Ordeņu kapituls 18.oktobrī nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvot 31 personu, to skaitā vairākus valsts iestāžu vadītājus, tiesnešus, mediķus, zinātniekus, sabiedriskos darbiniekus un māksliniekus, liecina publikācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Triju Zvaigžņu ordeni nolemts piešķirt arī Liepājas teātra aktrisēm Andai Albužei un Inesei Kučinskai-Laukšteinei.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni nolemts apbalvot valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, kura tiks iecelta par ordeņa lielvirsnieci.

Ar ordeni tiks apbalvota un par ordeņa komandieriem iecelti gleznotāja un grafiķe Vija Celmiņa, Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs, senators Pēteris Dzalbe, vēsturnieks, ilggadējais Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis Inesis Feldmanis, vēsturnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, LZA akadēmiķis Ēriks Jēkabsons, Rīgas Augšāmcelšanās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, Lutera Akadēmijas docents Guntis Kalme, Vācijas Bundestāga deputāte Elizabete Šarlote Močmane, bijusī ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa Petita, vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izveidotāja un pirmā vadītāja, ārste Renāte Pupele, vēsturnieks, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, LZA akadēmiķis Aivars Stranga, kā arī ebreju kultūras mantojuma un holokausta vēstures pētnieks, rakstnieks Davids Zilbermanis.

Ordeņa kapituls arī nolēmis apbalvot un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem advokātu un latviešu sabiedrisko darbinieku ASV Ivaru Bērziņu, Eksperimentālās arheoloģijas darbnīcas “Seno rotu kalve” izveidotāju un vadītāju, Tautas daiļamata meistaru, rotkali Daumantu Kalniņu, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoru, Lietišķās ķīmijas institūta direktoru, LZA akadēmiķi Valdi Kamparu, informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītāju Baibu Kaškinu, dzejnieku, atdzejotāju un tulkotāju Matiasu Knollu, rakstnieku, publicistu un scenāristu Andri Kolbergu, kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītāju, profesoru Andreju Milleru.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvot un iecelt par ordeņa virsniekiem nolemts arī scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, režisoru, producentu, dziesmu tekstu autoru un aktieri Valdi Pavlovski, Latvijas Nacionālā teātra aktrisi, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāju Daigu Šiliņu (Daigu Gaismiņu), Rīgas Dzemdību nama Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas vadītāju, pediatru, neonatologu, NMPD Specializētās medicīnas centra neonatologu Juri Šleieru, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītāju, anesteziologu, reanimatologu Oļegu Šubu, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza mūzikas katedras vadītāju, asociēto profesoru, džeza vēstures pētnieku, džeza mūziķi Indriķi Veitneru un AT Senāta Civillietu departamenta senatori Mārīti Zāģeri.

Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvot un par ordeņa kavalieriem nolemts iecelt arī latviešu sabiedrisko darbinieci Kanādā, ilggadējo nevalstiskās organizācijas “Tribute to Liberty” valdes locekli Alīdi Ausmu Forstmani, latviešu sabiedrisko darbinieku ASV, ilggadējo Aiovas latviešu biedrības vadītāju Imantu Kalniņu, ilggadējo Rīgas 25.vidusskolas vēstures skolotāju Rudīti Liepiņu un Mākslas galerijas “Daugava” vadītāju, mākslas zinātnieci Andu Treiju.

Tai pašā dienā, 18.oktobrī, Ordeņu kapituls nolēmis arī deviņas personas apbalvot ar Viestura ordeni. Par šī ordeņa lielkrusta komandieri nolemts iecelt Latvijas brīvības cīnītāju Lidiju Lasmani, kura 1994.gadā tika apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču atteicās to saņemt, savu rīcību pamatojot ar to, ka kopā ar viņu ordeni saņemot arī vairāki bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģenti.

Ordeņa kapituls nolēmis Viestura ordeni piešķirt un par ordeņa komandieri iecelt Valsts robežsardzes koledžas direktora vietnieku dienesta organizācijas jautājumos, pulkvedi Aivaru Uzulnīku, savukārt par ordeņa virsniekiem iecelti Zemessardzes Studentu bataljona Veterānu apvienības veterāns, atvaļinātais pulkvežleitnants Tālis Blumfelds, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes štāba priekšnieks, pulkvežleitnants Igors Kļaviņš, NBS Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes štāba Apgādes pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Vents Lapsenbergs, NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Bruņojuma remonta centra komandieris, komandkapteinis Juris Onzuls, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants Andris Staļģevics un Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Grebņevas I kategorijas robežkontroles punkta priekšnieka vietnieks, majors Andris Višņevskis.

Savukārt ar Viestura ordeņa pirmās pakāpes (zeltītu) goda zīmi nolemts apbalvot NBS Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes 2.mehanizētā kājnieku bataljona virsseržantu, štāba virsseržantu Pēteri Muižnieku.

Vēl 34 personas Ordeņa kapituls 18.oktobrī nolēmis par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Atzinības krustu, liecina paziņojums “Latvijas Vēstnesī”.

Valsts prezidents Egils Levits svinīgos apbalvojumus visiem 74 saņēmējiem pasniegs Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienas svinīgajā ceremonijā 18.novembrī Rīgas pilī.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Valsts augstāko apbalvojumu vēsturē 2019.gads ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 95 gadiem, 1924.gada 25.martā, pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, kas nodibināts par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. 1938.gadā papildus Triju Zvaigžņu ordenim tika nodibināti vēl divi ordeņi – Viestura ordenis un Atzinības krusts.

1994.gada 25.oktobrī Valsts prezidents Guntis Ulmanis izsludināja likumu “Par Triju Zvaigžņu ordeni”, ar kuru atjaunoja 1924.gadā nodibināto Triju Zvaigžņu ordeni. Levits, 1994.gadā būdams tieslietu ministrs, bija viens tiem, kuri atbalstīja ideju par Triju Zvaigžņu ordeņa atjaunošanas nepieciešamību. Viestura ordeni un Atzinības krustu atjaunoja 2004.gadā.