Viss sākās ar simts latiem, beidzās ar vairākiem tūkstošiem eiro. Tas ir viens no liepājnieku pieredzes stāstiem par ātrajiem kredītiem. Kopš laika, kad šī aizdevuma forma Latvijā parādījās, apgrozījums uzņēmumiem, kas ar to strādā, aizvien palielinās. Bet daudzi to klienti aizvien paliek parādā un cenšas noslēpties.

Pirms dažiem gadiem Olita nokļuva ātro kredītu apburtajā lokā (šeit un turpmāk vārds mainīts). “Nupat biju sākusi studēt Rīgā – jauni draugi, ballītes. Kādā nedēļas nogalē biju sarunājusi iet tusēt, bet vecāku piešķirtā kabatas nauda jau gāja uz beigām. Tā nu nolēmu paņemt ātro kredītu.” Tolaik viņai bija tikai 19 gadu, summa nebija liela, tāpēc likās – gan jau kaut kā pēc tam naudu atdos. Par notikumu pat aizmirsusi, taču tad viņu realitātē atgriezusi e-pasta vēstule no kredīta devēja – atmaksas termiņš nokavēts, summa uzaugusi lielāka, jāatdod tūlīt, citādi draud tiesu darbi.

Olita sabijusies, taču par pastrādāto bijis kauns – lūgt palīdzību citiem viņa nav gribējusi. “Vienīgais variants, ko tad varēju izdomāt – jāņem vēl viens kredīts. Paņēmu, nomaksāju pirmo. Joprojām šķita – gan jau kaut kur sakasīšu naudu un atdošu.” Taču nu jau amats bijis rokā un, kad e-pastā saņemts brīdinājums no otras kredītu kompānijas, ņēmusi trešo. Un tā kā sniega bumba parāds savēlies tik liels, ka Olita sevi pat vairs nav muļķojusi ar domām, ka to izdosies atdot pašas spēkiem.

Uldis ir cilvēks pusmūžā, un šķiet tāds diezgan prātīgs. Tagad, atskatoties uz vairākus gadus ilgušo un garīgos spēkus izsmēlušo ātro kredītu riņķa danci, viņš saka: “Tā bija milzīga kļūda. Taisnība ir banālajam teicienam, ka jāizvērtē iespējas atmaksāt (iesmejas). Bet mēs daudzi aizvien vēl esam tādi postsovjeti, kas, ar kaut ko tādu saskaroties, iekrīt.”

Arnis ir gana zinošs, lai gari un plaši stāstītu par dažādām ātro kredītu iestādēm. Šādu pieredzi ieguvis, pateicoties savai atkarībai no azartspēlēm. Viņa parāda jūgs esot ap diviem tūkstošiem eiro. Un brīdī, kad arī ātro kredītu kompānijas sākušas viņam atteikt, sapratis, ka aizrauties ar bīstamo izklaidi vairs nevarēs. “Ir tādi, kas vispār nepārbauda. Ieraksti lodziņā, ka saņem divas štukas mēnesī, izdevumi ir pieci eiro. Pēc piecām minūtēm atnāk īsziņa, ka viss kārtībā, pārbaudījām datus, vari dabūt kredītu,” Arnis stāsta.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2. janvāra numurā.

#kvards-20180102-04#