Pēdējā laikā aizvien vairāk iedzīvotāju saņem tālruņa zvanus no nepazīstamiem ārzemju numuriem. Tie pienāk no Krievijas, Alžīrijas un citām valstīm.

“Tālrunis iezvanījās, briļļu nebija līdzi, redzēju tikai, ka garš numurs. Pacēlu. Sieviete kaut ko nesaprotami nomurmulēja un nolika. Pēc laika zvanīja atkal, taču pacelt vairs nepaspēju,” stāsta kāda mūsu lasītāja. Gribējusi jau zvanīt uz šo numuru, lai noskaidrotu, vai gadījumā ar kādu radinieku, kas uzturas ārzemēs, nav notikusi nelaime, taču vispirms konsultējusies ar meitu. Noskaidrojot, ka zvanīts no Maskavas, kur neviena paziņas un tuvinieka nav, viņa no zvanīšanas atrunājusi. Sociālajos tīklos bija lasījusi brīdinājumu, ka šādi tiek izkrāpta nauda.

Zvanus no tālām zemēm uz savu mobilo tālruni saņēmis arī kāds pirmklasnieks. Viņa vecāki izpētījuši, ka, pēc kodiem spriežot, tie pienākuši no Alžīrijas un Čehijas. Tas bijis aptuveni pirms pusotras nedēļas. “Labi, ka savam bērnam esam iemācījuši neatbildēt un neatzvanīt svešiem numuriem,” piebilst tētis. Arī viņš dzirdējis, ka šādi no atzvanītāja tiek izkrāpta nauda.

Februāra beigās Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse skaidroja, ka par šādiem gadījumiem policijā iesniegumi nav reģistrēti. “Ja ir pamats uzskatīt, ka tādējādi notiek kas pretlikumīgs, ar iesniegumu jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs,” viņa uzsvēra, ka faktiem jābūt konkrētiem.

Bet pagājušajā nedēļā Valsts policija saņēma informāciju, ka Tukuma novadā apkrāpta kāda iedzīvotāja, kura naktī saņēmusi vairākus īsus zvana signālus. Vēlāk atzvanot uz nepazīstamo numuru, neviens nav atbildējis. Saņemot rēķinu par mobilo pakalpojumu lietošanu, izrādījies, ka zvans izmaksājis 88 eiro. Kurzemes reģiona pārvaldē gan joprojām neviens oficiāls iesniegums par šādiem gadījumiem nav saņemts – informē VP Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Daiga Valdmane.

Tehnoloģiju bloga “Kursors.lv” galvenais redaktors Kristaps Skutelis pamāca, ka gluži tāpat kā nevajag atvērt svešinieku sūtītus e-pasta pielikumus, nevajadzētu atbildēt vai atzvanīt arī uz svešu valstu tālruņa numuriem. “Ja kāds mūs patiešām vēlēsies sasniegt, tad atradīs citu veidu, kā to izdarīt, piemēram, uzrunās e-pastā vai sociālajos tīklos,” K. Skutelis rosina aizdomāties. “Mobilo sakaru operatori rūpējas par to, lai klientiem nenāktos ciest no krāpniekiem, tomēr tā ir cīņa, kur sliktie zēni vienmēr ir soli priekšā. Tāpēc pašiem ir jārūpējas par savu drošību, lai neiekultos nepatīkamās situācijās vai liekos tēriņos.”