Latvijas
armijā divdesmit gadu dienējušais ūdenslīdējs Jurijs Timofejevs, kurš bijis arī
viens no Baltijas Ūdenslīdēju skolas izveidotājiem Liepājā, vērsies tiesā pret
NBS. Viņš uzskata, ka pērn piedzīvoto insultu veicinājuši smagie dienesta
apstākļi, ko savukārt neatzīst armijas Centrālā medicīniskās ekspertīzes
komisija.

Ūdenslīdēju Juriju Timofejevu uzskatīja
par vienu no labākajiem šīs jomas speciālistiem Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Viņš mācījies prestižās skolās ārzemēs, devies bīstamās militārās misijās
ārvalstīs. Kad pēc divdesmit saspringtiem gadiem dienestā viņš pagājušā gada
februārī piedzīvoja insultu, šokam par smago saslimšanu līdzi nāca vēl kāds
nepatīkams pārsteigums – armijas medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmums, ka
slimībai neesot nekādas saistības ar dienestu un pastiprinātajām slodzēm, ko
ikdienā piedzīvo ūdenslīdēji. Šāds mediķu lēmums liedz Timofejevam saņemt
kompensācijas, kas pienākas tiem, kuri traumas vai slimības guvuši dienesta
laikā.

J. Timofejevs nepiekrīt armijas
mediķu ekspertīzes secinājumam, jo konsultējies ar neatkarīgiem medicīnas
ekspertiem, kuri tomēr atzinuši, ka slimību varēja veicināt smagie dienesta
apstākļi. Turklāt armijā viņš ik gadu izgājis obligātās veselības pārbaudes,
kurās divdesmit gadu laikā nav konstatēts, ka būtu iedzimta kaite – galvas
asinsvada sašaurinājums. “Nu, tas nav normāli, ka 40 gadu vecumā fiziski
attīstītu, spēcīgu cilvēku piemeklē insults! Jebkurā gadījumā armijas ārsti man
nekādu iedzimtu slimību neatklāja, un es tiku atzīts par derīgu dienestam
pastiprinātos riska apstākļos,” secina J. Timofejevs. Viņš piebilst,
ka neredz citu iespēju, kā cīnīties par savu taisnību tiesā. “Ne jau tikai
sevis dēļ, bet gan vēlos panākt, lai Bruņotie spēki uzņemtos atbildību, kas
nepieciešama ne tikai manā gadījumā, bet ir svarīga arī citiem karavīriem, kuri
guvuši slimības dienesta smago apstākļu dēļ,” uzsver bijušais ūdenslīdējs.

“Neesmu mediķis, tāpēc paļaujos
uz armijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas slēdzienu un nevaru to
apšaubīt. Es neiejaucos komisijas darbā,” vērtējot situāciju,
“Kurzemes Vārdam” sacīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds
Graube. “Juriju Timofejevu labi pazīstu personīgi un esmu ļoti augstās
domās par viņu kā par profesionāli, pats savulaik viņu iecēlu amatos. Bet
medicīniskā komisija ir neatkarīga. Ja es došu komandu vienam dot kompensāciju,
bet citam ne, tad kādi būs tie kritēriji, pēc kā vadīties?”

“Šis ir sarežģīts gadījums,”
atzīst komandieris. “Bet vēlos uzsvērt, ka Jurijs nav izmests uz ielas,
viņam ir piešķirta pensija. Piekrītu, ka vajadzētu pastiprināt medicīnisko
pārbaužu sistēmu armijā, par to ir jādomā. Bet zinu arī to, ka dažkārt
karavīri, lai nezaudētu iespēju dienēt, neatklāj ārstiem savas sūdzības. Te
nedomāju tieši Juriju Timofejevu, bet ir daudz tādu piemēru.”

To, ka bijušais ūdenslīdējs vērsies
tiesā, R. Graube vērtē pozitīvi. “Tas ir tikai normāli. Ja sistēma
varbūt ir kaut kur kļūdījusies, tad cilvēks vēršas tiesā un pierāda savu taisnību.
Nebūt neuzskatu, ka mums ir tiesības uz nekļūdību. Katram pilsonim ir tiesības
sevi aizstāvēt. Lai tad tiesa lemj, un mēs to respektēsim. Tā tam jābūt
demokrātiskā valstī,” uzsver NBS komandieris R. Graube.

Pēc pēdējām ziņām, Saeimas
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir nolēmusi lūgt
aizsardzības ministru Raimondu Bergmani sniegt skaidrojumu par bijušā Nacionālo
bruņoto spēku Ūdenslīdēju skolas komandiera komandleitnanta Jurija Timofejeva
atvaļināšanu no dienesta  slimības dēļ.