Tirdzniecības kanālā konstatētais naftas plankums varētu būt saistīts ar vēsturisko piesārņojumu
Valsts vides dienests (VVD) pārbaudē nav konstatējis piesārņojuma avotu Liepājā Tirdzniecības kanālā un pieļauj, ka, visdrīzāk, naftas plankuma izcelsme saistīta ar vēsturisko piesārņojumu un ūdens līmeņa maiņu kanāla akvatorijā, aģentūru LETA informēja VVD pārstāve Daina Vārpiņa.
LETA/Kurzemes Vārds
Pārbaudot vakar, 8.septembrī, saņemto sūdzību par Liepājā, Tirdzniecības kanālā, Vecās ostmalas 43 rajonā notikušo naftas produktu noplūdi, VVD nav konstatējis pierādījumus, ka to būtu varējusi radīt krastā esošā saimnieciskā darbība vai piestātnē pietauvotie peldlīdzekļi.
Vārpiņa sacīja, ka pēc saņemtā ziņojuma par naftas produktu noplūdi Liepājā Tirdzniecības kanālā VVD pārbaudi sāka 8.septembra vakarā, tomēr tumsas dēļ vizuāli konstatēt naftas produktus ūdenī vairs nevarēja un pārbaudi atsāka šorīt.
Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vakar sniegtās informācijas, Tirdzniecības kanālā no Liepājas ostas 82.piestātnes virzienā uz Tramvaju tiltu tika konstatēts 100 metrus garš un trīs metrus plats naftas produktu plankums. VUGD, ņemot vērā straumes virzienu, 8.septembra vakarā notikuma vietā izvietoja naftas produktus absorbējošās bonas 50 metru garumā.
Šorīt, veicot uzraudzības pārbaudi, VVD konstatēja, ka no Liepājas ostas 82.piestātnes virzienā uz 81.piestātni gar krastu aptuveni 50 metru garumā un vidēji 1,5 metri platumā stiepjas naftas produktu plankums.
Kopējais aprēķinātais izplūdušo naftas produktu daudzums ir 2,7 grami. Tas tiks savākts pirms bonu izņemšanas ar absorbējošo paklāju palīdzību, norādīja Vārpiņa.
Liepājas SEZ pārvaldes Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis pastāstīja, ka par noplūdi Tirdzniecības kanālā operatīvajiem dienestiem ziņojis kāds iedzīvotājs. “Kuģus rūpīgi pārbaudījām, nekādu noplūdi nekonstatējām, bet kanālā apakšā var būt dažādi veci pieslēgumi, caurules, kas varētu būt radījušas pavisam nelielo piesārņojumu. Iespējams, garām braukusi kāda laiva ar bojātu motoru un tādēļ noplūda degviela. Pat 100 mililitri ūdenī noplūdušas degvielas var radīt skatu, ka notikusi liela nelaime. Protams, piesārņojums paliek piesārņojums, tādēļ vienmēr jārīkojas operatīvi. Arī pēc tam, kad noplūdi lokalizējām, ik pēc divām stundām pārbaudījām, vai kanālā nav parādījušies jauni naftas plankumi,” K. Poņemeckis paskaidroja, ka pret iespējamo vides piesārņojumu ostā izturas ļoti atbildīgi.
Apsekojot teritoriju, noplūdes avots netika konstatēts un, lai ierobežotu vielas izplatību, ugunsdzēsēji izvietoja absorbējošās bonas 50 metru garumā.
Notikuma vietā strādāja arī Valsts vides dienests un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes Ostas kapteiņa dienests.
