Pārrunājot uzņēmēju un pašvaldības
struktūrvienību pieredzi skolēnu nodarbinātībā 2014. gada vasarā, darba devēji
atzina, ka ir gatavi skolēniem dot darba vietas arī nākamvasar un, ja
iespējams, uz ilgāku laiku – vismaz diviem mēnešiem. Pašlaik likumdošanā
noteikts, ka vienu skolēnu vasarā var nodarbināt ne ilgāk par vienu mēnesi, portālu informēja Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde.

Lai
pārrunātu pieredzi skolēnu nodarbinātībā vasarā, Liepājas
domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Nodarbinātības valsts aģentūras
(NVA)ESF projekta “Darba praktizēšana pašvaldībās” koordinējošā eksperte Sandra Nīmane un Liepājas
domes Attīstības pārvaldes eksperte nodarbinātības jautājumos Aija Saldovere
tikās ar Liepājas darba devējiem, kas 2014. gada vasarā sniedza skolēniem iespēju
strādāt. Tikšanās laikā tika pārrunāta darba devēju pieredzeun rasti
priekšlikumi skolēnu nodarbinātības programmas uzlabošanai nākamā gada vasarā.

Kā atzina
Sandra Nīmane, 2014. gadā Liepājas skolēni bija visaktīvākie, piesakoties darbam
vasarā. Darbam vasarā bija reģistrējušies 570 bērni un jaunieši vecumā no 15
līdz 19 gadiem, no kuriem 253 skolēni guva iespēju vasarā strādāt un gūt darba
pieredzi. Bez valsts finansējuma, kas bija 50 % no minimālās darba algas
skolēniem, 100 darba vietas līdzfinansēja Liepājas pašvaldība, savukārt 153 – Liepājas
uzņēmēji.

Liepājas
uzņēmēji un pašvaldības iestāžu, kapitālsabiedrību un aģentūru pārstāvji,
daloties pieredzē skolēnu nodarbināšanas jomā, atzina, ka, lai gan tas ir
papildu darbs, lai apmācītu jaunieti darba veikšanā, tomēr gandarījums un
apziņa, ka varam dot jaunas zināšanas un nepieciešamās prasmes, ir
nenovērtējams.

“Mēs esam
tikai par bērnu un jauniešu darbu 
vasarā. Protams, ne vienmēr visi skolēni ir pietiekami motivēti strādāt,
tomēr, kā ikvienā darbā, būtiska ir pašiniciatīva un vēlme strādāt un mācīties.
Darbs ar skolēniem ir grūts, bet ieguvumi viennozīmīgi ir daudz vairāk, jo
skolēni sev uzticēto darbu veic ar lielu atbildības sajūtu un motivāciju,” atzina SIA “Cepelīni” vadītāja Vija Mikuļska, kas šovasar sniedza iespēju
strādāt četriem skolēniem.

“Redzot ik gadu pieaugošo skolēnu pieteikumu
skaitu darbam vasarā, kas ir divas reizes lielāks nekā piedāvātās darba vietas,
var secināt, ka skolēnu nodarbinātības programma ir jāturpina. Vislielākā loma
skolēnu nodarbinātības veicināšanai ir uzņēmējiem, kas skolēnus pieņem pie
sevis darbā un sniedz nepieciešamās zināšanas un prasmes. Aicinu uzņēmējus jau
tagad apsvērt iespēju vasaras sezonā iesaistīties skolēnu nodarbinātības
veicināšanā un integrēšanā darba tirgū, saņemot valsts līdzfinansējumu,” norāda
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.

Darba
devēji kā problēmu skolēnu nodarbinātībā minēja to, ka likumdošana nosaka
atšķirīgas darba stundas – skolēni pamatskolas vecumā var strādāt tikai četras
stundas dienā, bet skolēni pēc pamatskolas beigšanas var strādāt septiņas
stundas dienā. Kā norādīja darba devēji, ja vienā darba vietā strādāvairāki
bērni, no kuriem daži ir pamatskolas audzēkņi, toties citi ir pamatskolu
beiguši, tad pirmie strādā 4 stundas, bet pārējie 7 stundas dienā. Šeit ir
vērojama nevienlīdzība, kaut gan darba spējas un motivācija strādāt bieži vien
nav atkarīga no skolēnu vecuma.

Uzņēmēji
atzina, ka labprāt bērnus un jauniešus nodarbinātu divus mēnešus pēc kārtas,
nevis, kā tas ir tagad noteikts likumdošanā –tikai vienu mēnesi. Uzņēmēji skaidroja,
ka viena mēneša laikā skolēni pietiekami labi apgūst veicamo darbu, bet, ja pēc
mēneša nav iespēja turpināt strādāt, no jauna jāapmāca atkal cits jaunietis. No
darba devējiem izskanēja priekšlikums – ja skolēni sevi pirmā mēneša laikā
pierāda kā pietiekami motivētus un atbildīgus darbiniekus, uzņēmumam būtu
iespēja pagarināt līgumu vēl par vienu mēnesi. Tā būtu pietiekami liela
motivācija bērnam darīt savu darbu atbildīgi. Kā norādīja Sandra Nīmane,
iestrādes šim priekšlikumam ir ietvertas arī likumdošanas izmaiņās.

Darba
devēji izteica, ka vēlētos arī atvieglotāku birokrātisko slogu atskaišu sagatavošanā
un pieteikšanās sistēmu, lai uzņēmējiem būtu vienkāršāk noslēgt līgumu ar
skolēniem. Tāpat izskanēja arī priekšlikums palielināt valsts līdzfinansējumu
skolēnu darba algu segšanai. Pašlaik tie ir 50% no minimālās darba algas.

Sarunas
noslēgumā uzņēmēji un pašvaldības struktūrvienību pārstāvji atzinīgi novērtēja
skolēnu nodarbinātības programmu un izteica gatavību arī nākamajā gadā ņemt
darbā apzinīgus un motivētus skolēnus.

2014.gadā
Liepājas pašvaldība ar 100% pašvaldības finansējumu izveidoja 200 darba vietas
skolēniem vecuma grupā no 13 līdz 14 gadiem un 100 darba vietas 15 līdz 19
gadīgiem skolēniem  ar NVA finansējumu un
pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējais Liepājas pilsētas pašvaldības projekta “Skolēnu nodarbinātība vasarā” finansējums 2014.gadā bija 61010 eiro – 41810
eiro nodrošināja pašvaldības budžets, bet 19200 eiro tika piesaistīts no NVA
finansējuma.

Liepājas
pašvaldībā skolēnu nodarbinātības programma vasarā tiek īstenota no 2000. gada.

15–19 gadu
veciem skolēniem darbu vasarā līdzfinansē valsts, savukārt no 2008. gada
Liepājas pašvaldība radusi iespēju finansēt 200 darba vietas  13 līdz 14 gadu veciem skolēniem.