Pēc ”Vides pakalpojumu grupas” vadošā partnera ”CleanR” datiem, šobrīd Latvijā vidēji dienā uzņēmuma tekstila konteineros nonāk līdz četrām tonnām tekstila. Diemžēl lielākā daļa nonāk sadzīves atkritumos, nevis otrreizējā pārstrādē vai nodota atkārtotai lietošanai.

”Vides pakalpojumu grupa” Liepājā, Vaiņodē, Priekulē un Rucavā ir sākusi uzstādīt tekstila šķirošanas konteinerus – līdz šim izvietoti 17, tuvākajā laikā tiem pievienosies vēl četri.

”Bieži vien iedzīvotāji norāda, ka šķirošanu kavē atbilstošas infrastruktūras – konteineru vai šķirošanas laukumu – neesamība un informācijas trūkums par to, kā šķirot pareizi.

Esam pārliecināti, ka līdz ar konteineru un attiecīgi šķirošanas iespēju parādīšanos Liepājā, Vaiņodē, Priekulē un Rucavā mēs veicināsim tekstila šķirošanu,”

pauž uzņēmuma izpilddirektore Ramona Pitena.

Pēc viņas teiktā, iedzīvotāju interese esot liela. ”Vides pakalpojumu grupas” trijos Liepājas, Vaiņodes un Rucavas šķiroto atkritumu savākšanas laukumos tekstila konteineri ir uzstādīti jau divus gadus.

”Ņemot vērā, ka mūsu darbinieki līdz šim jau ir izglītojuši iedzīvotājus, kā tekstilu šķirot pareizi, tas pie mums nonāk atbilstoši sašķirots,” viņa atzīst.

Tomēr kolektīvās šķirošanas kvalitāte Liepājā, tāpat kā citviet Latvijā, joprojām esot izaicinājums. ”Te ir vietā teiciens ”Komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms”, jo daudzu cilvēku rūpīgi un atbildīgi

šķirotais saturs var tikt sabojāts vienas personas dēļ, kas tīši vai netīši šķiroto atkritumu konteinerā izmetis nešķirotus atkritumus,”

skaidro R. Pitena.

Eiropas kopīgais nospraustais mērķis nosaka līdz 2035. gadam samazināt poligonos apglabāto atkritumu apjomu līdz 10% (šobrīd tie ir aptuveni 52%), tāpēc ir svarīgi šķirot atkritumus, nododot tos otrreizējai pārstrādei vai neradot jaunus.

”Tāpēc vispirms būtu jāsāk ar sabiedrības izglītošanu, iepirkšanās paradumu un patērētāja domāšanas maiņu, nepērkot lietas, kas nav nepieciešamas, un atbildīgi attiecoties pret iegādāto apģērbu,” uzsver izpilddirektore.

Tieši modes industrija un tās ik gadu saražotā tekstila daudzums rada milzīgu negatīvo ietekmi uz vidi un pasaules ekoloģiju.

Kopumā tekstila industrija pasaulē ik gadu rada vairāk nekā 16 miljonus tonnu atkritumu, un tikai apmēram 25% no savāktajiem tekstila izstrādājumiem tiek pārstrādāti.

Patlaban tekstila šķirošanas punktos var nodot tikai tādas lietas, kuras noderēs citam nēsātājam vai arī ir pārstrādājamas.

Ko darīt ar tām, kas savu laiku nokalpojušas, noplēstas? Tuvākajā laikā sabojāta vai saplēsta tekstila šķirošana diemžēl vēl nebūs dienaskārtībā, atbild R. Pitena.

”Ņemot vērā gan modes industrijas tehnoloģiju attīstību, gan dabas resursu nodokļa palielinājumu, ir ļoti iespējams, ka tuvākajā nākotnē jauna tekstila ražošana vairs nebūs tik izplatīta un tā vietā varētu rasties pieprasījums pēc labotām un pārveidotām lietām. Jau šobrīd vairāki mākslinieki rada jaunus un oriģinālus meistardarbus no nolietota tekstila. Ceru, ka tā kļūs par masu tendenci,” viņa atzīmē.

Uzziņai

Tekstila šķirošana

Tekstilu obligāti jāievieto cieši noslēgtā sainī. Tam vislabāk izvēlēties polietilēna maisu, kas pasargās no mitruma un izkrišanas uz zemes konteinera tukšošanas laikā.

Konteineros drīkst ievietot visu veidu apģērbu – vilnas, kokvilnas, sintētikas, ādas, mākslīgās ādas (kleitas, svārki, bikses, krekli, bērnu apģērbs u.tml.), apavu pārus (kurpes, zābaki, sandales, gumijas zābaki, sporta apavi, slidas, slēpju zābaki u.tml.) un mājas tekstilu (aizkari, gultas veļa, spilveni, segas, galdauti u.c.).

Nedrīkst mest netīras, mitras un sapelējušas mantas, saplēstu un lietošanai nederīgu tekstilu, auduma atgriezumus un lupatas.

Paklāji, kas lielāki par 1,5 x 2 metriem, ir jāutilizē kā liela izmēra atkritumi.

Avots: ”Vides pakalpojumu grupa”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.