liepajniekiem.lv
Cik auglīgas šobrīd ir valdības veidošanas sarunas? To jautājam vienam no šajās sarunās iesaistītajiem – Liepājas partijas vadītājam Uldim Seskam, kurš pārstāv “Apvienoto sarakstu”.
– Kā norit sarunas par jauno valdību?
– Satversmē noteikts, ka Valsts prezidents izraugās valdības veidotāju. Šobrīd juridiskā situācija ir tāda, ka prezidents nevar nominēt premjera amata kandidātu, kamēr jaunā Saeima vēl nav sākusi strādāt.
Parlaments uz pirmo sēdi sanāks 1. novembrī, un tikai tad prezidents varēs nosaukt potenciālo premjera amata kandidātu. Šobrīd prezidents gājis laikam pa priekšu, nominējot valdības veidošanas sarunu vedēju no partijas, kura Saeimas vēlēšanās ieguvusi vislielāko balsu skaitu, – “Jaunās vienotības”, kas tagadējā premjera vadībā organizē sarunas, aicinot uz pārrunām tās partijas, kas ieguvušas pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, kā arī nav pretvalstiskas, ir bāzētas uz valsts drošību un ekonomisko attīstību.
Attiecīgi uz sarunām netiek aicināta [Alekseja] Rosļikova partija “Stabilitātei!” vai cits politiskais spēks, kas neatbilst manis nosauktajiem kritērijiem.
Pirmās trīs pārrunas ir notikušas. Pēc sarunām vakardien [otrdien] nolemts veidot darba grupas dažādu nozaru problēmu apspriešanai.
Mēs gan ierosinājām darba grupas veidot uz trīs partiju bāzes – JV, AS un NA, uz ko Kariņa kungs (Ministru prezidents Krišjānis Kariņš – red.) pauda, ka tam vēl nav pienācis laiks.
Mēs gan uzskatām, ka šajā procesā jau kavējamies, jo valstī tomēr ir daudz sarežģītu jautājumu, kas jārisina, piemēram, enerģētiskā krīze, kam nāk līdzi sociālā spriedze.
Droši vien esam tikai šīs krīzes kaut kādā sākumā, tas vēl viss var attīstīties no mums neatkarīgu norišu dēļ, proti, no tā, ka tepat blakus notiek karš, kas daudzās dzīves jomās ieviesis pārmaiņas.
AS skatījumā šīs sarunas par vērtībām un svarīgākajiem darāmajiem darbiem vajadzētu straujāk virzīt uz priekšu, apspriežoties trijām partijām, bet pagaidām Kariņa kungs izvēlas citu taktiku, sev saprotamu. Nezinu tos iemeslus, varbūt šai valdībai ir kādi nepadarītie darbi, kas jāizdara. Taču mums šķiet, ka ir tāda kā nedaudz vilcināšanās.
– Vai šajās diskusijās ir kādas būtiskas pretrunas?
– Interesantākais ir tas, ka sarunās pretrunu ir samērā maz, bet tad, kad sarunu vedējs iziet pie žurnālistiem, parādās jautājumi, kuri varbūt ir nedaudz izvilkti no konteksta vai netiek pasniegti tā, kā to esam apsprieduši.
– Trešdien premjers intervijā sacīja: “Lielākās pretrunas – ja ir plašāka koalīcija, tad ir mazāk krēslu katram, bet, protams, neviens par to neatzīsies, nerunās.”
– Nevienā no šīm trijām reizēm neesam runājuši par nozaru sadalījumu, kur nu vēl par personālijām, kas ieņemtu kādus amatus. Tādas sarunas nav bijušas.
– Daļa sabiedrības jautā, kāpēc valdības sarunās piedalās cilvēki, kas nekandidēja Saeimas vēlēšanās, – jūs un Uldis Pīlēns. Vai esat gatavi jaunajā valdību uzņemties atbildību par kādu jomu?
– AS veido trīs partijas – Liepājas partija, Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, un ir tikai loģiski, ka šo partiju vadītāji piedalās sarunās par valdības veidošanu.
Tas nenozīmē, ka mums būs jābūt kādos amatos, bet mēs esam kopīgi izstrādājuši programmu ar savu redzējumu, kā valsts varētu veiksmīgi pārvarēt krīzi, virzīties uz attīstību.
Arī U. Pīlēns bijis tas, kurš vēlēšanu laikā pauda, ka viņa mērķis ir piesaistīt nozaru profesionāļus, kuri varētu palīdzēt valdībai ar savām zināšanām un pieredzi, kā risināt sarežģītus ekonomiskus krīzes jautājumus, arī sociālus jautājumus. Un, pārstāvot šīs vērtības, mēs ejam uz valdības sarunām.
Turpmākajās sarunās, protams, piedalīsies arī tagadējais Saeimas deputāts un bijušais premjers Māris Kučinskis, bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.
– Taču vai jūs pieņemtu kādu ministra portfeli?
– Es jau teicu, mēs neesam runājuši. Mums pašiem arī nav noteikts tas, kādām nozarēm obligāti būtu jābūt AS pārziņā. Neesam arī runājuši par personālijām, kuras tur varētu piedalīties, līdz ar to man nav jums ko atbildēt.
– Bet vai ambīcijas vadīt kādu no ministrijām jums ir?
– Neesmu par to jautājumu ne runājis…
– Tomēr domājis taču esat?
– Varu teikt līdzīgi, kā U. Pīlēns sacījis, – esmu tajā briedumā, ka man nav tādu ambīciju, ka man ir vajadzīgi kādi amati. Arī Liepājā es varu realizēt dažādus svarīgus jautājumus, virzīt tos uz risināšanu, neesot amatos.
– Mēļo gan, ka Pīlēna kunga vēlme ir būt ne tik daudz premjeram kā Valsts prezidentam.
– Es jūs aicinātu neklausīties, tirgū jau dažādas lietas runā, īpaši jau Vecrīgā. Es cenšos tajā neklausīties, jo ticamība šīm runām ir ļoti zema.
– AS paudis, ka vēlētos pārskatīt ostu reformu.
– Jā, par to radās jautājumi, un vakardien man bija jāskaidro, kā mēs to saprotam. Jā, ostu reforma ir pieņemta ar likumu, neesam teikuši, ka vēlamies šo likumu vai reformu atcelt.
Mūsu piedāvājums šajā situācijā, kad ir ģeopolitiskā krīze, kas ietekmē Latvijas tranzītpolitiku, ir, ka vajadzētu ļoti rūpīgi paskatīties, kā saglabāt apmēram 30 tūkstošus darba vietu, kas ir dzelzceļā un ostās.
Tāpat arī, kā pie šīs ostu reformas salāgot Satiksmes ministrijas, kas ir ostu piestātņu īpašniece, darbību, piemēram, ar Rīgas ostas teritorijā esošajām Rīgas pašvaldībai piederošām zemēm. Tā ir tēma, par kuru arī mēs diskutējām, kad bija runa par Liepājas ostu. Mūsu ostu gan šī reforma tiešā veidā neskāra.
Tie bija vairāk domāti kā ieteikumi, proti, ko vajadzētu uzlabot, nevis kaut ko radikāli apturēt. Pieļauju, ka šis jautājums uztrauc Kariņa kungu, jo viņa vadītā valdība veikusi reformu, bet mēs it kā piesakām, ka tur tagad jāatgriežas atpakaļ, taču tā tas netika ne domāts, ne teikts. Līdz ar to mēs vēl vakar izklāstījām savu redzējumu.
Līdzīgi ir arī ar reģionālo reformu. Tā ir notikusi, un AS nav teicis, ka būtu jāatgriežas pie lielāka pašvaldību skaita. Jā, varbūt kādās atsevišķās vietās jāveic korekcijas, piemēram, tajā, ka Kandava nejauši, tā teikt, izzīmēta ārā no Kurzemes un iezīmēta Zemgalē. Nez vai tas ir loģiski, pareizi un ekonomiski pamatoti. Šādas lietas vajadzētu apskatīt vēlreiz.
– Kā ar Liepājas cietuma projektu? U. Pīlēns paudis, ka esošajā ekonomiskajā situācijā cietuma būvniecība jāaptur.
– Jā, šī ir tā interesantā lieta, ko minēju attiecībā uz to, ka valdības veidošanas sarunas, iespējams, notiek lēnām tāpēc, lai esošā valdība varētu pieņemt kādus lēmumus, kurus varbūt šodien nevajadzētu pieņemt, jo, ja mēs būtu koalīcijā, tad par to debatētu.
Tajā pašā laikā otrdien valdība pieņēma vairākus lēmumus par jaunā cietuma būvniecību. Tā, šķiet, nevajadzētu rīkoties – strīdīgos jautājumus varbūt vajag šobrīd likt mierā.
Ļoti ceru, ka Skultes terminālis nebūs tas nākošais jautājums, kas, gaidot jaunās valdības apstiprināšanu, arī pēkšņi tiktu pielemts. Šai valdībai vairs nav tā politiskā vairākuma, tāpēc sarežģītus jautājumus vajadzētu atstāt debatēm jaunajā koalīcijā.
– Kāpēc AS strikti iestājas pret “Progresīvo” ņemšanu valdībā?
– Tas ir jautājums par vērtībām, par cilvēkiem, kas ir šajā partijā. Negribētu, lai jau pašā sākumā būtu radīti apstākļi nevajadzīgiem strīdiem un konfliktiem.
Jā, JV ir ar liberālāku skatu, bet mēs vairāk pārstāvam konservatīvas, centriskas vērtības. Tas, ko nes “Progresīvie” ar cilvēkiem, kas vēl nesen bijuši “Saskaņas” partijā, aicinājuši uz divvalodību un vēl visādām lietām…
“Progresīvo” valdes locekle Jana Simanovska nāk ar uzstādījumu, ka, ja viņi būs valdības koalīcijā, tad virzīs likumu par to, kā bērniem un jauniešiem mainīt dzimumu.
Mūsu skatījumā tās ir absurdas lietas – nenobriedušiem bērniem vienkārši ar ārsta atzinumu mainīt dzimumu.
Jā, mēs saprotam, ka bērniem un viņu vecākiem, kuri saskārušies ar šādām problēmām, ar psihologiem un gudriem pedagogiem jāpalīdz pārvarēt jauniešu krīzes. Taču to, ko televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmies” sacīja šī kundze [Jana Simanovska] par bērna dzimumu maiņu, mūsu skatījumā neiet nekādos rāmjos. Un šādu lietu ir diezgan daudz, līdz ar to neredzam iespēju, ka šādai partijai būtu jāstrādā koalīcijā.
– Kādas ir jūsu prognozes – kad mums būs jaunā valdība?
– Pie šī sarunu tempa man nav tik viegli to pateikt, jo vēl neesam ķērušies klāt valdības deklarācijai. Mēs gan esam savu mājasdarbu izdarījuši un salīdzinājuši visu trīs partiju programmas, kopīgo un atšķirīgo.
– Kas tad bremzē valdības veidošanas sarunas?
– Domāju, ka īsti nav uzdots attiecīgs temps un ritms. Un tas jau jāprasa Kariņa kungam.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.