Kamēr Rīgas domē dūc kā bišu stropā, kabinetos regulāri notiek kratīšanas un KNAB citu pēc cita par korupciju un kukuļošanu aiztur gan esošos, gan bijušos Pilsētas attīstības departamenta vadošus darbiniekus, satraukums uzvirmojis arī Liepājas pašvaldībā. Klīst runas, ka, iespējams, pilsētas Būvvaldē jau labu laiku tiekot noklausītas telefonsarunas un notiekot kaut kāda izmeklēšana. Centāmies noskaidrot, vai šajās baumās ir arī kāda daļa patiesības, taču atrast ceļu, kā piekļūt šādai informācijai, apgrūtina dažādi faktori.

Tā kā ilgstoši slimo pilsētas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska un pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone, struktūras vadošo darbinieču viedoklis šajā sakarībā nav uzzināms. No neoficiāliem avotiem tikai zināms, ka Būvvaldē valda liels satraukums. Tiek pieļauts, ka, iespējams, kāds, kuru neapmierina pašvaldības attieksme pret iecerētajiem projektiem, varētu būt iesniedzis sūdzību KNAB un tāpēc varētu būt uzsākta izmeklēšana.

Kāda pašvaldības amatpersona laikrakstam gan norādīja: ja telefoni tiktu noklausīti, tas notiktu tik slepeni, ka par to neviens nebūtu informēts. Bet, ja notiktu izmeklēšana un pašvaldības struktūrā kādus pārkāpumus atklātu, tad tas tiktu publiski izziņots jau nākamā dienā un sekas būtu uzreiz redzamas, tāpat kā tas notiek Rīgas domē. Bez tam tika piebilsts, ka lai nu kam, bet Būvvaldei nelabvēļu netrūkst, jo katru nedēļu tiek noraidīta vesela virkne iesniegto būvniecības plānu. Tāpēc katram atraidītajam, kam nav slinkuma, ir iespēja pazvanīt uz kādu uzticības tālruni vai arī rakstiski iesniegt sūdzību, un tad arī var sākties dažādas pārbaudes, sacīja pašvaldības pārstāvis. Šis cilvēks izteica stingru pārliecību, ka Būvvaldē nekādas nelikumības nenotiek.

Sazinājāmies arī ar KNAB, kur informāciju nedz apstiprināja, nedz noliedza, vien tika paskaidrots: telefensarunu noklausīšanās ir īpaša veida operatīvā darbība, kas tiek kvalificēta līdzvērtīgi kā valsts noslēpums. Informācija par šādām darbībām ir pieejama tikai ļoti ierobežotam personu lokam. Un pat par baumu izplatīšanu var draudēt kriminālatbildība. “Tātad, ja persona, kas godīgi pildījusi savu pilsoņa pienākumu un informējusi par nelikumībām, tajā pašā laikā izplata informāciju un biedē pārbaudāmās institūcijas darbiniekus, tad  tā var tikt sodīta. Jo, izplatot baumas, viss operatīvais darbs var aiziet vējā,” skaidroja KNAB pārstāvis. Viņš gan solīja: ja tiešām kādas pārbaudes notiktu un ja tiktu konstatēti interešu konflikti vai citi pārkāpumi, tad sabiedrība par to tiks informēta.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”