“Zero waste” jeb bezatkritumu filozofija, kas balstīta uz dzīvi bez liekā, tostarp atkritumiem, iemanto arvien jaunu sekotāju uzmanību. Tomēr atkritumu apsaimniekotāji ir pārliecināti – viņu darbības lauciņš nesaruks. Iezīmējas arī vēl kāda problēma – atkritumi ir sašķiroti, bet nav, kas tos pārstrādā.

Cieto atkritumu poligonā “Janvāri” Talsu novadā šķiro sadzīves atkritumus no piejūras novadu teritorijām, kas ir atkritumu apsaimniekošanas sabiedrības (AAS) “Piejūra” pārraudzībā. Izejot skolēnu ekskursijām izstrādāto maršrutu, arī mēs soli pa solim iepazinām atkritumu šķirošanas gaitu.

Poligona vadītājs Inārs Zaļums atklāja, ka Latvijā atkritumu apsaimniekošanā trūkst ķēdes posma – ir šķirotāji, bet pārāk maz veicināta vietējo uzņēmēju vēlme atkritumiem dot otro dzīvi. Piemērs – milzīga riepu kaudze. Noslēgts līgums ar SIA “Riepu bloki”, kas tālāk sadarbojas ar SIA “Cemex”, kas vecās riepas izmanto cementa ražošanā. Tomēr pašlaik uzņēmums jaunas riepu kravas nepieņem. “Vēl lielāka problēma ir ar lielgabarīta tehnikas riepām. Kolēģiem Liepājā ir iekārta riepu smalcināšanai un metāla atdalīšanai. Process ir dārgs, un rezultātā tāpat nav, kur tās likt,” skaidro poligona vadītājs. Pašlaik riepas izmanto poligona vajadzībām, no tām veidojot ceļu kompaktoram – atkritumu presētājam.

Uzņēmums labprāt sadarbojas ar vietējiem atkritumu pārstrādātājiem, tādēļ divi lielākie sadarbības partneri ir “PET Baltija” un “Nordic Plast”, kas ietilpst “Eco Baltia” grupā. Pārstrādes uzņēmumus, līdz ar to arī atkritumu apsaimniekotājus, ietekmē pasaules tirgus tendences. Piemēram, Ķīnas pārprodukcija piebremzējusi plēvju noietu. Poligonā tās uzglabā, gaidot labāku iepirkuma cenu. “Nordic plast” plēves, kanniņas un lielos iepakojumus mazgā un gatavo plastmasas granulas, ko pārdod apģērbu, trauku un citu produktu ražotājiem. Savukārt plastmasas pudeles sapresē un nodod “PET Baltija”. Pārstrādes uzņēmums no tām gatavo PET pārslas, ko no Latvijas eksportē uz citām Eiropas valstīm.

AAS “Piejūra” regulāri organizē makulatūras vākšanas akcijas. Tās izglīto skolēnus par papīra pārstrādes nozīmīgumu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Indra Rassone ir pārliecināta, ka akcijas iemantotu vēl lielāku atsaucību, ja makulatūra tālāk nonāktu vietējā pārstrādes rūpnīcā. “Lai gan Līgatnes papīrfabrika sen likvidēta un tās preču zīmi nopirkuši citi, cilvēki ilgi ticēja mītam, ka papīru ražo tepat Latvijā. Jebkurš cilvēks vēlas redzēt un aptaustīt papīru, kas ražots no paša nodotās makulatūras,” teic I. Rassone.

Cilvēki labprāt atkritumus šķirotu vēl smalkāk, bet šķirotājiem nav iespēju tos nodot tālāk. “Paskatīsimies uz pārtikas plauktiem veikalos – iepakojumu ķīmiskais sastāvs ir ļoti dažāds, ne visus no tiem var pārstrādāt. Ideālā situācijā ražotāji un arī tirgotāji pārdotu preci dabai draudzīgā, pārstrādājamā iepakojumā vai tādā, kas sadalās. Taču lielveikalos katru ābolu un sīpolu var likt savā polietilēna maisiņā. Un šie maisiņi tur stāv ruļļiem!” skaidro I. Rassone. Viņa arī aicina aizdomāties, cik polietilēna masiņu nepieciešams, lai izveidotu 200 kilogramu paku, turklāt, izmesti atkritumos, tie bieži vien ir netīri un neizmantojami.

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.