Ceturtdiena, 18. augusts Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uz darba vietām tēmē austrumzemju ļaudis

Uz darba vietām tēmē austrumzemju ļaudis
14.03.2007 20:03

0

Atslēgvārdi

Ir saņemti signāli, ka uzņēmīgi ļaudis iesaistījušies Latvijā aktuālajā darbaspēka trūkuma problēmas risināšanā. Uzņēmēji saņem piedāvājumus nodarbināt cilvēkus no tām austrumzemēm, kurās ienākumu līmenis ir krietni zemāks nekā Latvijā. Pagaidām gan viesstrādnieku pieņemšana masveidā nav notikusi, taču pastāv iespēja, ka tas tuvākajā nākotnē varētu notikt. Jo darba devēji viesstrādnieku aicināšanu uzskata par aizvien aktuālu un šo iespēju uztver pozitīvi.

Viesstrādnieku tēma aizvien aktuālāka

Iespēja piesaistīt viesstrādniekus Liepājā tā nopietni tika apsvērta pagājušā gada augustā, kad akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs” atklāti paziņoja, ka ražošanas procesa nodrošināšanai, iespējams, piesaistīs viesstrādniekus, ja vajadzīgais darbinieku skaits netiks nodrošināts no vietējā darbaspēka resursiem. “Liepājas metalurgs” Nodarbinātības valsts dienestam nosūtīja informāciju, kurā pavēstīja, ka uzņēmumam ir 70 vakanču dažādos amatos.

Akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” izpilddirektors Leons Ptičkins apliecināja, ka jautājums par viesstrādnieku uzaicināšanu uzņēmumā vēl arvien ir aktuāls, taču tajā cenšas iztikt ar vietējā darbaspēka resursiem. “Vienmēr esam balstījušies uz vietējiem cilvēkiem, ja vien viņiem ir vēlme strādāt,” apgalvoja L.Ptičkins. Taču viņš atteicās publiski komentēt, vai uzņēmumā jau strādā viesstrādnieki. Tā ir uzņēmuma iekšējā lieta, norādīja L.Ptičkins.

Poļi sen jau rukā

Gandrīz katrs liepājnieks būs ievērojis, ka mūspusē jau kopš pērnā gada aktīvi strādā poļi, vairāk gan tieši celtniecības darbos. Skaidrs ir tikai tas, ka viņi šeit nav braukuši individuāli. Darbaspēka trūkums celtniecībā tiek risināts, piesaistot būvobjektam kādu no poļu firmām kā apakšuzņēmēju, kas tad nu pavisam likumīgi ierodas šeit ar saviem speciālistiem. Ir ziņas, ka poļu valoda dzirdama arī Liepājas rajonā – Vaiņodes pusē, kur tie, visticamāk, piedalījās SIA “Griģis & Co” jaunā cūku nobarošanas kompleksa būvniecībā.

Nu jau, vērtējot poļu rīcību un uzvedību, acīmredzot par šiem viesstrādniekiem sāk veidoties zināms priekšstats. Dzirdēts, ka viņi ir labi savas jomas speciālisti un darbus padara kārtīgi. Taču ir dzirdēts, ka cilvēki poļu viesstrādniekus nelabprāt sev līdzās redz kā kaimiņus. Pēc tam, kad viņi aizvākušies no kāda īrēta dzīvokļa, kur mitinājušies, kaimiņi jutušies ļoti atviegloti, jo uzdzīve ar skaļām dziesmām poļu valodā un vietējām meitenēm bijis ierasts viņu vakara un nakts pavadīšanas veids. Turklāt ar viņiem nebija iespējams sarunāties, jo izrādījās, ka lielākoties viņi nesaprot ne krieviski, ne angliski, kur nu vēl latviski.

Legāla nodarbināšana ir sarežģīta

No neoficiāliem, taču drošiem avotiem tapa zināms, ka nesen kādam Liepājas uzņēmumam, kas regulāri izjūt nekvalificētā darbaspēka trūkumu, esot piedāvāts nodarbināt 100 uzbeku sievietes. Likums paredz, ka gadījumā, ja viesstrādnieki ierodas no tā saucamajām trešajām valstīm, viņi jāreģistrē Nodarbinātības valsts dienestā. Ja no Eiropas Savienības dalībvalstīm – tad jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu nodaļā. Bez tam strādniekiem jānodrošina alga vismaz 240 latu mēnesī, plus vēl darba devējam mēnesī jāmaksā valsts nodeva – 35 lati. Taču uzņēmuma vadība no šī piedāvājuma esot atteikusies, jo, oficiālu ceļu ejot, viesstrādnieku piesaistīšana ir ļoti birokrātisks process. Piemēram, par vīzas izsniegšanu katram viesstrādniekam vispirms izlemj Latvijas vēstniecība attiecīgajā ārvalstī. Kad vīza saņemta, jānoformē uzturēšanās atļauja, un tikai tad iespējams saņemt darba atļauju.

Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, šīs uzbeku sievietes esot gatavas strādāt par tikpat ASV dolāriem mēnesī. Nodarbināt par šādu atalgojumu oficiāli nedrīkst, iespējams, tieši tas potenciālos darba devējus no šāda darbaspēka izmantošanas attur. Nelegāla darbaspēka nodarbināšana tik lielos apjomos pašlaik vismaz Liepājā ir maz ticama, jo pilsēta nav izteikti multikulturāla, un 100 austrumzemju, tātad citas rases, pārstāvju parādīšanās neapšaubāmi piesaistītu ne tikai liepājnieku, bet arī kontrolējošo institūciju uzmanību, un tās noteikti vēlēsies pārbaudīt ārzemnieku nodarbinātības likumību. Bet, kā būs pēc gadiem pieciem vai desmit, šobrīd prognozēt nevar neviens. Jo darba devēji ir samērā pozitīvi noskaņoti viesstrādnieku uzņemšanai.

Vietējiem zems atbildības līmenis

Akciju sabiedrības “JLM grupa” valdes priekšsēdētājs Arvis Rove pastāstīja, ka situācija ar darbaspēku uzņēmumā ir diezgan kritiska. “Liela daļa strādājošo, kas prot kvalitatīvi un ar atbildības sajūtu pildīt sev uzticētos pienākumus, ir devušies prom. Tāpēc tagad ir problēmas ar uzticamu darbinieku atrašanu. Atbildības līmenis ir ļoti zems. Ir cilvēki, kuri mēdz vienkārši neierasties darbā, iepriekš par to nebrīdinot.”

“JLM grupai” gan vēl neesot piedāvāts nodarbināt ne uzbeku, ne kādu citu tautību viesstrādniekus. Taču A.Rove neizslēdz iespēju, ka nākotnē ārvalstu darbaspēks uzņēmumā varētu ieplūst. “Ja saņemsim tāda darbaspēka piedāvājumu, kas būtu motivēts strādāt uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, kas atbilstu arī Latvijas likumdošanai, mēs noteikti izvērtēsim šādu iespēju,” piebilda A.Rove.

Izsauc strādniekus no Moldāvijas

Nodarbinātības valsts dienesta Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane pastāstīja, ka viesstrādnieki Liepājā oficiāli strādā jau sen. Taču viņu skaits ir salīdzinoši niecīgs, tāpēc par masveida ārvalstu darbaspēka ieplūšanu runāt nevar. D.Baumane pastāstīja, ka šā gada 2,5 mēnešos NVA Liepājas filiāle apstiprinājusi sešus darba izsaukumus no Moldāvijas. Viesstrādnieki pieņemti darbā akciju sabiedrībā “Liepājas metalurgs” par karstā metāla novācējiem. Vēl viens uzņēmums uzaicinājis darbā trīs ārvalstu šoferus tālbraucējus. Kāda celtniecības kompānija interesējusies par apmēram 10 strādnieku uzaicināšanu no Krievijas, taču līdz rezultātam šī interese nav nonākusi. “Interese par viesstrādniekiem no darba devēju puses ir. Taču vismaz oficiālu pieprasījumu par liela darbinieku skaita uzaicināšanu neviens nav veicis. Tomēr mēs nedrīkstam atteikt, ja no vietējā darbaspēka nespējam atrast uzņēmumam nepieciešamos darbiniekus,” norādīja D.Baumane.

Uzziņai

NVA Liepājas filiālē reģistrēto vakanču skaits, kas nav aizpildītas trīs mēnešu laikā (dati 2007.gada 2.februārī)

* Apkopējs – 1
* Galdnieks – 1
* Sētnieks – 1
* Autoatslēdznieks – 2
* Autoelektriķis – 2
* Karstās metāla produkcijas noņēmējs – 2
* Pastnieks – 3
* Liešanas iekārtas operators – 4
* Šūšanas operators – 4
* Kravas automobiļa vadītājs – 5
* Karstās apstrādes krāsns operators – 6
* Kokapstrādes operators – 6
* Palīgstrādnieks – 6
* Remontatslēdznieks – 8

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Visreālākās iespējas aizpildīt Latvijas darbavietu vakances ir ar cilvēkiem no tām austrumzemēm, kurās atalgojuma līmenis ir zemāks, tāpēc iedzīvotāji būtu ieinteresēti strādāt tādā Eiropas Savienības valstī kā Latvija, kaut arī tā ir viena no nabadzīgākajām ES.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz