Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 16. jūnijs

Vārdadiena: Justīne, Juta

Traģēdija kāpās  (12)

Atslēgvārdi šķēdes memoriāls | ebreji | piemiņa

Pirms septiņdesmit četriem gadiem Šķēdes kāpās notika liepājnieku masveida nogalināšana, visvairāk bija ebreju, kurus šāva visus pēc kārtas. Šī iznīcināšana notika pēc Rīgas speciālistu izstrādātas un vācu einzacgrupas "A" brigādenfīrera Štālekkera atbalstīta plāna. Cilvēkus sadzina nošaušanas vietā, pavēlēja pietupties pa desmit, divdesmit cilvēkiem rindās, pēc tam lika celties kājās pa vienai rindai. Upuriem bija jāizģērbjas līdz apakšveļai vai pilnīgi kailiem, un viņus sadzina pie jau iepriekš izraktas bedres. Bendes nostājās divās rindās: tie, kas šāva, pietupušies uz viena ceļa, mērķēja krūšu labajā pusē, bet tie, kas stāvēja, – galvā.

1941. gada septembrī Šķēdes kāpās tika nošauti 343 cilvēki. Šaušana turpinājās visu rudeni, bet vismasveidīgāk to darīja laika posmā no 15. līdz 17. decembrim. Šajās dienās tika rīkoti ebreju masveidīgi aresti, it kā viņu norīkošanai uz darba nometni. Arestētos izmitināja artilērijas pulka zirgu staļļos un preču stacijā. Karagūstekņi jau laikus bija izrakuši jaunas bedres blakus milzīgajam septembra upuru kapam.

15. decembrī no jūras pūta auksts, dzelošs vējš. Zeme apledoja. No rīta uz Šķēdi devās kravas mašīnu kolonna ar cilvēkiem, kas bija jānošauj tikai tādēļ, ka viņi bija uzdrošinājušies piedzimt par ebrejiem. Tajā pašā virzienā policijas konvoja pavadībā kājām lēni devās nāvei nolemto kolonnas. Šādā veidā trīs dienās nošāva 2731 cilvēku. 21. policijas bataljonam tas bija saspringts laiks: šajā akcijā tika iesaistīti visi, pat muzikanti. Kazarmā palika tikai dežurants.

Un, raugi, rezultāts: pilsētā dzīvi bija palikuši tikai 850 ebreju, kuri 1942. gada 1. jūlijā tika ievietoti geto. To likvidēja 1943. gada oktobrī. Un vācu okupācijas varai paziņoja, ka pilsēta ir brīva no ebrejiem – jūdenfrei. Pēc Liepājas geto likvidācijas tā ieslodzītajiem bija jāiziet Rīgas koncentrācijas nometne "Kaizervalde", vācu nometne Štuthofā. No tiem pēc kara Liepājā atgriezās vien nepilni divi simti cilvēku.

  • Komentāri (12)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!