Šogad aprit 120 gadu, kopš tā pirmo reizi iestudēta un atzīmējot jubileju, skatītājiem piedāvāti dažādi šīs lugas iestudējumi uz vairākām Latvijas skatuvēm.

Liepājā tajā apvienojušies aktieri no trim Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra amatieru teātriem.

Leģendām apvīto svētku izrādi ”Skroderdienas Silmačos” bija atnācis skatīt gan mazāks, gan lielāks svinētājs no visas Latvijas, nododot skatīšanās tradīciju no paaudzes paaudzē.

Liepājnieki un pilsētas viesi dziedāja līdzi zināmajām dziesmām un smējās par jokiem, par kuriem smējušies mūsu vecvecāki, radot skaistu kopā būšanu. Mēdz teikt, ka šai izrādei piemīt latviskais kods, kur iekodēti visi mūsu tikumi un netikumi.

”Sākām iestudēt izrādi kopš šī gada janvāra, jo izrādē ir ļoti daudz teksta un kā jau amatieru teātrī, amatieru aktieriem, tas  nav pamatdarbs un tikšanās uz mēģinājumiem notika pēc viņu darba laikiem. Man bija interesanti vērot, kā  cilvēki, dažādu profesiju pārstāvji – ārsti, skolotāji, kurjeri redz to savu lomu šajā izrādē. Cauri strāvoja milzīga kopības sajūta ik katrā no mēģinājumiem.

Es noteikti piekrītu, ka izrādē ”Skroderdienas Silmačos” ir tas latviskais kods, jo te aprakstītas gan līgodziesmas, gan pati līgošana, aplīgošana, apdziedāšana un arī buršanās

– no pagāniskās latviešu kultūras,”  saka svētku izrādes ”Skroderdienas Silmačos”, Liepājā režisore Lelde Kaupuža.

Aizkulisēs satiekam arī  ”Skroderdienas Silmačos” amatieraktieri Andi Lāci, kurš pēc profesijas ir veterinārārsts. ”Šajā izrādē attēloju tirgotāju Ābramu Vilfsonu. Vienkāršāk sakot, esmu vecs žīds un man pat nav jāraksturo šī tēla īpašības, to jau katrs latvietis zina, kāds žīds ir Rūdolfa Blaumaņa interpretācijā, kā komiskais tēls,” smaidot saka amatieraktieris Andis Lācis.

Turpat netālu no Ābrama Vilfsona stāv lepna Tomuļu māte. ”Savu tēlu raksturotu kā ārkārtīgi viedu sievieti, tādu kā zintnieci, kura var visu – arī dzemdības pieņemt, ja nepieciešams. Tomuļu māte ir zinātkāra un patīk arī paklačoties, staigājot no mājas uz māju,” stāsta Aizputes mūzikas skolas klavierskolotāja Inese Indriksone, kura atveido izrādē Tomuļu māti.

Skaistos vainagos tērptas un ar jāņuzālēm rokās sastopam arī divas smaidīgas liepājnieces Paulu Štramu un Kristu Grosu: ”Kopā esam ieradušās ar savu ģimeni, šogad bija tāda sajūta, ka svētki jāsagaida pilsētā un vēlāk turpināsim svinēt mammas mājas sētā.

Izrāde nes sevī to Līgo sajūtu, ka tas ir kā pienākums atnākt un noskatīties to. Tāds viens iecienītākais personāžs no izrādes nav, jo tas atkarīgs katru reizi no aktieriem, kā katrs prot iznest to savu tēlu”.

Mīļi apķērušos ar meitiņu Paulu satiekam Ingūnu Sermoli, kuras ar visu ģimeni atbraukuši svinēt Līgo Liepājā no Ķekavas rajona. ”Atbraucām uz Liepāju, jo mums ļoti patīk šī pilsēta. Es šo izrādi apmeklēju jau septīto reizi, bērni pirmo. Mani aizkustina šī kopības sajūta un kopējā atmosfēra, kas jūtama izrādes laikā. Pēc izrādes dosimies uz pludmali, lai kopīgi sagaidītu skaistu saulrietu pie jūras,” saka izrādes apmeklētāja Ingūna Sermole.

Kā ik gadu gatavojoties Jāņiem un ielīgojot gada īsāko nakti – Silmaču sētā bija ieradies skroderis Dūdars, viņam pa pēdām žīdu ģimenīte – pauninieks Ābrams ar dēlu Joski un šneideriene Zāra, bet priekšā jau gaidīja vaļiniece Bebene, Tomuļu māte un Pindacīša, un skroderdienu jampadracis iet vaļā – sprāgstot krāsnij, uzbrūkot bitēm, pazūdot zaļajai krūzei un lūstot sirdīm!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.