Pusotru stundu garās filmas pamatā ir noklausītas Krievijas karavīru telefonsarunas Ukrainā ar viņu ģimenēm dzimtenē, precīzāk, ar sievām un mātēm.

“Mammu, man ļoti patika spīdzināt! Es varu pastāstīt, par kādām spīdzināšanas metodēm es uzzināju un kādās piedalījos.

Es tev tagad pateikšu…” – “Dēls, tas ir normāli. Ja es tur nokļūtu, es arī ķertu kaifu, kā gan citādi?”

Pēc filmas noskatīšanās zālē uz minūti iestājās klusums. Skatītāji bija tādā emocionālā šokā, ka nezināja, kā reaģēt. Tikai vēlāk, atjēgušies, skatītāji piecēlās kājās un veltīja ovācijas filmas autoriem…

Šī ir reta iespēja pusotras stundas laikā ieraudzīt šādu pasaules ainu. Tā saucamās “krievu pasaules” ainu…

“Nē, šeit neesmu kļuvis ļaunāks, es tikai nogalinu nacistus. Vakar gājām, a mums pretī – sieviete ar diviem bērniem. Nu, mēs viņus arī “noguldījām”…” –

“Tieši tā, dēls, viņi ir mūsu ienaidnieki. Pareizi, nevajag viņus žēlot.”

“Vai jūs tur esat redzējuši NATO bāzes?” – “Nē.” – “Nemelo man, ik uz soļa ir bāzes, mums televīzijā stāsta. Tāpēc jūs tur nosūtīja, lai pasargātu mūs no NATO. Jūs esat varoņi!”

“Zini, šie haholi tik labi dzīvo, labāk nekā mēs.” – “Nu, tas ir skaidrs, Rietumi viņiem maksā, viņi baidās to zaudēt, un viņi par to karo.”

“Es tev un bērniem tik daudz šmotku atvedīšu!

Mēs tagad esam dzīvoklī, viņi visu pameta un aizbēga. Tāda sportiska ģimene – ir vismaz desmit firmas kroseņu pāru. Savācu un sabāzu mugursomā. Puiši te visu izved kravas automašīnās, bet man nav kravas automašīnas…” – “Labs tu man esi, saimniecisks, par māju vien domā. Starp citu, Sofija šogad ies uz skolu, varbūt kaut kur vari pievākt datoru?”

Šajās sarunās balsis no Krievijas ir daudz interesantākas par okupantu balsīm. Par “atbrīvotājiem” viss ir skaidrs – viņi nāca atņemt, spīdzināt, nogalināt. Bet tieši sieviešu balsis – māšu, sievu, draudzeņu – liecina par tādu dehumanizācijas pakāpi, kāda, šķiet, ir iespējama tikai distopiskā fantāzijā.

Šīs “mīlīgās” balsis lūdz turpināt nogalināt, novēlē nāvi ukraiņiem un mudina nesaudzēt bērnus.

“Mammu, kāpēc mēs šeit ieradāmies? Cilvēki dzīvoja sev, un tagad mēs pusi no valsts esam piegāzuši ar līķiem…” –

“Neuzdrošinies tā runāt! Viņi vispār nav cilvēki. Karo tālāk!”

Pēc autoru domām, viņi filmā “nekolekcionē” Krievijas kara noziegumus, filma raugās uz iebrukumu kā noziegumu un vardarbības aktu kopumā. Un šajā kontekstā tieši agresorvalsts sievietes izceļas ar īpašu nežēlību.

Šis fenomens ir izpētes vērts. Tas ir interesējis un turpina interesēt daudzus, kas ir uzzinājuši par šādu attieksmi pret zvērībām.

Filma jo īpaši ceļos uz valstīm, kurās Krievijas propaganda ir spēcīga un kurās cilvēku apziņa ir zema par to, ka Krievija patiesībā ir impēriska, fašistiska valsts.

Ja filma kādu nepārliecinās, tā vismaz raisīs pārdomas. Tieši šādas filmas gāž no kājām visus Kremļa propagandas vēstījumus.

Oleksandrs Grinka, Ukrainas žurnālists speciāli “Kurzemes Vārdam”

Uzziņai

– Rīt pulksten 12 Liepājā, Svētās Trīsvienības katedrālē, skanot Latvijas un Ukrainas himnām, tiks atklāts atbalsta pasākums Ukrainai, pieminot un godinot ukraiņu tautas upurus.

– Dievnamā paredzēts svētbrīdis ar aizlūgumu par Ukrainu cerībā un ticībā par kara pārtraukšanu un mieru pasaulē. No pulksten 12.30 katedrāles dārzā sāksies dažādas aktivitātes.

– Organizācija “Tabitas sirds” līdz ar naudas ziedojumiem pieņems arī siltas zeķes, cimdus un citus adījumus, kā arī pirmās nepieciešamības medicīnas preces, joprojām arī sveces un parafīnu.

– Katru stundu no pulksten 13 Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestris sniegs muzikālus priekšnesumus un aicinās atbalstīt fonda “Uzņēmēji mieram” kampaņu, kas paredzēta, lai šovasar Liepājā noorganizētu atpūtas nometni Ukrainas Jūras spēku karavīru bērniem.

– Pulksten 16 labdarības akcija noslēgsies ar Liepājas mūziķu koncertu Sv. Trīsvienības katedrālē, kurā skanēs latviešu un ukraiņu komponistu skaņdarbi un dziesmas. Piedalīsies operdziedātāja Laura Bulava, Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķi, komponists Jānis Strazds, ērģelniece Ilze Tomsone, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra koris, mākslinieciskais vadītājs Reinis Lapa.