Ceturtdiena, 9. februāra Simona, Apolonija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pirmo reizi sarīkota Konference par Eiropas nākotni

Šogad Eiropas Savienībā uzsākta jauna iniciatīva, kas ļauj dalībvalstu iedzīvotājiem paust savas vajadzības, vēlmes un idejas ne tikai vēlēšanu laikā, bet jebkurā brīdī īpašā forumā. Pirmo reizi sarīkota Konference par Eiropas nākotni – pilsoņu vadītu debašu un diskusiju virkne, kas dod cilvēkiem iespēju palīdzēt veidot Eiropas kopējo nākotni.

Pirmo reizi sarīkota Konference par Eiropas nākotni
Eiropas nākotnes konference ir konsultāciju process Eiropas, nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī, kas vienlaikus norisinās visās dalībvalstīs. Digitālajā platformā ikviens Latvijas iedzīvotājs var izteikt savu viedokli un diskutēt ar citiem eiropiešiem. (Foto: Eiropas Parlaments)
11.10.2021 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Paust savu pieredzi un vajadzības

Konference par Eiropas nākotni nenozīmē vienu kopā sanākšanu, kurā no tribīnes skan gudras runas. Šis process notiek gada garumā – no šī gada maija līdz 2022. gada pavasarim, ietverot dažāda mēroga reģionālas diskusijas, digitālo platformu internetā, kura piedāvā iespēju arī latviešu valodā iesūtīt savus ierosinājumus un diskutēt par citu idejām.

Piedalīties var ikviens – individuāli, pārstāvot nevalstisko sektoru vai domubiedru grupu. Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija apņēmušies uzklausīt iedzīvotājus un ņemt vērā sniegtos ieteikumus.

Kāpēc ir svarīgi tieši šobrīd plānot Eiropas nākotni, apkopojot pilsoņu idejas? Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde norāda, ka Eiropas nākotnes konferences tematu loks ir gana plašs, tāpēc tieši var ietekmēt ikviena Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotāja dzīves kvalitāti nākotnē.

“Citiem vārdiem – kādu mēs vēlamies redzēt un ko mēs sagaidām no ES dažādās jomās. Piemēram, kāda būs ES politika nākotnē attiecībā uz nodarbinātības un sociālā taisnīguma, veselības aprūpes, vides un klimata pārmaiņu, tiesiskuma un drošības, migrācijas, kā arī izglītības, kultūras un jaunatnes jautājumiem.

Manuprāt, visas minētās tēmas ir aktuālas arī katram Latvijas iedzīvotājam,” viņa saka.

Par piemēru var izcelt nepieciešamību pēc spēcīgas Eiropas Savienības nostājas un stingrām sankcijām Krievijas un Baltkrievijas amatpersonām, kas īsteno hibrīduzbrukumus. Eiropas Savienība tieši patlaban strādā pie jaunas politikas, lai vērstos pret šādiem trešo valstu uzbrukumiem. Tāpēc būtiski iesaistīties diskusijās, lai mūsu reģiona ilgstošā pieredze un vajadzības tiktu ņemtas vērā.

Vienaldzības nav

Latvija jau septiņpadsmit gadus ir ES dalībvalsts, taču aizvien vēl sabiedrības daļas priekšstatos saglabājies dalījums “Latvijā un Eiropā”, it kā mūsu valsts atrastos kaut kur citur. Tāpat neesam aktīvi lēmēji par saviem pārstāvjiem Briselē – uz beidzamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā aizgāja vien aptuveni trešdaļa balsstiesīgo.

Atbildot uz jautājumu, cik aktīvi vai kūtri Latvijas iedzīvotāji ir Eiropas nākotnes konferencē, D. Melbārde pauž prieku par to, ka arī Latvijas reģionos, ES informācijas punktos, bibliotēkās jau notiek viedokļu apmaiņa, šobrīd iespēju robežās – arī klātienē. “Tāpat gandarī, ka ar saviem priekšlikumiem ļoti aktīvi ir Latvijas iedzīvotāji, un tā ir laba ziņa, ka jautājumos par turpmāko Eiropas virzību un nākotni, nav vienaldzības. Plānots, ka 2022. gada pavasarī konferences organizētāji nāks klajā ar secinājumiem, kuros būs apkopoti Eiropas Savienības iedzīvotāju izteiktie ierosinājumi un sagatavoti priekšlikumi darbam un arī reālai ieviešanai dzīvē, Eiropas Parlamenta deputātiem un Eiropas Komisijai.

Tādējādi tieši šobrīd ir svarīgi iesniegt un apkopot pilsoņu idejas par Eiropas nākotni, jo šīs idejas būs pamats turpmākās ES politikas izstrādē, kas tiks īstenota visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā,” stāsta deputāte.

Vienlaikus arvien skaļāki kļūstot aicinājumi pagarināt konferences darbības termiņu, ņemot vērā, ka tā sākās tikai šā gada 9. maijā un norisinās pandēmijas ierobežojumu laikā. “Tādējādi ir grūti noorganizēt padziļinātas diskusijas, iesaistot plašu sabiedrību un ekspertus, savukārt līdzdalība digitālajā platformā ir salīdzinoši zema un nenodrošina patiesu diskusiju starp eiropiešiem,” uzskata D. Melbārde.

Jauniešu balss īpaši svarīga

Konferencē par Eiropas nākotni Latvijai īpaši svarīgi ir tādas tēmas kā izglītība, zaļās ekonomikas ieviešana, mobilitāte un vienotais tirgus, norāda EP deputāte: “Piemēram, pašlaik vienotais tirgus nodrošina preču un pakalpojumu vairākuma netraucētu apriti, brīvu naudas apgrozību un cilvēku brīvu pārvietošanos visā ES, taču ES vēlas izvērst šo milzīgo potenciālu arī tādās jomās kā enerģētika, zināšanas un kapitāla tirgus. Tās ir tikai dažas tēmas, par ko ir jādomā Latvijā un kas skars arī Latvijas intereses Eiropas Savienībā.”

Būtiski, ka Eiropas nākotnes konferencē īpaša uzmanība tiek pievērsta jauniešu balsij. “Konferences Eiropas pilsoņu paneļos, dalībai kuros pēc nejaušības principa (ievērojot ģeogrāfisko un dzimumu līdztiesību) tika atlasīti 800 iedzīvotāji no visas Eiropas, jauniešiem paredzēta īpaša kvota. Proti, viena trešdaļa no 800 cilvēkiem ir tieši jauni cilvēki līdz 25 gadu vecumam. Šie 800 eiropieši vairākos tematiskajos paneļos klātienē un arī tiešsaistē diskutē par nākotnes izaicinājumiem un risinājumiem. Paralēli notiekošajos nacionālajos diskusiju paneļos un arī citos pasākumos, kuros iedzīvotāji var izteikt savu viedokli, dalībvalstis un ikviena pasākuma organizatori arī ir aicināti īpaši uzklausīt jauniešu redzējumu par nākotnes Eiropu,” atzīmē D. Melbārde.

Viņu ļoti priecē līdzšinējā Latvijas jauniešu līdzdalība Eiropas nākotnes konferencē. Pagājušajā mācību gadā deputāte Latvijā īstenojusi virkni skolēnu domnīcu par Eiropā aktuālām tēmām – vienlīdzība un tiesiskums, izglītības kvalitāte, drošība un dezinformācijas apkarošana, kā arī klimata pārmaiņas.

Labs impulss

No 8. līdz 9. oktobrim Eiropas Parlamentā Strasbūrā norisinājās Eiropas Jauniešu dienas (European Youth Event (EYE) 2021). Tajās tūkstošiem jauniešu no visas Eiropas pulcējās vienkopus, lai dalītos savās idejās par Eiropas nākotni. Eiropas Jauniešu dienas, kuru devīze skan “Nākotne ir mūsu”, ir uzskatāma par lielāko ideju platformu un reālu jauniešu balsi Eiropas Savienībā.

“Priecē, ka manam aicinājumam ir atsaukušies arī desmit jaunieši no Latvijas, kas Strasbūrā klātienē piedalījās Eiropas Jauniešu dienas pasākumos.

Viņu vidū ir jaunieši no manis iniciētā projekta “Ar stiprām saknēm Latvijā un Eiropā”, kā arī jaunieši no Latvijas Jaunatnes padomes dalīborganizācijām,” pastāsta D. Melbārde.

Būtiski, ka šajās diskusijās piedalās ne tikai vienaudži, bet arī dažādu Eiropas institūciju, domnīcu, nevalstisko organizāciju un privātā sektora pārstāvji. Jau no šī gada maija sadarbībā ar Eiropas jaunatnes organizācijām jauniešu idejas par Eiropas nākotni tiek apkopotas platformā. “Eiropas Jauniešu dienas ir labs impulss, lai arī katrs Latvijas jaunietis aktīvi iesaistītos, paustu savu viedokli un tiktu sadzirdēts ne vien Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības pilsoniskajā dzīvē,” saka D. Melbārde.

Uzziņai

Konferences par Eiropas nākotni temati

  • Klimata pārmaiņas un vide.
  • Veselība.
  • Spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība.
  • ES pasaulē.
  • Vērtības un tiesības, tiesiskums, drošība.
  • Digitālā pārveide.
  • Eiropas demokrātija.
  • Migrācija.
  • Izglītība, kultūra, jaunatne un sports.
  • Citas idejas.

Fakti

Latvijas iedzīvotāju viedokļi

Vai uzticaties ES?

  • Drīzāk jā – 55%
  • Drīzāk nē – 38%
  • Nezinu – 7%

Optimisms par ES nākotni

  • Absolūti optimisti – 61%
  • Absolūti pesimisti – 37%
  • Nezinu – 2 %

Avots: Eurobarometer aptauja 2021. gada pavasarī

Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz