un konkursi par Latviju.

7.vidusskolā 10.klašu skolēni savu izpratni par valsti, kurā viņi dzīvo, rādīja viktorīnā “Latvija – šodien, vakar, rīt”. Tieši valsts svētki šajā skolā ir reize, kad sumina tos skolēnus, kuri ne tikai gūst sekmes  mācībās, bet arī aktīvi piedalās ārpusskolas dzīvē – dzied, spēlē teātri vai darbojas līdzpārvaldē. Pirms tam vēl visi uzklausīs direktores vietnieces audzināšanas darbā Alīdas Aldagas kopā ar skolēnu līdzpārvaldi ir sagatavoto stāstījumu par 18.novembri.

Arī J.Čakstes 10.vidusskolā šodien notiek svinīgā līnija, kurā kopā ar stāstījumu par valsti un skolas vadītāju apsveikumiem notiek labāko skolēnu apbalvošana. Vidusskolas klašu grupās valsts svētki sasaucas ar skolas jubilejas atzīmēšanu un to devīze ir “Vakardiena uzrunā šodienu”. Tā kā skola atrodas pie Jāņa Čakstes laukuma, tradicionāli 18.novembra svinību laikā skolas logos tiek iedegtas gaismiņas un uz pilsētas mēroga sarīkojumu ierodas kā skolēni, tā pedagogi.

Arī 8.vidusskola ir tematiski noformēta,  skolēni sagatavojuši priekšnesumus. Bet skolas filiāles pedagogi savus audzēkņus aizveda ekskursijā uz kuģi “Virsaitis”, kā arī vēstures skolotāja kopā ar klašu audzinātājiem sagatavojusi viktorīnu “Kā tu pazīsti Latviju”.

Skolām veidot jaunajā paaudzē izpratni par Latvijas valsti palīdz arī citas ar izglītības darbu saistītas iestādes. Liepājas muzeja muzejpedagoģijas speciālisti aicina kā mūsu pilsētas, tā rajona un citus skolēnus uz nodarbībām. Vidusskolēniem ir sagatavots teatralizēts uzvedums par to, kā noritēja Latvijas valsts neatkarības proklamēšana, bet mazie bērni var piedalītos nodarbībā par Latvijas valsts ģerboni, karogu, himnu. Nodarbības notiek zālē, kurā iekārtota Lāčplēša dienai veltīta izstāde, kas sniedz ieskatu Latvijas vēstures procesos. Bērnu un jauniešu centrs sarīkoja visa vecuma skolēniem iespēju savu izpratni par valsti paust vizuālā veidā – piedalīties kartīšu konkursā “Mana Latvija”, kas ieguva lielu atsaucību. Bet Latviešu biedrības nama kamerzālē notika Bērnu un jauniešu centra rīkots erudītu konkurss “Muzikālā Latvija”, kurā piedalījās vienpadsmit astoto un devīto klašu skolēnu komandas no desmit pilsētas skolām – kā ar latviešu, tā krievu mācībvalodu.

Bērni raksta par labajiem cilvēkiem

Vakar “Kurzemes Vārds”ciemojās 11.vidusskolā. Šīs skolas bērni – 4., 5., 6., 9., 10. un 12. klašu skolēni, savu skolotāju mudināti, čakli bija rakstījuši vēstules redakcijas organizētajai akcijai “Labais vārds no azotes”. Saņēmām vairāk nekā astoņdesmit vēstuļu, kurās bērni stāsta ne tikai par saviem skolotājiem, bet arī par vecākiem, brāļiem, māsām, citiem tuviniekiem. Īpaši izcelti skolotāji V.Vlasovs, G.Ļebeģeva, J.Gordina, S.Kuprjašova. Kā atzina viens no vēstuļu autoriem, labos vārdus teikt neesot nemaz tik viegli, bet patīkami gan.
Vēstules akcijai “Labais vārds no azotes” redakcija pieņēma līdz 16.novembrim. Vēstules turpināsim publicēt. Ceram, ka esam sagādājuši prieku kā tiem, kuriem tika veltīti labie vārdi un izteikta atzinība, tā pašiem rakstītājiem. 


Ko jums nozīmē Latvijas dzimšanas diena?

Advokāte Gundega Kreice: – Tā ir manas valsts svētku diena. Jā, arī brīvdiena. Laiks, kad vairāk iznāk padomāt par zemi, kurā dzīvojam, par to, kā notika valstiskuma atzīšana. Ārējie faktori ir tie, kas gribi vai negribi ietekmē patriotisma jūtas: dekori sabiedriskajās vietās, veikalos, visur karogi, sveces. Domāju, šī diena Latvijas iedzīvotājos tomēr aizskar kādu būtisku patriotisma stīgu.

Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla: – Tas ir svarīgs fakts – Latvijas valsts izveidošana, sava valstiskuma iegūšana, neatkarība. Pirms pāris gadiem 18.novembrī Liepājā biju kādā svinīgā sarīkojumā, un notiekošais tiešām raisīja nacionāli patriotiskas jūtas. Domāju, ka bez šīs izjūtas tomēr grūti dzīvot, lai arī ikdienā par to nedomājam. Jābūt svētku sarīkojumiem, kuros šīs savas jūtas varam kopt un uzturēt.

Komponists Imants Kalniņš: – Šī diena man saistās ar vārdos neizsakāmu, pacilājošu sajūtu, kad gribas iedegt sarkanbaltsarkanas sveces, uz galda uzklāt baltu galdautu un svētku pusdienas. Tā – bez ārišķībām, bet svētkus savās mājās. 18.novembrī atšķirībā no citām dienām vairāk ģimenē klausāmies radio tematiskās un muzikālās pārraides tieši svētku noskaņas dēļ. Vakarā uguņošanu noskatāmies pa atvērto logu.

Daiga Borska, Daina Meistere, Sarmīte Pelcmane
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz