Elektrības
ražošana no vēja, saules un citiem atjaunojamajiem energoresursiem ir Latvijas
nākotne, uzskata enerģētikas eksperte Dagnija Blumberga. Taču pašlaik nesakārtotas
valsts politikas dēļ tas pārvērties par atsevišķu cilvēku biznesa projektiem.

“Nozare
ir pārsubsidēta”

Viens no
būtiskiem iemesliem, kāpēc ir jāmeklē un jāīsteno jauni ceļi elektrības
ražošanai, ir dabasgāzes augstā cena. To iepirkt ir dārgāk nekā importēt
elektrību, norāda RTU profesore, enerģētikas un vides zinātņu eksperte D. Blumberga.

Tikmēr,
piemēram, vējam Latvijā ir liels potenciāls – tūkstoš megavatu jūrā un
pustūkstotis megavatu uz sauszemes. Te paveras lielas tā izmantošanas iespējas.
Kā panākt, lai to darītu? Ir vajadzīgs atbalsts no valsts, lai īpašniekam būtu
izdevīgi šādus projektus realizēt, atbild eksperte. “Bet patlaban nozare
ir pārsubsidēta, tāpēc arī saka – elektrība no atjaunojamajiem energoresursiem
ir dārga. Bet, ja OIK būtu sabalansēta, tas būtu visām pusēm izdevīgi.”

Arī biogāzes
stacijas, ja tās izmanto efektīvi, tas nozīmē, ne tikai elektrības, bet arī
siltuma ieguvei, ir ļoti atbalstāmas, uzskata D. Blumberga. Tām izmanto
vietējo izejvielu, lielākoties atkritumus. Ja šāda stacija ir, piemēram, pie
liellopu fermas, tad kā papildu izejvielu var izmantot arī zaļo masu – zāli,
kukurūzu, lapas u. c. Taču zaļā masa nevar būt galvenais ražošanas līdzeklis. Jo tad tās
audzēšanā patērētais enerģijas apjoms būs pārāk liels, lai elektrības ražošana
būtu ekonomiski pamatota.

Vajag jaunas
tehnoloģijas

Siltumu un
vienlaikus elektrību iespējams iegūt arī no biomasas – šķeldas, koksnes
granulām. Taču vērā jāņem, ka nelielas stacijas – tādas, kuru jauda ir mazāka
par pusotru megavatu, – būvēt nav izdevīgi. Tam vajadzīgās investīcijas,
salīdzinot ar ieguvumu, ir pārāk lielas, tās var atmaksāties tikai 15 līdz 20
gadu laikā.

Savukārt
Latvijas upju potenciāls no elektrības ieguves viedokļa jau ir praktiski
izsmelts. Hidroelektrostacijas jau ir uzbūvētas visur, kur to bija iespējams
izdarīt. “Vienīgi, ja nāks jaunas tehnoloģijas, kur turbīnas griež
straume, un nav nepieciešams neko uzplūdināt, tad vēl ir iespējas
nākotnē,” saka profesore.

Bet ļoti lielas
perspektīvas ir saulei. Latvijā saules radiācija ir ļoti augsta, augstāka nekā,
piemēram, ziemeļvalstīs. “Mēs esam Vācijas līmenī.” Vienīgais
šķērslis saules kārtīgai izmantošanai ir tas, ka šādiem paneļiem nepieciešamas
lielas investīcijas. “Ir jāpagaida, kad tehnoloģijas kļūs lētākas.”

Runājot par
enerģijas iegūšanu no atjaunojamajiem resursiem, profesore vairākkārt piemin,
ka tehnoloģijas šajā nozarē visu laiku attīstās. Tādēļ par tiem projektu
attīstītājiem, kuri izmanto vai plāno izmantot, piemēram, jau lietotas vēja
turbīnas, viņa saka: “Tā nav nākotne.”

No viļņiem un
aļģēm

Bez jau
pieminētajām metodēm, kā iegūt elektroenerģiju no dabas un apkārtējās vides, ir
vēl arī citas. Viena no tām – viļņu enerģijas uzkrāšana. Šajā jomā darbojas arī
Liepājas Universitātes pētnieki Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju
institūta paspārnē, kā arī Dabas un sociālo zinātņu fakultātē, viņi sadarbojas
ar speciālistiem no RTU un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas. Viens no
pētniekiem, LiepU rektors Jānis Rimšāns šajā jomā saskata lielu potenciālu.
Latvijā esot arī komercfirmas, kas šādas iespējas pēta.

“Tas
notiek, bet tas nav tik ātri,” par elektrību no viļņiem un citām mazāk
populārām tehnoloģijām saka D. Blumberga. Viņa min vēl vienu
virzienu, kurā strādā zinātnieki: ir arī plāni jūrā audzēt aļģes, lai izmantotu
tās biomasai un pēc tam elektrības ražošanai.

Ja ne
latvieši, tad zviedri

Jau rakstīts, ka
Liepājas pusē pēdējo gadu laikā pavīdējuši un apspriesti vairāki vērienīgi
projekti par atjaunojamu resursu izmantošanu elektrības ieguvei. Vēja parki
Rucavas un Durbes novadā, jūrā pretī Kurzemes krastiem, biogāzes ieguve
Vaiņodes novadā. Neviens gan līdz fiziskai īstenošanai nav ticis.

Lielu vēja parku
jūrā plāno uzņēmums “Baltic Wind Park”. Pagaidām notiek pētījumi un
datu analīze, iepriekš “Kurzemes Vārdam” sacījis uzņēmuma pārstāvis
Andrejs Siliņš. Taču sākotnējās apspriešanas sanāksmēs no iedzīvotājiem
izskanēja arī projekta asa kritika. Toreiz projekta attīstītāji arī informēja,
ka jūras vēja parka budžets lēšams ap 500 miljoniem eiro, no kuriem lielākā
daļa būs aizņēmums, mazākā – uzņēmuma īpašnieku finansējums.

Arī milzu nauda,
kas nepieciešama šāda projekta īstenošanai, iedzīvotājus dara uzmanīgus un liek
uzdot jautājumu: vai tas vispār ir reāli?

“Zviedri
saka – ja jūs paši negribat jūrā būvēt, tad mēs esam gatavi to darīt, arī Latvijas
ūdeņos,” uz to atbild D. Blumberga.

Kur to lēto
var dabūt?

“Tā ir tāda
leģenda, mīts, ka tas ir tikai iedzīvošanās līdzeklis uzņēmējiem,” uz
jautājumu, vai zaļā enerģija ir Latvijas nākotne, vai tikai bizness atsevišķiem
cilvēkiem, saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Kā konsultants enerģijas un
vides jautājumos viņš strādājis ne vien Latvijā, bet arī Rietumbalkānu valstīs,
Ukrainā, ES, teikts www.energymap.lv.

J. Ozoliņš
piebilst, ka jebkurai uzņēmējdarbībai pēc savas būtības jābūt uzņēmējam
izdevīgai. Taču Latvijā katra ar atjaunojamo energoresursu jomu saistīta lieta
tiekot pārvērsta par politisku jautājumu.

“Bet ar ko
tad mēs varam aizpildīt savu enerģijas bilanci? Kur tā vienkārši un droši to lēto
enerģiju varam dabūt? Enerģija nav nekas mistisks, kas kaut kur rodas. Tā ir
kaut kur jāsaražo.” Visā pasaulē enerģētikas joma ir dinamiskā attīstībā,
visu laiku kaut kas tajā mainās. “Jo vairāk saražosim tepat, aiz savas sētas,
jo drošāka būs dzīve,” enerģētiķis piebilst, ka arī nelielie vēja, ūdens
un citu resursu izmantošanas projekti palīdz Latvijas enerģētikas bilanci
aizpildīt.

Turklāt Latvijai
vēl esot daudz neizmantotu iespēju jaunu tehnoloģiju un citu inovāciju
radīšanai šajā jomā.

D. Blumberga uzskata,
ka pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šo nozari varētu sakārtot.
J. Ozoliņš piekrīt, ka subsīdijas ir jāpārskata, tomēr ministrs ar skaļiem
paziņojumiem pašlaik nozari kompromitējot. “Kad jāparāda spēks, tad ir par
švaku,” viņš piebilst par politiķu attieksmi.

Uzziņai

/ Vēja enerģētikā tiek
izmantota gaisa masu kinētiska enerģija atmosfērā. Šī nozare strauji attīstās
visā pasaulē, tajās saražotā elektrība sastāda ap 1,3 % no visas pasaules
patēriņa. Visvairāk vēja elektrostaciju uzstādīts Eiropā.

/ Hidroenerģētika par
enerģijas avotu izmanto ūdens plūsmas potenciālo enerģiju. Absolūts līderis
hidroenerģijas ražošanas jomā uz vienu cilvēku ir Islande.

/ Saule uz Zemi izstaro
lielu daudzumu enerģijas. Enerģija rodas Saulē notiekošo kodolsintēzes reakciju
rezultātā. Fotogalvaniskie (solārie) elementi šo enerģiju var uztvert, sakrāt
un pārvēst elektrībā.

/ Ja vienu metru augsts un 25
metrus garš vilnis triecas pret krastu, atbrīvojas aptuveni 120 tūkstošu
džoulu potenciālās enerģijas. Ja to pārvērstu elektriskajā enerģijā, tās
pietiktu galda lampas spuldzes kvēlošanai aptuveni vienu stundu. Viļņu jauda
piecu kilometru garas krastmalas posmā ir aptuveni 10 miljardi džoulu vienā
stundā jeb 2,5 megavati. Tas būtu pietiekami 500 māju apgādāšanai ar
elektroenerģiju. Elektroenerģiju var ražot, izmantojot okeāna viļņu kustības
enerģiju.

/ Ģeotermālās elektrostacijas
izmanto Zemes dzīlēs esošo iežu siltumu, lai pārvērstu ūdeni tvaikā. Tvaiku var
izmantot elektrības ražošanai vai apsildei.

/ Biogāze ir gāze, kas
sastāv no 50–70 % metāna (CH4) un 30–50 % ogļskābās gāzes (CO2).
Rūgšanas procesā no bioatkritumiem izdalās biogāze, ko līdzīgi parastai dabasgāzei
var lietot tehnoloģiskiem mērķiem, apsildei un elektroenerģijas iegūšanai. To
var uzkrāt, pārsūknēt, saspiest, izmantot automobiļu uzpildei vai pārdot
kaimiņam.

Avots: www.energymap.lv

Uzziņai

Liepājā un
apkārtējos novados ir (2011. gada dati):

/ 8
koģenerācijas stacijas, kas darbojas ar fosilajiem resursiem;

/ 5 biogāzes
koģenerācijas stacijas;

/ 26 vēja
elektrostacijas;

/ 7
hidroelektrostacijas.

/ Kopš 2012.
gada darbojas viena biomasas stacija – tā ražo siltumu un elektrību uzņēmumā
“Liepājas enerģija”.

Egona Zīverta
foto

26.05.2011 –
0294

Elektrību ražo
gan atkritumu poligonā “Ķīvītes”, gan turpat līdzās esošajā Grobiņas
vēja parkā. Eksperti saka: jo vairāk saražos tepat Latvijā, jo drošāk te būs
dzīvot.