Ūdens kvalitātes mērījumus jeb monitoringu divās peldvietās Liepājas pludmalē šogad veiks divas reizes mēnesī. Pirmie šogad par valsts līdzekļiem veiktie Veselības inspekcijas mērījumi liecina, ka ūdens kvalitāte trīs pilsētas peldvietās ir laba un peldēties tajās ir atļauts, “Rietumu Radio” informēja Liepājas domes Vides un veselības daļas vides aizsardzības vecākā speciāliste Dace Liepniece.

Kā pastāstīja Liepniece, šogad arī pašvaldība veiks ūdens kvalitātes mērījumus, kas pasūtīti Veselības inspekcijai, un pirmo mērījumu dati būšot zināmi pēc dažām dienām.

Pirmie ūdens analīžu rezultāti liecina, ka trijās pilsētas peldvietās – divās peldvietās pludmalē un peldvietā grants karjerā “Beberliņi” – ūdens kvalitāte ir laba un peldēties ir atļauts. “Beberliņu” ūdens krātuvē mērījumus plānots veikt reizi mēnesī, savukārt Liepājas ezera ūdens kvalitātes monitorings šogad nav plānots, jo tur, kā skaidroja Liepniece, nav oficiālu peldvietu. Informāciju par ūdens kvalitāti iedzīvotāji varēs uzzināt peldvietās izvietotajos informatīvajos stendos, pašvaldības un Veselības mājaslapās internetā.

Skaidrojot, kāpēc nevienai no Liepājas pludmalēm šogad nav piešķirts Zilā karoga statuss, Liepniece atzina, ka iemesls ir šim statusam neatbilstoša ūdens kvalitāte. “Diemžēl 2010.gadā un arī pērn Liepājā bija divi gadījumi, kad ūdens mērījumi neatbilda izcilai ūdens kvalitātei,” iemeslus skaidro pašvaldības pārstāve, norādot, “ka Zilais karogs pieprasa izcilu ūdens kvalitāti nepārtraukti, visas sezonas garumā”.

Kā atzina Liepniece, vērtēšanas kritēriji pēdējos gados kļuvuši stingrāki, taču objektīvāki, jo, piešķirot Zilo karogu, tiek ņemti vērā ne tikai iepriekšējā sezonā, bet pēdējo četru gadu laikā iegūtie dati. “Situācijas, ka peldēties ir bīstami vai ir aizliegts, Liepājā pēdējos gados nav bijušas,” sacīja Liepniece, uzsverot, ka šogad peldvietai pie stadiona “Daugava” ir piešķirts nacionālais peldvietu kvalitātes sertifikāts, kas atšķirībā no Zilā karoga pludmales statusa pieļaujot arī labu ūdens kvalitāti.

Jau ziņots, ka problēmas ar jūras ūdens kvalitāti ietekmē ekosertifikāta Zilā karoga saņēmēju skaitu gan Latvijā, gan arī citās valstīs pie Baltijas jūras, taču Latvijai vēl izdotas noturēt salīdzinoši augstu līmeni.

Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme aģentūrai LETA stāstīja, ka salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvija izskatās visai cienījami ar šosezon piešķirtajiem desmit Zilajiem karogiem peldvietām un trīs – jahtu ostām, jo tajā pašā laikā ne Igaunijai un arī ne Somijai starptautiskā žūrija nepiešķīra šo ekosertifikātu. Savukārt Zviedrijā Zilo karogu saņēmēju skaits salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir sarucis par 90%.

Augstāki ūdens kvalitātes kritēriji ir noteikti kopš 2011.gada, tādēļ vairākām publiskajām peldvietām kļūst aizvien grūtāk izturēt starptautiskās žūrijas atlasi.

Saskaņā ar Zilā karoga starptautiskās žūrijas rezultātiem Latvijā šosezon Zilais karogs piešķirts desmit peldvietām un trīs jahtu ostām.

Jūrmala, piesakot sešas peldvietas, ieguvusi Zilā karoga statusu jau četrām pludmalēm. Diemžēl starp Zilā karoga saņēmējiem nav atrodams nevienas Liepājas peldvietas vārds, jo Liepājas kandidatūru starptautiskā žūrija noraidījusi ūdens kvalitātes kritēriju neatbilstības dēļ.

Zilais karogs ir pasaulē populārākais tūrisma ekosertifikāts. Zilā karoga kritēriju ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu apsaimniekošanai, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus. Iesaistoties programmā, pašvaldības īsteno arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas.