Pirms desmit gadiem Madonas Valsts ģimnāzija, Lahtes ģimnāzija no Igaunijas un Vidzemes televīzija piedalījās projektā par mediju klašu attīstību.

Igauņiem tolaik bija mācību priekšmets – mediji, skolā bija video studija, tāpēc madonieši vairākkārt viesojās Lahtes ģimnāzijā. “Pārņēmām igauņu pieredzi un Madonas Valsts ģimnāzijā izveidojām mediju pulciņu. Projekta ietvaros ieguvām videokameru, datorus un programmatūru, kas ļauj apstrādāt materiālu,” komentē skolas direktore Vanda Maderniece.

Pulciņa nodarbības Madonas Valsts ģimnāzijā sākotnēji vadīja Vidzemes televīzijas operators Kārlis Kumsārs, pēdējos divus gadus – Lauris Krievs. “Šī ir joma, kur ar pildspalvu un burtnīcu neko daudz nepaveiksi,” atzīst Lauris. “Uzsākot darbu, manā rīcībā bija septiņus gadus veca videokamera, statīvs un divi datori. 20 skolēniem, ar kuriem kopā ik nedēļu pavadām 80 minūtes, tas nav nekas liels.”

Pateicoties projektiem, šogad Madonā izveidota multimediju studija. Tā apgādāta ar nelielu, taču mūsdienīgu multimediju tehniskā aprīkojuma komplektu. “Madonas Valsts ģimnāzija ir mūsu sadarbības partneris, vairāki ģimnāzisti studijā padziļina prasmes video un foto jomā,” piebilst Lauris.

Vaicāts par paveikto mediju pulciņā, skolotājs skaidro, ka pagājušajā mācību gadā jaunieši gatavoja tematiskus sižetus “Balto matu stāsti”. Notika intervijas ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, uzfilmēto lika apskatei internetā.

Ģimnāzijas 11. klases audzēknis Aleksandrs Ezeriņš mediju pulciņu apmeklē no proģimnāzijas laika. Viņš stāsta: “Projektā “Balto matu stāsti” biju otrais operators. Piedalījos intervijās, palīdzēju likt gaismas un filmēt. Esmu ieguvis zināšanas un kontaktus ar citiem. Ja filmēšanai nepieciešami palīgi, zinu, kam jautāt, kurš palīdzēs.”

Aleksandra klasesbiedrs Jānis Miška atklāj, kas ir viņa aizraušanās: “Nedaudz filmēju, taču vairāk mani interesē datorprogrammas. Neviens diži mācījis nav, pats esmu apguvis pamatus, skatoties internetā.”

“Apzinos, ka uzfilmēto var samontēt dažādi,” aizdomājas Aleksandrs. “No tā, ko izgriez un ko atstāj, kur sāc un kur beidz, var izveidot atšķirīgus sižetus. Svarīgs ir mērķis, ko vēlies panākt. Ja centies darboties dokumentāli, tas jādara objektīvi. Skatītājs nav muļķis, viņš pēta avotus – skatās uz plašāku bildi, jo katram stāstam ir sava iekšpuse.”

Jāuzsver, ka Madonas Valsts ģimnāzijā ir ne tikai mediju pulciņš, otro gadu jaunieši iepazīst mācību priekšmetu “komunikācija un mediji”, ko palīdzēja veidot Vidzemes augstskolas spēki. To, sākot ar 10. klasi, apgūst visi humanitārās programmas audzēkņi, izvēlas arī daži no vispārizglītojošās programmas. “Šogad darbojāmies praktiski,” par paveikto stāsta L. Krievs. “Vienpadsmitie strādāja ar sociālajiem eksperimentiem. Bija aptauja par Madonas pilsētas skolēniem – vai viņi ir iedomīgi. Meitenes pievērsās vardarbības tēmai. Kopumā nevaru lielīties, ka viss ir izdevies. Pulciņš un mediju programma ir attīstības posmā.”

Kādi tomēr ir paveiktā augļi? Ģimnāzijas absolventi Arnolds Barinskis, Valters Novožilovs, Reinis un Matīss Spailes savu dzīvi jau saistījuši ar kino jomu. Viņi beiguši studijas Baltijas Filmu un mediju skolā Tallinā, arī citās ārzemju skolās un Latvijā sevi apliecinājuši ar pirmajām filmām. “Mani uzrunā Vides filmu studijas darbs – tur produktam saturiski un vizuāli ir augsta kvalitāte,” vērtē A. Ezeriņš. “Skatoties filmas, iedziļinos, kā informācija ir iegūta, kā apstrādāta un prezentēta. Arī es pēc skolas vēlos studēt šo jomu. “Youtube” jau tagad var likt visu, ko paveic. Svarīgi, lai tavs darbs uzrunā un kādam nenodara pāri.”

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.