Gandrīz divi tūkstoši ieslodzīto jeb aptuveni trešā daļa no visiem, kas mīt Latvijas cietumos, šī gada laikā, pateicoties likuma grozījumiem, varētu atkal atgriezties sabiedrībā, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde prognozē, ka darba līdz ar to būs vairāk.

Daļa šo personu, visticamāk, atgriezīsies arī Liepājā un tās apkārtnē, tādēļ portāls mūspuses tiesībsargiem taujāja, kādas sekas minētie grozījumi varētu nest.

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Mikuļskis portālam skaidroja, ka prokuratūras darbinieku un policijas pārstāvju mācības par šo tēmu vēl tikai būs: ”Tikai tad analizēsim grozījumu piemērošanas praksi.” Pagaidām viņš atturas prognozēt, kādas sekas būs grozījumiem: ”Grūti teikt, vēl nav zināms, kādas būs sekas. Baidos pārsteigties ar secinājumiem.”

Virsprokurors atzīst, ka no vienas puses ir bažas par to, ka varētu palielināties bīstamība, savukārt no otras – tiks atslogoti cietumi. ”Manuprāt, virziens ir pareizs. Var vienīgi diskutēt par to, ka varbūt vajadzēja šo jautājumu risināt pakāpeniskāk,” tā A.Mikuļskis.

Viņš atzīst, ka nav zināms, cik no atbrīvotajām personām varētu atgriezties Liepājā. Tāpat neesot zināms, vai atbrīvoto skaitā varētu būt kāds patlaban Liepājas cietumā ieslodzītais.

VP Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds portālam pauda līdzīgu viedokli – komentēt šo jautājumu esot pāragri: ”Iespējams, sacelta vētra glāzē. Jāredz, kā būs pēc grozījumu stāšanās spēkā.”

Taču viņš atzina, ka gadījumā, ja atbrīvoto skaitā būs personas, kuras regulāri izdara likumpārkāpumus, teorētiski drošība mazināsies. ”Policija strādā, lai izņemtu no sabiedrības elementus, kas apdraud tās drošību,” viņš norādīja un piebilda, ka policijai grozījumu stāšanās spēkā sarūpēs papildus darbu: ”Mazāk darba noteikti nebūs.”

Kā vēsta “De facto”, šāda nepieredzēta brīvlaišana izriet no vērienīgiem krimināllikuma grozījumiem, kas stāsies spēkā pēc nepilna mēneša – 1.aprīlī. Cietumos un tiesās pēc raidījumā paustā jau šobrīd valdot pirmssvētku sajūta, taču, kā tas ietekmēs kopējo noziedzības līmeni valstī, grozījumu autorei – Tieslietu ministrijai nav pat prognozes.

Pērn Saeimā pieņemti aptuveni 400 grozījumi krimināllikumā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija un 1.aprīlī tie stāsies spēkā. Izmaiņu mērķis ir plašāk lietot alternatīvos sodus un samazināt cietumsodu apmēru no vidēji sešiem gadiem, kāds tas ir šobrīd, uz aptuveni četriem.

Tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga norāda: pieredze rāda, ka alternatīvie sodi, kas nodokļu maksātājiem izmaksā mazāk, ir efektīvi. Uz slepkavām un izvarotājiem izmaiņas neattiecas, tās galvenokārt skar mantiskos noziegumus, kas veido aptuveni 60% no visas valsts kriminālās ainas.

1.aprīļa vēsmas jau jūtamas tiesās, vēstīja raidījums. Lai arī jau izdarītos noziegumos iztiesās pēc vecās kārtības, sodi nedrīkstēs būt bargāki, kā to paredz jaunā. Līdz ar to tiesājamie visādi cenšas novilcināt lietu izskatīšanu, apstiprināja Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Ieva Kulagina.

Vēl jo rožaināka aina paveras daudziem šobrīd jau notiesātajiem. Ja viņu jau izciesto sodu ilgums pārsniegs jaunās soda robežas, viņi tiks brīvībā. Izmaiņu autorei – Tieslietu ministrijai gan nav aprēķinu, cik daudz tādu cilvēku varētu būt, savukārt cietumus šefs Visvaldis Puķīte ir jau izrēķinājis: ”Ieslodzījuma vietas pārvalde, izskatot jaunās izmaiņas krimināllikumā, kas stāsies spēkā no 2013.gada 1.aprīļa, paredz, ka tuvākajā laikā ieslodzījumu vietas varētu pamest 20 līdz 30% ieslodzīto.” Skaitliskās izteiksmē tie ir gandrīz 2000 notiesāto.

Cietumu saimniecībā tas nozīmē īstu izrāvienu. Kamerās būs vairāk vietu, un Latvijas varēs beidzot izpildīt Eiropas prasību, ka uz vienu ieslodzīto jābūt vismaz četru kvadrātmetru lielai platībai.

Bet kā tas mainīs Latvijas noziedzības līmeni un kā uz to reaģēt Latvijas sabiedrībai aizvien nav skaidrs. Izrādās, ka ne Tieslietu ministrijai, ne arī Valsts policijai aprēķini vai modelētas prognozes par to nav.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis uzskata, ka lielas svārstības noziedzībā krimināllikuma izmaiņas neieviesīs, taču izdzirdot V.Puķīša aprēķinus, tomēr pieļauj, ka zināmās kategorijās noziedzības pieaugums varētu būt. I.Kronberga savukārt paredz, ka, ja Valsts probācijas dienests strādās tikpat efektīvi kā līdz šim, tad nekādam noziedzības pieaugumam nevajadzētu būt, savukārt jautāta, kāpēc nav precīzākas prognozes, norāda, ka valstī 20 gadu laikā nav veiktas apjomīgas kriminoloģijas ekspertīzes par noziedzību kopumā, tāpēc jelkādu prognožu izteikšana būtu melošana.