Tiesas procesu atlikšanas un novilcināšana – tā ir problēma, kas aktuāla ne tikai Latvijas tiesās, bet arī Lietuvā. Kādi ir atlikšanas iemesli un kā tos risināt, par to starptautiskā konferencē, tiekoties Liepājā, diskutēja Kurzemes Apgabaltiesas un Šauļu (Lietuva) Apgabaltiesas kolēģi.

Kurzemes Apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde un Šauļu Apgabaltiesas priekšsēdētājs Boļeslavs Kalainis ieskicēja trīs iemeslus, kuru dēļ visbiežāk nākas atlikt tiesas sēdes. Pirmais ir procesā iesaistīto dalībnieku ilgstoša slimošana. Šauļu Apgabaltiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tas īpaši izteikti ir gadījumos, ja vērienīgās lietās iesaistītas sabiedrībā populāras personas. B. Kalainis pastāstīja, ka Lietuvā šādos gadījumos lūdz mediķu komisijas atzinumu, vai slimība ir tik nopietna, ka liedz ierasties uz tiesas sēdi.

Otrs biežākais tiesas sēžu atlikšanas iemesls ir advokātu aizņemtība kādā citā tiesas procesā. Trešais populārākais lietu atlikšanas un arī novilcināšanas iemesls ir lūgumi par papildu pierādījumu iegūšanu, arī lūgumi par ekspertīžu nozīmēšanu, liecinieku aicināšanu un nopratināšanu, kā arī apjomīgu rakstveida pierādījumu iesniegšana iztiesāšanas laikā. “Te vienīgā iespēja ir uzlabot izmeklēšanas kvalitāti, savākt visus pierādījumus un veikt nepieciešamās ekspertīzes pirmstiesas izmeklēšanas laikā, lai būtu mazāk iespēju to visu pieprasīt, kad tiesvedība jau sākusies,” sacīja S. Reinholde.

S. Reinholdei jau ir padomā daži ieteikumi, kurus varētu apkopot un nosūtīt Tieslietu ministrijai izvērtēšanai – varbūt lietuviešu pieredze var uzlabot tiesvedības gaitu arī mūsu valstī.

“Lietuvā, gadījumos, ja liecinieki izvairās ierasties uz krimināllietas izskatīšanu, ir iespēja viņiem piespriest administratīvo arestu pat līdz 30 diennaktīm un tādējādi nogādāt uz tiesu liecības sniegšanai,” viņa skaidroja. Un otra lietuviešu pieredze ir saistīta ar procesos iesaistīto personu izteikto noraidījumu tiesas sastāvam vai tiesnesim. Tāpēc, lai šādu noraidījumu izteikšana nekļūtu par iemeslu lietas novilcināšanai, Lietuvā, ja noraidījums atzīts par nepamatotu, tā izteicēju var sodīt ar 3 tūkstošu litu (aptuveni 600 latu) lielu naudassodu.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Pirms kopīgajām sarunām par abu valstu tiesnešiem būtiskām tēmām Kurzemes Apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde (otrā no labās) iepazīstināja Šauļu kolēģus, kuru vidū bija šīs apgabaltiesas priekšsēdētājs Boļeslavs Kalainis (trešais no labās) ar Kurzemes Apgabaltiesas telpām un iespējām.