Tur kāda pludmales apmeklētāja ziņoja par diviem ūdens motociklistiem, kas, viņasprāt, apdraudēja citus atpūtniekus un esot vadījuši ūdensmočus iereibuši.

“19. jūnija pēcpusdienā saņēmām informāciju no Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas par to, ka sieviete ziņojusi, ka pie Ziemeļu mola ūdens motocikli brauc tuvu krastam, tika lūgta mūsu palīdzība. Pēc 20 minūtēm likumsargi ieradās pie Ziemeļu mola, taču tur neviens ūdens motocikla vadītājs netika sastapts. Nedaudz vēlāk, atzvanot sievietei, noskaidrots, ka viņa jau pēc zvana veikšanas Pašvaldības policijai bija piegājusi klāt pie vadītājiem un aicinājusi pārtraukt šīs darbības,” pastāstīja Valsts policijas pārstāve Madara Šeršņova.

Tā kā lielākoties aktīvās ūdens atpūtas cienītāji ūdens motociklus īrē no “Rietumkrasta”, par šo gadījumu interesējāmies pie uzņēmuma valdes locekļa Vilmāra Bogdanova, kurš, kā izrādījās, minēto strīdu arī pats bija mēģinājis risināt.

“Vīrieši piekrastē brauca ar saviem ūdens motocikliem, esmu pārliecināts, ka iedzēris neviens no vadītājiem nebija.

Sievietei, kas kliedza, ka motociklisti ir reibumā, teicu, lai iet un runā, pārliecinās, ka tā nav tiesa. Nemiera cēlāja tūlīt pēc manis teiktā aizgāja, un strīds beidzās,” pastāsta V. Bogdanovs.

Arī citur piekrastē vietumis izceļas konflikti starp atpūtniekiem un ūdens motociklistiem, tāpēc gribējām noskaidrot, kādi tad noteikumi regulē pārvietošanos jūrā ar šiem braucamajiem.

V. Bogdanovs novērojis, ka dažkārt tiešām ūdens motociklisti piebrauc pārāk tuvu krastam. “Vienmēr braucējiem atgādinām, ka nedrīkst braukt cilvēkiem tuvāk par simts metriem. Šoreiz varbūt bija tuvāk, bet celt traci īsti nebija pamata. Motociklistiem jau arī visu laiku jāpielāgojas, jo ūdens jūrā ir silts un pludmales apmeklētāji bieži vien peldas tālāk no krasta,” viņš stāsta un paskaidro, ka ir arī citi noteikumi, kas jāievēro.

Piemēram, ar ūdens motociklu atļauts braukt ne tālāk par 12 kilometriem no krasta, jābūt vadītāja apliecībai, transportlīdzeklis jāreģistrē, un, protams, aizliegts to stūrēt alkohola reibumā (ja alkohola koncentrācija asinīs vai izelpā pārsniedz 0,5 promiles – M.K.).

Tāpat V. Bogdanovs piebilda, ka visā Baltijas jūras krasta zonā ar ūdens motocikliem braukt atļauts, ja vien nav konkrētas norādes, zīmes, ka to darīt nedrīkst.

Piemēram, izklaidēšanās ar ūdens motociklu ir aizliegta peldzonās, kur ir bojas, proti, tā ir robeža, kuru šķērsot krasta virzienā nedrīkst. Tāpat, lai izvairītos no nepatikšanām, ostas akvatorijā, kuģu ceļā braukt nedrīkst, ja vien tas iepriekš nav saskaņots.

To, vai ūdens motociklisti nepārkāpj noteikumus, atbilstoši kompetencei uzrauga Valsts policija, Pašvaldības policija, ostas policija (ostu akvatorijās) un Valsts robežsardze (ostu akvatorijās un robežakvatorijās).

Uz jautājumu, vai vietās, kur nav bojas vai aizlieguma zīmes, visur piekrastē atļauts brīvi izklaidēties ar ūdensmoci, M. Šeršņova atbildēja: “Ja atpūtnieki redz kādas pretlikumības, aicinājums nekavējoties zvanīt Valsts vai pašvaldības policijai.”