Apkures sezona tuvojas nobeigumam. Dažos namos sāk domāt, vai apkuri nevajadzētu pārtraukt jau no 1.aprīļa. Kam gan negribas ietaupīt? Uzņēmumā “Liepājas enerģija” arī sāk apkopot pagājušās ziemas darba rezultātus. Drīz tie kļūs zināmi visos sīkumos. Bet pagaidām saruna ar valdes priekšsēdētāju Anatoliju Suškovu par vissvarīgāko un pie reizes arī par nākotnes iespējām. Visupirms viņš priecājās par to, kas izdarīts no uzņēmuma dibināšanas brīža, tas ir, ne tikai pēdējā ziemā, bet visos trīs gados.

– Daži mūsu rādītāji ir visai iespaidīgi. Vairāk nekā divkārt samazināti siltuma zudumi trasēs, divas reizes samazinājies elektroenerģijas patēriņš, ievērojami samazinājies arī gāzes patēriņš un gandrīz divas reizes sarucis personāls. Tas viss panākts, ieviešot veselu virkni organizatoriski tehnisko pasākumu, un to visu var aprēķināt naudā. No šejienes izriet vēl viens svarīgs faktors: pērn esam pārvarējuši nerentabilitāti.

– Bet kā ar šā gada investīcijām?
– Investīciju plāns 2009.gadam, kā jau rakstīts, ir 5,8 miljoni latu. Tas ir tikpat daudz, cik esam apguvuši pēdējos trīs gados. Šādas investīcijas nepieciešamas, lai panāktu to, uz ko visu laiku tiecamies – uz siltumenerģijas ražošanas izdevumu, kā arī tās tarifa samazināšanu. Panākt tā samazināšanos par 15–20 procentiem ir pilnīgi reāli. Pašlaik mēs atrodamies visaktīvākās sagatavošanas posmā tam, kas jāpadara vasarā. Un šis tas jau paveikts iepriekš. Divās avārijas vietās nomainītas caurules, citādi tas prasītu dubultu darbu. TEC ierīkots viens no diviem jaudīgiem cirkulācijas sūkņiem. Pašlaik norit konkursi un aptaujas, lai noskaidrotu lielāko objektu darbuzņēmējus un materiālu un iekārtu piegādātājus. Piemēram, jau zināms cauruļu piegādātājs. To mums vajadzēs vairāk nekā sešu kilometru garumā. Tagad pienākusi kārta koģenerācijas iekārtas piegādātājam un montētājam. Ja ar to visu nenodarbotos, tad mums būtu tas, kas jau labi zināms, proti, avārijas cauruļvados un caurumu lāpīšana.

– Bet iedzīvotāji ne visai tic tarifu samazināšanai.
– Tas būtu taisnīgi, ja mēs sēdētu, rokas klēpī salikuši. Jo iepriekšējos gados, kā zināms, nekas netika darīts, toties citas pilsētas virzījās uz priekšu. Nākamās apkures sezonas sākumā prognozējam samazināt tarifu, nevis pamatojoties uz gāzes cenu, bet uz tehnisko uzlabojumu rēķina, tas varētu būt 7–8 procenti. Bet, ja arī gāzes cena vēl pazemināsies, tad tas jau būs 15–20 procentu. Lūk, tādēļ arī jādara viss, kas ieplānots.

– Bet kā tad ar projektu finansēšanu? Visur taču jūtams līdzekļu trūkums.
– Lai nenokļūtu deficīta situācijā, jāatceras par stabilitāti darbā ar finansēm no uzņēmuma redzes viedokļa. Tas radīs uzticību tiem, kas dod naudu. Izvērtējot bilanci, bankā tūdaļ pateiks, kas jūs esat un vai ar jums var sadarbotos. Kreditora uzticība ir absolūti nepieciešama. Mums par labu liecina arī darba gads bez zaudējumiem.

– Uz Eiropas naudu arī varat pretendēt?
– Minētais jo vairāk svarīgs, ja runa ir par Eiropas struktūrfondiem. Prasības attiecībā uz finansēšanu tur ir stingras. Piemēram, nav pieļaujama pašu kapitāla samazināšanās. Bet zaudējumi to tieši pazemina. Tam, kurš dod naudu, ir jābūt pārliecinātam, ka uzņēmums to atdos. Vēl ir svarīgi, lai uzņēmums laikus un pilnībā saņemtu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem. Un vispār, kā gan var strādāt, nesaņemot naudu par savu produktu! Visur jābūt augstai samaksas disciplīnai. Ne visiem tagad ar samaksu ir ideāli. Taču Liepāja pašlaik nebūt nav sliktākā situācijā, salīdzinot ar citām pilsētām. Tiesa gan, situācijas vērtējumi atšķiras. Namu pārvaldēm ir savas grūtības. Taču izmantot Eiropas līdzekļus ne tikai iespējams, tas ir mūsu tiešais pienākums. Mēs gatavojamies konkursiem divās šādās programmās. Vienā no tām dokumenti jāiesniedz līdz 26.maijam, otrajā, koģenerācijas – līdz 31.jūlijam. Mēs ceram uz maksimālu atbalstu. Tad varēsim paveikt vairāk un daudz īsākā laikā.

– Namu pārvaldes bieži tiesājas ar parādniekiem.
– Nedrīkst piemirst, ka pēdējā laikā bezdarbnieku skaits katru dienu palielinās par tūkstoti cilvēku. Tas arī iespaido, taču līdz šim maksājumi saņemti pietiekami labi. Veikt atvienošanas darbus daudzdzīvokļu namos nav bijis pamata, kaut gan parāds šur tur ir un namu pārvaldes izsaka brīdinājumus. Svarīgi, ka uzņēmumam “Liepājas enerģija” ir visai izdevīgi nosacījumi samaksai par gāzi. Mēs norēķināmies mēneša beigās pēc tā rezultātiem. Daudzi spiesti to darīt katru dekādi. Bet, ja uzņēmums nevar maksāt katru dekādi, tad “Latvijas gāze” ievieš priekšapmaksu. Bankas atkal redz, kurš var un kurš nevar strādāt ar debitoriem.

– Ja aplūko atsevišķus namus, tad maksa taču ievērojami atšķiras.
– Jā, un par to jau pietiekami runāts un rakstīts. Siltuma patēriņš atšķiras divas reizes un vairāk. Lai samazinātos zudumi vienā vai otrā konkrētā namā, ir jārūpējas apsaimniekotājiem. Un mums ir pat ļoti labi piemēri, īpaši jaunajās dzīvokļu sabiedrībās. Viens otrs taupības nolūkā uztur zemāku temperatūru, maksimāli izmantojot siltummezglu iespējas. Taču galvenais tiek panākts, siltinot visu ēku. Tādējādi iegūst skolas, ir gadījumi, kad tur siltuma patēriņš samazināts pat par 40 procentiem. Diemžēl ne visur daudzdzīvokļu namos vērojama iedzīvotāju vienprātība. Joprojām baidās ņemt kredītus. Un arī pieprasījumam energoaudita veikšanai vajadzētu būt augstākam, jo vairāk tādēļ, ka pašlaik šim nolūkam var saņemt arī pašvaldības līdzfinansējumu.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”