liepajniekiem.lv
Profesionāls, mērķtiecīgs, atbildīgs, sirsnīgs – tā viņu raksturo pedagogs Gints Šulcs, kas sagatavojis jaunieti konkursam. Ļoti labi prot izpildīt komandas, pieturēties pie plāna, prot būt patstāvīgs.
“Domāju, ka viņam viss dzīvē sanāks, ja viņš nepazaudēs to, ko līdz šim attīstījis sevī,” spriež pedagogs.
Gatavojas lielajai dzīvei
Daudz par Jāni un viņa skolasbiedriem, kas arī piedalījās konkursā, pasaka skolotāja G. Šulca sacītais – pēc konkursa, neviena nelūgti vai aicināti, paši saveduši kārtībā darbnīcas, ko aizbraucot atstājuši “mazliet haosā”.
“Man pirmdiena bija iedota brīva, bet līdz skolai tik un tā aizbraucu. Skatos – visi logi vaļā, kaut kas tur notiek. Jānis ar Robertu tīra, mazgā, apkopj instrumentus. Arī Mārtiņš strādā. Nekas mums nebija sarunāts.
Tas viņos ir ielikts – attieksme, cieņa pret savu instrumentu, visu pārējo. Teicu – nepazaudējiet šo īpašību. Jā, medaļa – tas ir forši, bet šis, ko darījāt nepiespiesti, parāda attieksmi un cieņu.
Man tā bija kolosāla sajūta. Liels prieks par to. Varu būt tiešām lepns par saviem audzēkņiem.”
Jānis, vaicāts, kā pēc konkursa, kas prasījis ne mazums spēka, klājas, smaidot teic: “Vairākus mēnešus pavadīju gatavojoties, bija intensīvi un stresaini. Tad nu tagad viss liekas ļoti mierīgi. Bet es turpinu darīt to pašu, bet mierīgāk.”
Jaunietis zina, ka ies uz skolu, vairāk paflīzēs, jautās skolotājam par to, ko tik labi vēl neizprot.
Viņš sapratis, ka tehnikums ir tā vieta, kur vari mēģināt, kļūdīties, testēt, jā, arī sabojājot darba vietu, izniekojot materiālu. Bet par to nekas nebūs jāmaksā. Reālajā dzīvē gan tā nevarēs.
“Daudzi to nesaprot.
Man pašam žēl, ka tikai pagājušajā gadā sāku vairāk izmantot iespējas, kādas ir tehnikumā. Ja es ātrāk būtu to sapratis, tagad būtu prasmīgāks.”
No Jāņa stāstītā var noprast, ka izglītības iestādē viņš pavada daudz sava laika. Puisis to arī apstiprina.
Pēdējās nedēļās, kad gatavojies konkursam, skolā bijis no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Un tā katru dienu. Bet tagad, kad nepieciešamības nav, tik un tā jaunietis dodas turp un darbojas.
“Mums Vānes ielā ir darbnīcas. Lielas un plašas, ļoti labas. Tur ir viss, lai sagatavotos jebkam. Un skolotāji ir ļoti pretimnākoši.”
G. Šulcs jūt, ka audzēknis mēģina vēl uzsūkt informāciju, pirms aizver skolas durvis pavisam, jo tūlīt jau būs absolvents. “Vēl mēģina paņemt līdzi, ko vien iespējams lielajai dzīvei.”
Vēlas sasniegt vairāk
Pērn konkursā “SkillsLatvia” Jānis startēja citā prasmju kategorijā – “Krāsošana un dekoratīvā apdare”, arī iegūstot 1. vietu, šogad – “Flīzēšanā”. “Es nejauši tiku kā flīzētājs,” viņš skaidro.
“Skolēns, kuram bija jābrauc uz pusfinālu, atteicās. Tad es spontāni pateicu, ka varētu.”
Jānis Liepājas Valsts tehnikumā mācās izglītības programmas “Apdares darbu tehniķis” 4. kursā, un saka “tas viss man ir jāmāk”. Tādēļ lēcis braucošā vilcienā.
Treniņi gan sanāca maz, aptuveni nedēļu. Bet aizbraucis uz Daugavpili, un iznākums veiksmīgs – izcīnīta vieta finālā Rīgā.
Vaicāts, kādēļ piekritis startēt atkārtoti, jaunietis atteic, ka iemesli ir vairāki.
“Man patīk sāncensība. Tas iedod azartu – būt labākajam.
Un man flīzēšana vienkārši ļoti patīk, jo tas ir lēns, mierīgs darbs, kas jāveic rūpīgi.”
Pēc konkursa viņš atzīst – tagad māk flīzēt ātrāk, labāk un kvalitatīvāk. Jo, gatavojoties skilam, to apgūst padziļinātāk nekā kursabiedri.
Lielu paldies par panākumiem viņš teic savam pedagogam G. Šulcam, kurš fināla posmā sekojis līdzi notiekošajam, laikus norādījis uz kļūdām. No skolotāja ļoti daudz var mācīties.
J. Dzeniņš nav dzimis Liepājā, šurp pārcēlies pirms četriem gadiem. Pabeidzot 9. klasi Jaunpils vidusskolā, skatījies, kur un ko mācīties tālāk.
“Es gribēju mācīties par būvdarbu vadītāju, bet nezināju, ar ko sākt.
Likās, ka uzreiz nepavilkšu ko tādu, un māsa ieteica profesiju “Apdares darbu tehniķis”. Izskatīju variantus, ka to var apgūt Rīgā un Liepājā. Šeit man dzīvoja radi, tādēļ izlēmu par labu Liepājai. Man arī negribējās dzīvot kojās.”
Pirmos divus kursus vēl nevarējis saprast, vai izvēlētā profesija patīk vai ne. Jo īsti līdz galam nepadevās. Plus vēl bijušas attālinātās mācības. Bet 3. kursā guvis pārliecību. Sākās konkursi, vairāk aktīvas darbības, un tiešām iepatikās.
“Kas tieši saista? Kad varu neglītu telpu, ja tā var izteikties, pārvērst par kaut ko skaistu un modernu.
Katram meistaram ir sava pieeja un gaume, ko arī izvēlos izkopt.
Šis darbs nav tikai par iešanu strādāt, tas ietver arī komunikāciju ar klientiem, viņu vēlmēm. Turklāt man patīk strādāt kvalitatīvi un precīzi.”
Jānis paralēli mācībām nestrādā, lai gan to varētu. Skilā – gan pagājušajā gadā, gan arī šoreiz – saņēmis darba piedāvājumus. Tā patiesi esot, ka konkursā darba devēji sev nolūko strādniekus. Ja spēj sevi labi parādīt, tevi ievēro.
Tas, ka pēc mācībām nebūs jālauza galva par to, vai spēs atrast darbu, jaunam cilvēkam atvieglo skatu uz dzīvi. Bet Jānis vēl nemetas darba tirgū.
Uzskata – naudu var nopelnīt jebkurā laikā, par strādnieku var būt jebkurš, bet par meistaru – ne.
“Es negribu vienkārši strādāt. Gribu sasniegt vairāk.” Tādēļ pēc tehnikuma absolvēšanas plāno mācīties Rīgas Tehniskajā universitātē. Kurā pilsētā, vēl nav izlēmis, bet lūkojas lielpilsētas virzienā.
Tieši uzņēmumi Rīgā piedāvājuši Jānim darba vietu. Vairāk klientu, plašākas darba iespējas, puisis uzskaita, kādēļ gribētu mēģināt. “Nekad neesmu padzīvojis Rīgā, gribētu Rīgas sajūtu izjust.”
“Varu teikt tikai to labāko, foršs puika. Aktīvs, dejoja tautas dejas, nodarbojās ar sportu,” savu audzēkni atceras klases audzinātāja Dace Adiņa Jaunpils vidusskolā.
“Ļoti izpalīdzīgs, strādīgs, sirsnīgs. Jānis patika klasesbiedriem, viņam vienmēr bija idejas.”
Viņa profesijas izvēle D. Adiņai nav pārsteigums, jo jau skolas laikā manījusi, ka jaunietim patīk un padodas praktiskas lietas. “Viņš tiešām ir liels malacis!”
Vizītkarte
Jānis Dzeniņš
- Dzimis 2004. gada 8. martā Aizputē.
- Jaunpils vidusskolā pabeidzis deviņas klases.
- Liepājas Valsts tehnikumā apgūst profesiju “Apdares darbu tehniķis”.
- Spēlē volejbolu, patīk makšķerēt.
- Dejojis tautiskās dejas, gājis jaunsargos, nodarbojies ar ielu vingrošanu.
- Jauno profesionāļu meistarības konkursā “SkillsLatvia” zelta medaļa izcīnīta divos prasmju konkursos: “Krāsošana un dekoratīvā apdare” (2023) un “Flīzēšana” (2024).
- Konkursā “Apdarnieks 2023” ieguvis 2. vietu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
