Šogad no valsts budžeta daļas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” Liepājas domei piešķirti 35 970 eiro, tādējādi daļēji sedzot 2018. gada pašvaldības izdevumus, kas radušies atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšanai personām, kuras alkohola reibumā atradušās bezpalīdzīgā stāvoklī. Par katru Pašvaldības policijas pagaidu turēšanas telpās nonākušo cilvēku no valsts budžeta tērēti 15 eiro. Kaut arī statistika liecina, ka ļaužu skaits, kam nepieciešama šāda palīdzība, samazinās, pašvaldības izmaksas turpina pieaugt.

Liepājas Pašvaldības policijas priekšnieks Uldis Novickis atzina, ka pēdējos trīs gados saņemtais valsts finansējums atskurbšanas pakalpojumu nodrošināšanai diennakts režīmā esot bijis labs atbalsts pašvaldībām. “Liepājā cilvēku skaits, kuri nonāk Pašvaldības policijā pagaidu turēšanas telpās, samazinās, taču to joprojām ir daudz, lielā mērā tas saistīts, tā teikt, ar regulārajiem klientiem, kas izmanto šo pakalpojumu pat vairākiem desmitiem reižu,” pastāsta U. Novickis.

Arī Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš izteicās, ka kopējā tendence rāda, ka katru gadu pagaidu turēšanas telpās nonākot arvien mazāk personu – 2018. gadā tie esot bijuši 2398 cilvēki, 2017. – 2548, bet vēl pirms gada – 2628. “Manuprāt, viens no iemesliem, kādēļ ļaužu skaits samazinās, ir fakts, ka Nakts patversmē pēdējos trīs gados ir pieejams tā sauktais zemākais līmenis, kurā cilvēkiem ļauts uzturēties arī alkohola reibumā. Tas, cik reizes viena persona gada laikā ir pie mums pabijusi, netiek uzskaitīts, taču vienu gan varu pateikt – ir cilvēki, kuri pagaidu turēšanas telpās atradušies pat ap 100 reizēm,” teica K. Vārpiņš, piebilstot, ka skaits varētu būtu samazinājies arī tāpēc, ka daļa cilvēku, izvēloties šādu dzīvesveidu, jau esot devušies viņsaulē.

“Cilvēku skaits, kas nonāk Pašvaldības policijas pagaidu turēšanas telpās un Nakts patversmē, arvien samazinās, taču izmaksas ir turpinājušas augt, jo palielinājušās gan darbinieku algas, gan komunālie maksājumi,” pastāsta Liepājas domes izpilddirektors Ronalds Fricbergs. Tāpat viņš atzina, ka valdība drīzumā varētu aicināt pašvaldības pilnībā pārņemt šo funkciju. “Uz šādu varbūtību skatos skeptiski, jo nav skaidri kritēriji, iespējamais finansējums un kāds būtu sniedzamo pakalpojumu grozs, un vai visiem tas būs vienāds. Turklāt ilgākā laika griezumā nav garantijas, ka pašvaldības naudu turpinās saņemt. Tad jau labāka ir pašreizējā sistēma, kad mēs katru gadu no valsts saņemam finansējumu, kas ir konstants un atkarīgs no pagaidu turēšanas telpās pavadījušo cilvēku skaita,” teica R. Fricbergs, piebilstot, ka arī par šo finansējumu nākotnē vajadzēšot pakaulēties pieaugošo izmaksu dēļ.