”Stukačošana” vienmēr ir bijusi Padomju Savienības vizītkarte. Un tagad tā ir Krievijas režīma neatņemama sastāvdaļa. Šobrīd vērojams šīs parādības uzplaukums, varētu teikt, pat ziņojumu cunami. Tas aptver visu valsti.

Pēc neoficiāliem datiem modro Krievijas pilsoņu ziņojumu skaits citam pret citu, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējo ceturksni, pieaudzis vairāk nekā simts reižu, un turpina pieaugt.

Šīs ziņas Putinam tika pasniegtas vienā no sanāksmēm. Un viņš bija ļoti apmierināts. Prezidents ir pārliecināts, ka mūsdienu Krievijas valsts stūrakmens ir ziņotāji.

Persona, kas uzrakstījusi ziņojumu, ir vitāli ieinteresēta režīma saglabāšanā, jo režīms līdz ar to ir viņa apkaunojošās darbības konfidencialitātes garants.

Krievijas vadība ir pārliecināta, ka cilvēkiem ir jāpalīdz šajā procesā.

Viņiem jānorāda virziens – un miljoni skries ”stukačot”. Prezidenta lietotajā kriminālajā terminoloģijā “kuce” ir ieslodzītais-ziņotājs, kurš sadarbojas ar administrāciju.

Putins sanāksmēs jau neskaitāmas reizes ir izteicies par represiju pastiprināšanu un cīņu ar iekšējo ienaidnieku. Valsts galva uzskata, ka uz visiem ziņojumiem vajag reaģēt. Vismaz sākumā noteikti.

Krievu tautas “vadonis” šajā kontekstā vienmēr atceras Staļinu, sakot, ka līdz īstai kārtībai valstī vēl ir tālu.

Krieviju satrauc arī ārējie ienaidnieki.

Viņi ļoti žēlojas par to, ka, rit īpašā militārā operācija, valstī acīmredzami ir daudz spiegu, bet neviens nez kāpēc vēl nav notverts.

Prezidenta žēlabas tika uzklausītas un steigā “nokārtota” amerikāņu izdevuma “Wall Street Journal” korespondenta Evana Gerškoviča lieta. Viņu apsūdzēja spiegošanā, konkrēti, ka viņš esot vācis slepenu informāciju par militāri rūpnieciskā kompleksa darbu un nosūtījis to “centram, saviem amerikāņu kuratoriem”.

Stāsts par ārzemju reportiera aizturēšanu par spiegošanu ir bezprecedenta gadījums pat pēc PSRS tumšāko laiku standartiem, kad ārvalstu mediju korespondenti bija spiesti katru savu publikāciju nogādāt speciālā cenzūras birojā.

Tajā pašā laikā tas ir vēstījums pašmāju auditorijai: ārzemju spiegi nesnauž, bet arī jūs visi tiekat kontrolēti, neatkarīgi no tā, vai esat žurnālisti, sabiedriskie aktīvisti vai vienkārši pilsoņi, kas ir neapmierināti ar notiekošo valstī un tās tuvumā.

Tas jau nevienam nav atklājums, ka Putins ceļ nevis valsti, bet “zonu”, par ko runā diezgan atklāti. Sakāmajam “Krievija ir tautu cietums,” tagad, Putins piešķīris jaunas krāsas.

Bet interesanti ir tas, ka pati tauta nav īpaši sašutusi. Tai patīk šīs tendences. Turklāt cilvēki vēlas dzīvot šajā “zonā” un… pilnveidoties ”stukačošanā”.

Oleksandrs Grinka, žurnālists