Piektdiena, 21. februāris Eleonora, Ariadne

Tuvākā gada laikā Āfrikas cūku mēris atnāks arī līdz mums

Tuvākā gada laikā Āfrikas cūku mēris atnāks arī līdz mums
Foto: Egons Zīverts
17.10.2015 07:15

liepajniekiem.lv

Kamēr Vidzemes un Latgales zemnieki un cūku
audzētāji cīnās ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) un šīs slimības izraisītajām sekām,
Kurzemes puses cūkaudzētāji līdz šim varēja atviegloti uzelpot, jo sērga līdz
mūspusei nav atceļojusi. Tomēr jau tuvākā pusgada vai, ilgākais, gada laikā,
situācija, visticamāk, mainīsies.

No Gruzijas līdz Latvijai

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)
ģenerāldirektors Māris Balodis pagājušajā nedēļā norādīja, ka ar līdzšinējo
izplatības ātruma ĀCM drīzumā parādīsies arī Kurzemē. “ĀCM pamazām pārņem
visu Latviju, un nākamgad saskarsimies ar lielām problēmām, kad tas neizbēgami
parādīsies arī Kurzemes mežos, kur ir lielākais cūku skaits – 20 dzīvnieku uz
vienu kvadrātkilometru. Ja mēris nonāks tur, būs slikti,” sacīja Balodis.

PVD Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece portālam
pastāstīja, ka kopš 2007.gada ĀCM no Gruzijas caur Krieviju un
Baltkrieviju ir atceļojis līdz Latvijai, Igaunijai, Polijai, Vācijai.
“Nosacīti var teikt, ka slimība uz priekšu virzās ar ātrumu 150 līdz 200
kilometri gadā. Pirmais gadījums Latvijā bija pērn ap Jāņiem, tagad jau slimība
ir nokļuvusi līdz Bauskas pusei, tātad puse Latvijas jau ir sērgas
skarta,” sacīja G.Kapeniece, piebilstot, ka līdz brīdim, kad slimība skars
Kurzemi, varētu būt palicis pusgads, ilgākais, gads.

“Ziemā slimība izplatās lēnāk, slimos
dzīvniekus mežā iznīcina citi zvēri, arī cilvēku kustība mežos nav tik
intensīva, bet nav nekāda pamata domāt, ka pavasarī vai vasarā ĀCM pie mums
neatnāks. Jau visa Igaunija ir skarta. Liepājas pusi tas varbūt tā uzreiz
neskars, bet Rīgas jūras līča piekrastē bieži mēdz izskalot beigtas mežacūkas
un tās var nākt arī no infekcijas skartajām teritorijām. Bez tam mēris nāk arī
no Polijas vai Lietuvas, kur slimības skartās zonas izpletušās līdz Bauskas
novadam,” to, ka kurzemnieku optimismam nav pamata, atzina PVD
Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja.

Joprojām vieglprātīgi

Bet nepamatots optimisms un pārliecība, ka gan
jau viss tāpat būs labi, joprojām dominē ĀCM pagaidām neskartajās zonās, tātad
Kurzemē. PVD ģenerāldirektors atzina, ka Kurzemē biodrošību neievēro 75% novada
saimniecību, kur tiek audzētas cūkas. “Neliekas ne zinis. Par to liecina
nepietiekamais biodrošības līmenis šajās saimniecībās,” sacīja M.Balodis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka lielās cūku novietnes Latvijā tomēr laikus
gatavojušās ĀCM uzliesmojumam un stingri ievēro biodrošību, līdz ar to līdz šim
tām izdevies izvairīties no bīstamās kaites.

G.Kapeniece uzsvēra cūkaudzētāju atbildību jau
no tā mirkļa, kad pieņemts lēmums sākt nodarboties ar dzīvnieku audzēšanu.
“Ar to jārēķinās. Tagad viss notiek pastiprinātā veidā, valstī stingri
tiek kontrolētas cūku novietnes, ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi, ir
piešķirts finansējums biodrošības pasākumu uzlabošanai cūku novietnēs. Uz Lauku
atbalsta dienesta koordinēto līdzekļu piešķiršanu gan var cerēt tikai lielie
audzētāji. Tie, kas dažas cūciņas tur pašu patēriņam, uz atbalstu pretendēt
nevar. Tas gan nemazina mazo audzētāju atbildību – vienalga, vai ir 20 tūkstoši
vai pāris cūkas, katrs saimnieks ir atbildīgs par dzīvnieku veselību un
labturību.”

Tos, kuri ar biodrošības pasākumiem
neaizraujas, var administratīvi sodīt vai arī noteikt termiņu, līdz kuram
jāsaved kārtībā sava saimniecība. “Cilvēki jau kā cilvēki – vienmēr domā,
ka uz viņiem tas neattiecas un slimība līdz šejienei neatnāks. Cilvēki
vieglprātīgi attiecas pret tādiem elementāriem biodrošības pasākumiem kā
dezinfekcijas līdzekļu iegāde un dezinfekcijas paklājiņu izvietošana pie ieejas
novietnē, rūpes par to, lai durvis būtu ciet un cūkas neietu ārā, lai zaļbarība
nebūtu no lauka, kur to varētu inficēt mežacūku izdalījumi,” pašus
vienkāršākos veicamos darbus uzskaita G.Kapeniece.

Katrs brīdis ir pēdējais

Raksturojot šī brīža situāciju Kurzemē, viņa
norādīja, ka katrs brīdis pēdējais, lai sāktu rīkoties. “Varbūt mazie
audzētāji kādu laiku var atturēties no cūku turēšanas, kas kļūst arvien
nedrošāka. Jādomā arī par to, lai cūkas būtu reģistrētas, ja tiek iepirkti
sivēni, tad jābūt kārtībā visiem dokumentiem, lai slimības izcelšanās gadījumā
būtu iespējams izsekot tās izplatībai,” uz dokumentāciju kā būtisku
ikviena lauksaimnieka darba sastāvdaļu norādīja PVD Dienvidkurzemes pārvaldes
vadītāja, piebilstot, ka arī nesakārtoti papīri vai sivēnu iepirkšana no
nezināmiem avotiem var būt par iemeslu administratīvam sodam.

PVD ikdienā nodarbojas ar rūpīgu kontroles
darbu, inspektori informē veterinārārstus. PVD Dienvidkurzemes uzraudzības
teritorijā, kas ietver kādreizējos Liepājas, Saldus un Kuldīgas rajonus, jau ir
notikušas civilās aizsardzības komisijas sanāksmes, kurās spriests par to, kā
rīkoties slimības uzliesmojuma gadījumā. Plaša informācija ir pieejama arī PVD
interneta mājaslapā
. Iespējas uzzināt visu nepieciešamo par šo slimību ir
tiešām plašas, diemžēl par to pēdējā gada laikā runāts tik daudz, ka daļai
cilvēku šī informācija jau vairs nešķiet aktuāla. Līdz brīdim, kad ĀCM
pieklauvēs pie mūspuses saimniecību durvīm.

Tikmēr M.Balodis skaidroja, ka vienīgais ceļš,
kā līdztekus pastiprinātai biodrošībai izvairīties no ĀCM, ir mežacūku
populācijas samazināšana, kur savukārt liela loma ir pašvaldību lēmumiem atļaut
medības mazākā platībā nekā likumā noteiktie 1000 hektāri. “Ja valsts
neatradīs veidu, kā samazināt mežacūku skaitu, mūs gaida Igaunijas liktenis,”
skeptisks bija PVD ģenerāldirektors. Patlaban Baltijas valstu veterinārie
dienesti risina sarunas ar Eiropas Komisiju par iespējām līdzfinansēt atbalstu
medniekiem par nomedītu mežacūku. 

Uzziņai

ĀCM šovasar skāris 212 mājas cūkas Rēzeknes,
Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas pagastā. Savukārt mežacūku
populācijā līdz šim slimība konstatēta 763 dzīvniekiem 43 novadu 131 pagastā
Latgalē un Vidzemē. ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim
mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana,
jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite
Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.

Āfrikas cūku mēris (Pestis africana suum) jeb Montgomerija slimība ir ļoti lipīga
vīrusu slimība, ar ko slimo tikai cūkas. Slimībai raksturīgs drudzis, cianoze
un plaši asinsizplūdumi iekšējos orgānos. Cilvēkam Āfrikas cūku mēris nav
bīstams un saslimušo cūku gaļa ir lietojama uzturā. Tomēr, lai novērstu
slimības izplatību, slimie vai aizdomās turamie dzīvnieki ir jālikvidē un to
līķi jāsadedzina. Izplatās kā tiešu, tā netiešu kontaktu laikā; vīrusu var
pārnēsāt ērces un kukaiņi. Vīruss nodara milzīgus zaudējumus tautsaimniecībai
un 2014. gadā Baltijas valstu kopējie zaudējumi no tā lēšami 50 miljonos eiro.

Avots: lv.wikipedia.org

7 komentāri

2015-10-17 12:26

007: DANU cukam LATVIJA JANOSPRAGST LAI PALIDZ TAM NOTIKT JEZUM KRISTUM

2015-10-17 14:31

op: ko daris ja neatnaks?

2015-10-17 16:36

to Bokai: To tu no savas pieredzes zini.Vai sevi par cūku uzskati.Krievijas bakterioliģiskā roka driz līdz Kurzemei aizstiepsies.

2015-10-17 20:58

xxl: s''uds par dāņu cūkām, bet mežos latgalē gan esot dramatiski skati un skaņas kad viņas liek karoti...

2015-10-18 08:17

001: vai runa ir par EBOLU

2015-10-19 08:15

ufo: vajadzētu bēgļumēri,kas skar tikai viņus,Liepājā tie maitas dzīvo kā ķurmī,noteiktā laikā ved pastaigā pa apli,

2015-10-19 11:00

Paurupe: 3 no kreisas-N.hruscovs

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli