liepajniekiem.lv
“Tajos laikos galvenais darba rādītājs bija atklātais noziegums, ko, neslēpšu, dažubrīd arī mākslīgi radīja. Šobrīd lielākais uzsvars ir uz to, kā sabiedrība mūs vērtē, ko no mums sagaida, un cenšamies to arī darīt,” viņš uzsver.
– Kā vērtējat policijas reformas rezultātus?
– Galvenie secinājumi – neskatoties uz ikdienas grūtībām un nepietiekamo policistu skaitu, esam nedaudz vairāk uz ielām, esam kļuvuši mobilāki, spējīgāki daudzus jautājumus atrisināt jau notikuma vietā.
Kurzemes reģiona pārvalde saņēma ap 20 jauno mobilo kabinetu, Liepājā ir desmit. Tie palīdz mūsu darbā, jo nav nepieciešams cilvēkus vest uz policijas telpām.
Vēl ir ko attīstīt, jo ne visos automobiļos ir pietiekams interneta nodrošinājums un datortehnika, to pakāpeniski risinām. Kapacitāte, ko iegūsim, tos izmantojot, vēl pieaugs.
– Pirms reformas ieviešanas bija bažas, ka tās dēļ cilvēki varētu atstāt darbu policijā. Arī par to, ka daudziem jāuzsāk darbs jaunās teritorijās, kuras nepārzina pietiekami labi. Vai šīs problēmas novērstas?
– Daļēji jā un daļēji nē. Kadru mainība policijā notiek. Kādi kolēģi pamet dienestu, jauni nāk klāt.
Nepieciešams nepārtraukti mācīties, pielāgoties jauniem apstākļiem. Saistībā ar pārmaiņām lielākā daļa kolēģu veikuši plānotās apmācības Valsts policijas koledžā.
Reformas dēļ neviens kolēģis dienestu nepameta.
Ir policijas darbinieki, kuriem sanāca vieglāk mainīt ierasto komforta zonu un darba ritmu. Ar tiem, kam tas iet grūtāk, cenšamies komunicēt, palīdzēt, skaidrot un atbalstīt.
Ne visi ir gandarīti par jauno situāciju, jo iepriekš varbūt bija mazāk darbiņa jādara un pienākumus varēja veikt citos apstākļos.
– Vai sanāk, ka policistiem pieaudzis darba apjoms, bet atalgojums palicis iepriekšējais?
– Jā, tā tas ir. Veicot pārmaiņas un skatoties, ko no mums sagaida sabiedrība, nākas strādāt vairāk, tā ir realitāte.
Reformas ieviešana veicināja to, ka mums jākļūst universālākiem, nevar specializēties tikai vienā konkrētā jomā. Policijas darbiniekam ir jāmācās un jākļūst par profesionāli vairākās jomās.
– Vai visiem kolēģiem izdodas labi paveikt to, kas iepriekš nebija darīts, varbūt ir jānovērš kādi trūkumi?
– Pilnīgi noteikti. Šos cilvēkus vada vecākie inspektori, sniedz atbalstu notikumu vietās, izvērtē, kādās jomās vairāk un dziļāk jāapmāca.
Virzot cilvēkus amatos, ņēmām vērā iepriekšējo darba pieredzi, vecumu, spēju mainīties, apgūt jaunas lietas.
– Cik lielā mērā izdevies aizpildīt vakances?
– Likvidējām vairākas ilgstoši neaizpildītas vakantās vietas. Pārstrukturizējot mūsu resursus, vairāk policistu spējām novirzīt darbam sabiedriskajās vietās un līdz ar to esam palielinājuši ikdienā patrulējošo policijas darbinieku skaitu, kuri nodrošina kārtību.
Patlaban Kurzemes reģiona pārvaldē kopumā vakanto amata vietu skaits ir nedaudz virs simt, līdzīgi kā pirms reformas.
Tam ir vairāki iemesli.
Kā zinām no VP priekšnieka paziņojumiem, ļoti nopietni tiek strādāts pie atalgojuma jautājuma, no nākamā gada pieaugumam vajadzētu būt atkarībā no amatpersonas ieņemamā amata līdz 10 procentiem.
Konkrēti nevaru atbildēt, cik liels procents būs katrā amatā esošajiem darbiniekiem.
– Vai šie desmit procenti dos kādu izlīdzinājumu, kaut vai salīdzinot ar NBS, kurp labāka atalgojuma dēļ aizejot policisti?
– Pieļauju, ka arī NBS plāno kāpināt atalgojumu, līdz ar to viņus tuvākajā laikā mēs nepanāksim.
Plānotais pieaugums noteikti nebūs ļoti problēmas risinošs, bet būs vairāk kā signāls par to, ka par šiem jautājumiem tiek domāts.
Ņemot vērā budžeta iespējas un mūsu valsts šābrīža situāciju,
tas ir žests, ka par mums neaizmirst un iespēju robežās atalgojumu ceļ.
Aktīvi piesaistām jaunus kolēģus, lai trūkstošās amata vietas aizpildītu. Plānojam līdz pavasarim piesaistīt pārvaldei aptuveni 20 jaunos kolēģus, kuri absolvēs Valsts policijas koledžu, arī tās piedāvātos ātrās apmācības kursus.
– Vai tas ir garantēts, ka viņi tiešām strādās policijā un šeit?
– Šie koledžas absolventi noteikti nonāks Kurzemes reģiona pārvaldē, viņiem nav izvēles iespēju pildīt dienesta pienākumus citur.
– Teicāt, ka policijas darba metodes mainījušās, tomēr sabiedrību uztrauc iespējamā nevajadzīga spēka lietošana. Par kādu atgadījumu notiek tiesvedība. Cilvēkiem rodas bažas, ka policijas vadība savējos piesedz un attaisno vardarbību.
– Tolerance piedot kolēģu noziedzīgus nodarījumus šobrīd ir absolūta nulle.
Varu droši apliecināt, ka Kurzemes reģiona pārvaldē jebkurš signāls, jebkura informācija par policijas darbinieka pieļautu likumpārkāpumu tiek rūpīgi izmeklēta.
Sīki un precīzi izvērtējam katru gadījumu un sniedzam atzinumu par to, vai policijas darbinieks konkrētajā situācijā ir rīkojies atbilstoši likuma normām.
Tas, ka šādas lietas tālāk nonāk tiesā, jau parāda, ka mēs ar to cīnāmies.
Ja mēs censtos kaut ko slēpt un sabiedrībai neteikt, tad jau šāda lieta nenonāktu ne Iekšējā drošības birojā, ne arī tiesā.
Mēs paši lielā mērā identificējam šādus pārkāpumus un paši virzām attiecīgajām struktūrām mūsu kolēģu sodīšanu, tādēļ ka viņi patiešām pieļāvuši likumpārkāpumu vai izdarījuši noziedzīgus nodarījumus.
– Policijas redzeslokā nonāk arvien vairāk vardarbības ģimenē, jāspēj atpazīt ne tikai fizisko, bet arī emocionālo vardarbību. Vai cilvēki sāk vairāk uzticēties policijai šādos jautājumos?
– Situācija uzlabojas. Vardarbības ģimenē mazināšana VP ir viena no prioritātēm. Arī mums ir lietas, ko mācāmies, runājam ar NVO, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem.
Sabiedrības uzticēšanās procents policijai valstī kopumā ir ap 70 procentiem. Nezinu, cik liels ir uzticēšanās procents par vardarbības gadījumiem ģimenē, bet domāju, ka līdzīgs.
– Šogad sabiedrību satrauca e-pasta ziņojumi ar draudiem spridzināt izglītības iestādes. Tie atzīti par zema riska, bet daudzi tobrīd iedomājās, kas varētu notikt, ja draudi piepildītos. Vai VP gatava arī sliktākajam scenārijam?
– Paldies Dievam, lielāko daļu šo draudu e-pastu ģenerē un izsūta mākslīgais intelekts.
Lai arī redzam, ka draudu riska līmeņi ir zemi, katru gadījumu rūpīgi izvērtē, uz katru reaģē un policisti fiziski pārbauda katru vietu, kur šādi e-pasti saņemti, lai tiešām pārliecinātos, ka tur neatrodas aizdomīgi priekšmeti, kas varētu būt sprādzienbīstami.
Ja arī būtu reāli gadījumi, mums ir iekšējie rīcības plāni, darba organizācijas kārtība. Ir noteikta informācijas aprites kārtība, kā nodrošināt drošu ēkas evakuāciju, norobežošanu un iespējamo sprādzienbīstamo priekšmetu neitralizēšanu.
– Par spīti daudzajiem brīdinājumiem, iedzīvotāji atkal un atkal krīt krāpnieku lamatās un zaudē naudu. Kā vēl varam pasargāt cilvēkus?
– Pirmais solis ir informēšana un informētība par krāpšanu.
Krāpnieki arvien attīstās, izdomā jaunus piegājienus un mēģina cilvēkus piemānīt, lai nelikumīgi iegūtu viņu līdzekļus.
Ieteikums ļoti kritiski izvērtēt katru aizdomīgu e-pastu, zvanu. Apdomāt, uzreiz nereaģēt uz aicinājumu kaut ko darīt, mēģināt iegūt papildu informāciju, pakonsultēties.
– Vai VP rīcībā ir pietiekami daudz jaunāko tehnoloģiju, lai šos ļaundarus apsteigtu?
– Šajā pozīcijā mums ir, kur augt un mācīties. VP ir izveidota speciāla nodaļa šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai un nepieļaušanai. Reģionā arī apmācām cilvēkus.
Šāda veida tehnoloģijas maksā lielu naudu, mums nav viss, ko vēlētos un kas būtu nepieciešams.
Ar pieejamajiem resursiem cenšamies maksimāli palīdzēt cilvēkiem un nepieļaut, ka viņi kļūst par krāpnieku upuriem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
