Tenisa maestro Edgaram Ernestsonam aizejot mūžībā
Andžils Remess
"Kurzemes Vārds"
Tāpat kā vairumam sporta veidu, arī tenisam Liepājā ir raksturīgākie posmi. Viens – pagājušā gadsimta pats sākums, kad teniss Liepājā dzima un nostiprināja pamatus. Otrs – trīsdesmitie gadi, kad uz Liepāju ceļoja Latvijas meistaru tituli. Trešais – piecdesmito gadu vidus, kad strādāt atgriezās Nikolajs Puhovs un panāca, ka atjauno Otrā pasaules kara laikā sapostītos laukumus. Ceturtais sākās sešdesmito gadu ievadījumā, kad pēc Fizkultūras institūta beigšanas strādāt Liepājā ieradās Edgars Ernestsons. Tas izrādījās Liepājas tenisa spožākais posms, ļaujot mūsu pilsētu saukt par vienu no Latvijas tenisa centriem un šeit rīkot arī pasaules mēroga sacensības.
Pieļauju, ka katrs, kas zināja Ernestsonu, nosauks citu faktoru, kura dēļ viņš Liepājas sporta vēsturē paliks kā viens no vispieredzējušākajiem un panākumiem bagātākajiem treneriem. Viens par galveno uzskatīs izaudzināto Latvijas čempionu skaitu tenisā un galda tenisā, un šīs plejādes virsotne ir Anastasija Sevastova. Otrs atgādinās Ernestsona paša uzskatu, ka šajos sporta veidos ir talanti un strādātāji, un minēs trenera principu – strādāt ar visiem vienādi. Trešais priekšplānā izvirzīs to, ka teniss Ernestsonam bija ne tikai sporta veids, bet dzīvesveids, un Jūrmalas parka laukumos viņu varēja sastapt biežāk nekā mājās. Ja grib, var uzsvērt arī likteņa lomu, liekot diplomētam basketbola speciālistam un pirmajos gados volejbola trenerim tomēr izvēlēties galda tenisu un tenisu, citu pilsētu vidū priekšroku dodot Liepājai.
Viss pareizi. Tomēr, manuprāt, Ernestsona darba un panākumu pamatā bija cita, nemainīga vērtība, ko cēlos vārdos sauc par godprātīgu attieksmi. Bet, ja grib teikt vienkāršāk – sākto izdarīt līdz galam, vienalga, kādi ir treniņu apstākļi. Un tā vairāk nekā pusgadsimta garumā.
Kur tas laiks, kad Ernestsons sāka cīnīties par piemērotākiem nodarbību apstākļiem ziemās. Tādus Liepāja sagaidīja, kad viņš pats vairs netrenēja. Tāpēc lielāka goda parādīšana par visiem tituliem un visiem apbalvojumiem Edgaram Ernestsonam būtu tas, ja Liepājā izaudzinātu tādus mūsu tenisa bagāto un spožo tradīciju turpinātājus, kādus Ernestsons izveda uz uzvaru ceļa, kad par tādiem apstākļiem varēja tikai sapņot.