“Mūsu ložmetējnieki pļauj visu: bērnus, sievietes, vīriešus… Vecmāmiņ, es tev saku: mēs naktī nogāzām ne mazāk par 400 cilvēkiem… Mēs vienkārši visus nopļāvām. Mēs iegājām mājās un vienkārši šāvām,” viņš teica.

Uz ko vecmāmiņa mazdēlam mierīgi atbildēja: “Nu pareizi, a ko!”

Nekoncentrēšos uz vecmāmiņas morāli ētisko tēlu, kā visas “mātes – Krievijas” personifikāciju… Tur jau sen viss ir skaidrs. Es gribu runāt par kaut ko citu.

Eiropa un visa pasaule zina par traģēdijām Bučā, Izjumā, Borodjankā, Irpiņā, Hostomeļā… Daudz ir rakstīts un runāts par Krievijas okupantu pastrādātajiem noziegumiem – laupīšanām, civiliedzīvotāju spīdzināšanām un slaktiņiem. Un diemžēl būs vēl vairāk.

Cik daudz ir tādu traģēdiju, par kurām līdz šim nekas nav zināms?! Cik vēl nāks gaismā? Un galu galā – par daudziem gadījumiem nekad neviens neuzzinās, jo vienkārši nebūs, kam pastāstīt.

Jo tikuši iznīcināti veseli ciemati un pilsētas.

Jā, mēs bijām un joprojām šausmināmies par gadījumiem, kad Otrā pasaules kara laikā vācu fašisti veica masveida nāvessodus civiliedzīvotājiem, taču ir biedējoši iedomāties, cik krievu ”atbrīvotāju” slaktiņu gadījumu mēs uzzināsim pēc gada, pieciem vai desmit.

Pasaule uzzinās par jaunatklātiem masu kapiem atbrīvotajās teritorijās vai sīvu kauju rajonos, jo civiliedzīvotāji vienkārši tika iesprostoti un varēja paļauties tikai uz Dievu.

Nesen ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs ziņoja, ka kopš kara sākuma Ukrainā ir nogalināti gandrīz 8900 civiliedzīvotāju, bet vairāk nekā 15 000 cilvēku ir ievainoti.

ANO uzskata, ka faktiskais bojāgājušo vai ievainoto civiliedzīvotāju skaits ir daudz lielāks, jo daudzi ziņojumi no vietām, kur šādi gadījumi notikuši, vēl ir jāapstiprina,

savukārt informācija no vietām, kur turpinās kaujas, kavējas. Tas attiecas, piemēram, uz Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, kur reģistrēti daudzi civiliedzīvotāju nāves vai ievainojumu gadījumi.

Saskaņā ar apstiprinātajiem ANO datiem miruši 4040 vīrieši, 2403 sievietes, 275 zēni un 218 meitenes, savukārt 30 bērnu un 1929 pieaugušo dzimums vēl nav noskaidrots. Starp 15 117 ievainotajiem – 445 zēni un 314 meitenes.

Tie visi ir sausi skaitļi. Un šie skaitļi var būt tikai desmitā daļa vai pat mazāka daļa no tiem masveida civiliedzīvotāju nāves gadījumiem, par kuriem mēs, iespējams, kādreiz uzzināsim.

Oleksandrs Grinka, žurnālists