liepajniekiem.lv
“Bet kurš un kāpēc šito izdomāja?” – daļēji neatbildēts palika daudzo interesentu jautājums par ierosinājumu līdz 2032. gadam pakāpeniski aizliegt iebraukt ezerā ar motorlaivām.
Daudzas priekšrocības
Dabas aizsardzības plāna izstrādi Daugavpils Universitāte uzsāka 2023. gadā, tas paredzēts laika periodam no 2025. līdz 2036. gadam.
Plāna izstrādes vadītājs Uldis Valainis sanāksmi iesāka, izziņojot, ka Liepājas laivu kooperatīvi vāc parakstus, lai plāna galaversijā neiekļautu ierobežojumu iekšdedzes dzinēju lietošanai ezerā, un aicināja parakstīties visus, kuri iebilst.
Pēc sabiedriskās apspriešanas apkopos visus viedokļus, arī šos parakstus pievienos dokumentiem, kurus iesniegs Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldībās.
Pēc to atzinumu saņemšanas pēdējo reizi tiksies plāna izstrādes konsultatīvā grupa, kas to akceptēs un sūtīs uz Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP).
“Dienvidkurzemes novadā dabas lieguma teritorijas praktiski nav apdzīvotas.
Problēmsituācijas pamatā ir saistītas ar Liepājas pašvaldībai pieguļošo un ietilpstošo teritoriju,” norādīja U. Valainis.
Dabas liegums biotopu un sugu, tai skaitā putnu, aizsardzības nodrošināšanai ir iekļauts Eiropas nozīmes Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā.
Te mīt vismaz 34 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas, 46 aizsargājamu augu sugas un vairāki īpaši aizsargājami bezmugurkaulnieki.
“Bieži dzirdam tādus pretnostatījumus, ka Natura 2000 teritorijas ir kaut kas slikts, briesmīgs, tur tikai uzliek ierobežojumus.
Patiesībā šim statusam ir daudzas priekšrocības, īpaši, ja raugāmies plašākā mērogā.
Jūs zināt par “Zaļo kursu”. Ir lielas iespējas izmantot Natura 2000 statusu, lai piesaistītu caur dažādām programmām finansējumu teritorijas apsaimniekošanai, kas Liepājas ezerā ir ļoti aktuāli,” uzsvēra plāna izstrādātājs.
Tai skaitā – niedru pļaušana un dūņu izsmelšana, lai uzlabotu ezera ekoloģisko kvalitāti.
Svarīgāki par plānu, kam tikai rekomendējošs raksturs, ir dabas lieguma individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tas ir viens bloks plānā, un tos vēlāk apstiprina kā Ministru kabineta noteikumus.
Patlaban spēkā esošie noteikumi liek šķēršļus dažādos apsaimniekošanas jautājumos. Tāpēc ierosināts atcelt sezonālos ierobežojumus, kas apgrūtina kaut ko darīt.
“Bijušas situācijas, kad cilvēkam īpašums ietilpst vienlaikus trīs zonās, un ir trīs dažādi laiki, kad drīkst apsaimniekot zālājus. Tas nav reāli,” pauda U. Valainis.
Tāpat pieguļošās teritorijas var izmantot rekreācijai, tās var labiekārtot un padarīt pieejamas ar kontrolētu noslodzi.
Puķītes senākas par pilsētu
Plānā iekļauti priekšlikumi izmaiņām dabas liegumu robežās. Vietas, kur atklājies, ka nav lielas bioloģiskās daudzveidības un dabas vērtību, no lieguma plāno izslēgt, – Atteku salu un daļu Tirdzniecības kanāla ļaus izmantot atpūtai un tūrismam.
Toties dabas liegumam varētu pievienot piejūras zālāju blakus Lauku ielas putnu tornim.
“Tas nav apgrūtinājums, bet rekomendācija sakārtot rekreācijas vajadzībām,”
skaidroja U. Valainis.
Tur ir izmīdītas takas, kas ietekmē biotopu, tāpēc labāk blakus izveidot infrastruktūru. Vēl varētu pievienot liegumam vērtīgo zālāju gabaliņu Vītiņu pļavās.
Infrastruktūras uzturēšanas un pilnveidošanas sadaļā iekļauti iedzīvotāju ierosinājumi par jaunām atpūtas vietām un peldvietām, laivu ceļiem un piestātnēm. Jāizvērtē iespējas atjaunot sapropeļa ieguvi.
Niedru pļaušanu rekomendē vairākas reizes sezonā. Kur niedres blīvi sagūlušas, pieļaujama to smalcināšana vai kontrolēta dedzināšana.
Pēc tam lopi noēd niedru jaunos dzinumus, tā ļaujot atjaunoties citiem vērtīgiem augiem. Niedru komerciālajai ieguvei ziemā varētu būt garāks termiņš.
Dabas aizsardzības plāns var veicināt laivu kooperatīvu īpašuma tiesību sakārtošanu un esošo būvju reģistrēšanu. Būves vajag nostiprināt īpašumā un reģistrēt Zemesgrāmatā, tāpat sakārtot notekūdeņu jautājumus.
Vide jāsakārto, jāpadara pieejama iedzīvotājiem, bet jāskatās, lai piesārņojums nenonāk ezerā.
“Kas par to maksās?” – vaicāja iedzīvotāji. U. Valainis skaidroja, ka, tieši atsaucoties uz plānu, var piesaistīt fondu līdzekļus, pamatojot, ka nepieciešams novērst negatīvu iespaidu uz ezeru.
Šis jautājums iekļauts arī Liepājas pašvaldības plānošanas dokumentos, tāpēc būtu risināms kopīgi.
Vecākās paaudzes cilvēki iebilda, ka agrākajos laikos ezera noslodze bija daudz lielāka, un kā gan tad mūsu laikos ezerā radās visas aizsargājamās puķītes un citas sugas, tātad pat “Liepājas metalurgs” tās nespēja iznīcināt.
“Tās puķītes auga droši vien krietni senāk par Metalurgu un pašu Liepāju”
teica U. Valainis.
“Mūsu ezers elpo ar jūru, ūdens ieplūst un atplūst, te ir tīrs,” teica kāds liepājnieks.
U. Valainis skaidroja, ka tā nu nav gan, jo ar ūdenstecēm ezerā nonāk liels organiskais piesārņojums, kas veicina aizaugšanu.
Tāpēc dabas vērtību aizsardzībai un apsaimniekošanai plāns paredz arī meliorācijas sistēmu sakārtošanu un upju ieteku tīrīšanu. “Jācīnās ir ar cēloņiem, nevis sekām,” viņš teica.
Kamēr monitorēs, aizaugs
DAP rosinātais iekšdedzes motoru lietošanas aizliegums ezerā visvairāk sadusmoja iedzīvotājus. “Ja laivas brauktu vairāk, ezers tā neaugtu ciet,” atzīmēja Kārlis Ļubīns.
Vēl kāds atminējās, kā zvejnieku kolhozs “Boļševiks” vilka vadu, pēc kā gan ūdens neaizauga, gan zivju bija vairāk.
U. Valainis norādīja, ka lēmumu nepieņem šodien un šis punkts par motorlaivām iekļauts tāpēc, ka līdz šim nav uzskaitīts, cik laivu ezerā ir, ir tikai pieņēmums, ka slodze varētu būt par lielu, kas negatīvi ietekmē putnus.
“Jānodrošina monitorings, tad vides institūcijas var izvērtēt,”
viņš teica.
Tā Rāznas ezerā ir izvietotas kameras, lai noteiktu laivu skaitu un izvietojumu.
“Tad ieprotokolējiet: vispirms monitoringu un pēc tam – aizliegt!” sauca klātesošie. “Kamēr jūs monitorēsiet, aizaugs ezers!”
Par ierosinājumu vēl runās ar pašvaldību un konsultatīvās grupas pēdējā sanāksmē.
Liepājas domes Vides daļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa atzina, ka nevarot teikt ne “jā”, ne “nē” motorlaivām, kamēr nav nekādu datu un līdz ar to – argumentu.
“Vai jums ir laiva?” vaicāja liepājnieki un bija neapmierināti par to, ka cilvēki, kuri paši ezerā nebrauc, grib uzlikt aizliegumus. “Neesam tā punkta autori,” teica Vides daļas vadītāja.
“Liepājas ezers ir publiskie ūdeņi, kas pieder visiem, tie nav Dabas aizsardzības pārvaldes ūdeņi,”
uzsvēra kāds laivas īpašnieks.
Liepājas laivu biedrību pārstāvji pauda, ka lielie motori jau paši par sevi Liepājas ezerā ir izslēgti, jo ar tādiem tur nevar iebraukt.
“Vai lidmašīnas arī pāries uz elektromotoriem?” kāds vaicāja. “Tās visu laiku lido pāri ezeram un taisa troksni.”
Ēvalds Urtāns no biedrības “Liepājas ezeri” ieteica tad labāk atstāt spēkā noteikumu iepriekšējo redakciju ar laivu ātruma ierobežojumu, kuru pašlaik vēlas izņemt laukā, jo nevarot izkontrolēt.
“Ja aizliegs ezerā braukt ar motorlaivām, beigsies makšķerēšana. Paliks tikai izglītības pasākumi, ja tā darīs,” viņš teica.
U. Valainis norādīja, ka šo punktu joprojām iespējams mainīt vai atcelt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
