Būtiski uz priekšu pavirzījies “Kurzemes Vārda” rosinājums ar likumdošanas izmaiņām noteikt kārtību, kā risināt problēmu, ja cilvēki, kam ar tiesas spriedumu noteikta piespiedu psihiatriskā ārstēšana, šo lēmumu nepilda.

Atgādināsim, ka nepilnības dokumentos, kas regulē kārtību, kādā sniedzama medicīniskā palīdzība pacientiem, kam ar tiesas spriedumu noteikta piespiedu psihiatriskā ārstēšana, nav noteikts, kā mediķiem rīkoties tad, ja pacients nepilda tiesas spriedumu.

To, ka šāda problēma pastāv, šā gada janvārī sarunā ar “Kurzemes Vārdu” ieskicēja “Piejūras slimnīcas” Psihiatrijas klīnikas vadītājs Imants Strolis. Viņš norādīja: ja šie pacienti pie ārsta neierodas vai ārstēšanās kursa laikā pazūd no mediķu redzesloka, nevienā normatīvajā dokumentā – ne ” Ārstniecības likumā”, ne citos – nav noteikta kārtība, kā nodrošināt šo pacientu ārstēšanu. Šajā sarunā ārsts arī norādīja, ka neārstēti šie cilvēki, ar laiku slimībai progresējot, var kļūt bīstami, apdraudēt gan paši sevi, gan cilvēkus līdzās un paveikt arī noziegumus. Tomēr I. Strolis izteica pārliecību, ka, viņaprāt, ārstiem nav jānodarbojas ar pazudušo pacientu meklēšanu.

“Kurzemes Vārds” ar šo situāciju iepazīstināja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Aiju Barču un Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas vadītāju Andreju Judinu. Lai iepazītos ar situāciju, A. Judins tikās gan ar Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālistiem, gan tieslietu speciālistiem, gan Veselības ministrijas pārstāvjiem, secinot, ka problēmu nav sākotnējā posmā, kurā, kā paredz Kriminālprocesa likuma 635. panta 1. daļa, ir noteikts, ka tiesai, kas pieņēmusi lēmumu par kādas personas piespiedu psihiatriskās ārstēšanas nepieciešamību, lēmums par to jānosūta ārstniecības iestādei. Taču A. Judins norādīja, ka problēmas patiešām sākas, ja persona ārstniecības iestādē neierodas vispār vai pēc iesāktas ārstēšanās to neturpina.

Ņemot vērā to, ka nekādos normatīvajos aktos nav norādīts, kā šīs situācijas risināt un kura iestāde ir atbildīga, lai tiesas lēmums tiktu pildīts, A. Judins ir sagatavojis priekšlikumu, lai veiktu grozījumus “Ārstniecības likumā”, papildinot tā XI nodaļu ar jaunu – 70.1 pantu šādā redakcijā: “Ārstniecības persona, konstatējot, ka persona, kurai kriminālprocesā tika noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, izvairās no tā vai nepilda tā nosacījumus, nekavējoties informē par to tiesu, kura pieņēmusi lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.” Šī panta 2. punkts paredzētu, ka “tiesai sniedzamās informācijas saturu un apjomu nosaka Ministru kabinets”. 

Vienlaikus ar šī likuma papildinājuma pieņemšanu, nāktos papildināt “Ārstniecības likuma” Pārejas noteikumus ar 22. punktu šādā redakcijā: “Ministru kabinets līdz 2017. gada 1. janvārim izdod šā likuma 70.1 panta otrajā daļā minētos noteikumus.” 2017. gada 1. janvāris par noteikumu sagatavošanas laiku minēts tāpēc, ka A. Judins cer, ka līdz šim datumam likuma papildinājums būs stājies spēkā.

Šonedēļ A. Judina priekšlikumu par “Ārstniecības likuma” papildināšanu ar 70.1 pantu izskatīja un atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļi un tālākais ceļš ir to skatīt Saeimas plenārsēdē 2. lasījumā. “Diemžēl tagad deputātiem sāksies atvaļinājums, tāpēc tas būs iespējams tikai septembrī,” sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja A. Judins. Viņš gan nevarēja pateikt, cik raita varētu būt šī priekšlikuma tālākā virzība, taču cerot, ka neparedzētu kavēkļu nebūs un līdz nākamā gada 1. janvārim to pieņems. Likuma papildinājums attiektos kā uz ambulatorajiem, tā stacionāra pacientiem.

Vērtējot A. Judina sagatavoto priekšlikumu par “Ārstniecības likuma” papildinājumu, I. Strolis sacīja, ka tas varētu uzlabot situāciju ar to slimnieku ārstēšanu, kam šī ārstēšanās noteikta ar tiesas spriedumu, un līdz ar to arī sabiedrisko drošību. Viņš gan minēja, ka jāprecizē dažādas ārstniecības iestādes un tiesas  sadarbības nianses. “Pagaidām vienīgais kontroles mehānisms, kas reāli darbojas, ir tāds, ka reizi gadā tiesa interesējas, kā norit pacienta ārstēšana un vai tā jāturpina,” skaidroja I. Strolis. Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže A. Judina priekšlikumu vērtēja par soli pozitīvā virzienā.