Vai tas ir kāds labsirdības žests vai tieši otrādi – viltīgs aprēķins? Kāda tad ir preces pašizmaksa, ja reiz ar 80% atlaidi tā jebkurā gadījumā sedz ražošanā ieguldīto, pārdevēju darbalaiku, veikala telpu īri, apgaismojumu un visu pārējo? Īsi pirms miega telefons iedžinkstas atkal – kredītkompānija piedāvā paņemt īpaši izdevīgo “Black Friday” kredītu.

Negrābj, kas pagadās

Liepājnieks Māris par cenām lieki galvu nelauza, bet arī neslinko, lai tās salīdzinātu. Viņu mājās smejoties dēvē par atlaižu bukletu, jo ik nedēļu pirms došanās uz veikalu viņš izpēta katra lielveikala katalogus, salīdzina cenas un pērk konkrētus produktus tajos veikalos, kuros ir atlaides.

“Nē, man nav slinkums pētīt un braukāt.

Es vienkārši nevaru nopirkt olas par 3,5 eiro, ja zinu, ka aiz stūra tās maksā 2 eiro. Kāpēc man tas būtu jādara?”

Rūpīgi izvērtējot cenas, ar apdomu viņš iegādājies arī sadzīves tehniku, televizoru, Ziemassvētku dāvanas mājiniekiem.

“Tiešām sanācis, ka pēdējos gados Melnās piektdienas ir nostrādājušas manā labā. Domāju, visdrīzāk, tāpēc, ka es zinu, ko man vajag, un tad medīju konkrētās preces. Tas nav tā – atveru veikala lapu un grābju, kas pagadās. Nē. Zinu, cik tas maksāja iepriekš, salīdzinu ar citiem veikaliem un pieņemu lēmumu. Esmu ietaupījis, noteikti,” vīrietis ir pārliecināts.

“Patiesībā es līdzīgi rīkojos, iegādājoties kaut ko interneta aptiekās. Atveru visus lodziņus un tad vienu un to pašu produktu metu katrā iekšā, kur lētāk, tur pasūtu,” piebilst viņa dzīvesbiedre.

Citās domās ir seniore Aiva.

“Nu, kādas melnās iepirkšanās! Tagad tik daudz krāpnieku, ka es neuzticos nekādiem brīnumiem.

Kvalitatīvas lietas nevar maksāt lēti, turklāt ir jāciena ieguldītais darbs. Nav arī jēgas pirkt tāpat vien un turēt plauktā. Lielos pirkumus pati uz savu galvu neveicu, palīdz dēls. Bet ikdienas atlaides jau gan papētu citreiz – lielveikalos, kad pērku mazmeitām kādu lelli, protams, ir patīkami, ja cena zemāka. Arī pārtiku pērkot, skatos, kur akcijas zīmīte.

Vispār šā brīža cenas ir tik paaugstinātas, ka akcijas vienkārši ir veids, kā tiešām atļauties nopirkt produktus. Taču tādi iepirkšanās trakumi nav man, nē.”

Savukārt Norai netīkams šķiet pat šāds tirgošanās apzīmējums – Melnā piektdiena. “Vīramāte stāsta, Latvijas laikā Liepājā viena decembra svētdiena pirms Ziemassvētkiem saukta par Zelta svētdienu. Tad visas bodes bijušas vaļā Ziemassvētku lietiņu un dāvaniņu iegādei. Tādi svētki pirms svētkiem. Zelta svētdiena skan jaukāk,” ierosina liepājniece.

Viņai piebalso Ilze: “Jā, melnā piektdiena ir piektdiena trīspadsmitajā datumā.”

“Tā ir acu aizmālēšana!”

Trakulīgie iepirkšanas svētki Melnā piektdiena, kas pārņēmuši pasauli un nonākuši arī līdz Latvijai, pirms daudziem gadiem aizsākušies ASV.

Amerikā to svin novembra pēdējā piektdienā, uzreiz pēc Pateicības dienas (šogad “Black Friday” atzīmē 24. novembrī), dažādām precēm piedāvājot ļoti kārdinošas atlaides.

Daudzās valstīs šajā dienā valda īsts iepirkšanās neprāts – pie tirgotavām pacietīgākie rindu aizņem jau naktī, bet, kad veikali ver durvis, tajos metas iekšā pūlis, ķerot un grābjot, ko var. Neizpaliek savstarpēja plēšanās, kautiņi un citi incidenti.

Latvijā līdzīga ažiotāža piedzīvota nesen, kad veikals “Lidl” akcijā piedāvāja bērnu rotaļu virtuvītes.

Mūsu valstī tirgotāji un pakalpojuma sniedzēji ar katru gadu aizvien vairāk cenšas Melno piektdienu izmantot pircēju pievilināšanai. Tomēr īstena iepirkšanās šeit iet secen, jo piedāvātās atlaides lielākoties ir mērenas, salīdzinot ar cenām citviet.

Piemēram, ASV interneta vietnē “Best Buy” nedēļas sākumā Melnās piektdienas piedāvājumā putekļsūcēja “iRobot Roomba i7” cena bija 375 ASV dolāru, tikmēr Latvijā tas vidēji maksā 700 eiro, arī, pērkot televizoru vai portatīvo datoru, var ietaupīt vairāk nekā simts eiro.

Tāpēc daudzi Latvijas iedzīvotāji labprātāk iepērkas internetā, izvēloties ārvalstu tirgotāju piedāvājumu.

Izpētot Melnās piektdienas piedāvājumu Liepājā, secināms, ka

veikalos visbiežāk dominē 20–25% izpārdošanas atlaides, lielāks cenas samazinājums attiecināts tikai uz atsevišķām precēm.

Šomēnes Latvijā veikta aptauja, kurā piedalījušies vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Tajā noskaidrots, ka šogad Melnās piektdienas laikā plāno iepirkties teju 40% aptaujāto, lai iegādātos sev nepieciešamās preces par īpašām atlaidēm.

Visaktīvākie pircēji būšot iedzīvotāji vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem – vairāk nekā puse jeb 58% plāno iepirkties par zemākām cenām.

Daļa uzrunāto liepājnieku pret plaši izreklamēto izpārdošanu gan izturas skeptiski. “Tā ir acu aizmālēšana!” pārliecināts Jānis, norādot,

ja rūpīgi seko līdzi konkrētu preču cenām, tad reizēm pamanāms, ka “atlaižu” laikā tās ir augstākas nekā oktobrī vai septembrī.

Arī jaunā māmiņa Liene principiāli netic Melnās piektdienas vilinājumiem. “Uz mani absolūti nekādu iespaidu neatstāj šādi piedāvājumi. Reklāmas, kas apgalvo, ka to vajag un nu tik jāpērk, jo tā ir modē, neraisa nekādas emocijas. Tā man bijis vienmēr.

Bērniem interesantas un vajadzīgas lietas atrodu un nopērku bez jebkādām reklāmām. Turklāt, ja redzu veikalā kādu saistošu un foršu preci, neskrienu uzreiz pirkt, paskatos interneta veikalā, kur cena lielākoties ir no divām līdz piecām reizēm lētāka un kvalitāte tā pati.

Īpašām mārketinga akcijām neticu, esmu pārliecināta, ka preces “ar atlaidi” pārdod par to pašu cenu, ko pirms Melnās piektdienas, tik dažas dienas pirms tās tām paceļ cenu.”

Tirgus pārāk mazs

“Pasaulē “Black Friday” tiešām ir viena no gada visgaidītākajām akcijām, kurā reāli ir atlaides. Taču pie mums ļoti bieži piedāvāto atlaižu lielums nesaskan ar to, ko sagaida jebkurš patērētājs un klients.

Ja pasaulē mobilos telefonus, citu tehniku, kā arī apģērbus un aksesuārus izpārdošanā tirgo ar 50–60% atlaidi, tad mūsu tirgus diemžēl ir tik mazs, ka tirgotāji vienkārši nespēj nodrošināt tik lielu cenu kritumu. Tāds ir mans subjektīvais viedoklis,” pauž uzņēmuma “DinoZoo” mārketinga direktors Normunds Namnieks.

Iepriekš viņš ir pārstāvējis vienu no lielākajiem e-komercijas uzņēmumiem Baltijā “1a.lv” un no pieredzes zina teikt, lai iedotu vērā ņemamu atlaidi, piemēram, IT tehnikai, piegādes faktiski jāveic jau gada pirmajā pusē, lai produktus iepirktu par salīdzinoši zemām cenām.

“Taču nevienam jau Latvijā nav tik lieli brīvie līdzekļi, lai ieguldītu precēs, kas plauktos gulēs vairāk nekā sešus mēnešus, lai pēc tam tās piedāvātu ar Latvijas tirgum netipisku atlaidi.

Ir jāiepērk arī milzīgs apjoms, lai preci varētu pārdot lētāk.

Neviens nevar iedot zemāku cenu nekā tā, par kuru prece iepirkta. Šobrīd interneta veikalu piedāvājumi ir tik pieejami, ka daudzi Latvijā gaida mirkli, lai par labām cenām iepirktos ārzemju veikalos. Arī piegādes nosacījumi kļuvuši tik demokrātiski, ka daudzi to var atļauties.”

Viņš gan atzīmē, ka no mārketinga viedokļa Melnā piektdiena tirgotājiem un pakalpojuma sniedzējiem jebkurā gadījumā ir veiksmīgs pasākums, pat ja piedāvātā atlaide nav liela.

“Mārketinga uzdevums ir mēģināt savu piedāvājumu “iepakot”, ka atlaide ir, lai gan reāli tā varbūt ir nebūtiska. Taču tas kopējais, kā žargonā saka, haips jeb vilkme ir, pat ja Latvijā preču atlaižu lielums īsti neatbilst tam, ko pasaulē pieņemts uzskatīt par “Black Friday” piedāvājumiem.”

Pajautā sev – vai man tas ir vajadzīgs?

Kristīne Blumfelde-Rutka, Rīgas Stradiņa universitātes Starptautiskā biznesa un ekonomikas katedras studiju programmas vadītāja

To, vai konkrētais piedāvājums ir izdevīgs, jāvērtē katram patērētājam individuāli. Bez šaubām, lielajā informācijas plūsmā var sastapties ar piedāvājumiem, kad atlaide nebūs tik liela, kā patiešām rēķinātu no oriģinālās cenas. Piešķirot atlaidi, var pielietot dažādus ne pārāk godīgus paņēmienus.

Ja klients ilgstošā laika posmā seko līdzi kāda konkrēta produkta cenai, viņš apzinās, kāda ir tā pamatcena, un tādējādi spēj noteikt, vai atlaide ir vērā ņemama vai tomēr nē.

Melnā piektdiena Eiropā ienākusi no ASV un saistīta tieši ar Pateicības dienas tradīcijām un Ziemassvētku iepirkšanās perioda atklāšanu.

Te gan jāsaka, mainoties ekonomiskajai sistēmai Latvijā, samazinoties pirktspējai, likumsakarīgi, ka uzņēmēji ķeras pie visiem iespējamiem variantiem, kā savu pircēju sasniegt.

Mazumtirgotājs visbiežāk cer, ka augs pārdošanas apjoms, kas palielinās arī peļņu, tātad aktivizēs savus patērētājus.

Neesmu informēta par statistiku, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji izmanto šīs vērienīgās akcijas, lai gan ir skaidrs – pieprasījums ir, tomēr uzskatu, ka tas vairāk attiecināms uz plānotiem pirkumiem.

Reklāmas psiholoģiskie knifi ir daudzi un dažādi, tie konkrētā veidā tiek saistīti ar mērķauditoriju.

Ir auditorijas, kuras uzrunā tieši finansiālā puse, tomēr mūsdienās uzņēmumi aizvien vairāk piedāvā arī bezmaksas piegādi, tas darbojas ļoti labi. Tāpat arī atliktie maksājumi vai preces iegāde bez pirmās iemaksas.

Tas arī ir visefektīvākais veids – pareizi uzrunāt konkrēto mērķauditoriju, jo katrai no tām ir cits psiholoģiskās iedarbošanās veids.

Nereti nozarēm ir atšķirīgi modeļi, piemēram, kosmētikai – pērc vienu produktu, otru varēsi iegādāties par puscenu, tāpat ir ar produktu komplektiem.

Atlaižu kuponi internetā ir iedarbīgi, līdzīgi kā konkrētas atlaides norādītos laikos. Protams, patērētājs neviļus sāk prātot – ja šis piedāvājums vairs pieejams tikai divas stundas, tad man tas jāiegādājas tagad, lai neaizmirstu par to.

No ētikas puses aizvien vairāk gan tiek runāts par atbildīgo patēriņu.

Būtu labi, ja mēs spētu rūpīgi izvērtēt pirkumu nepieciešamību – gan no savas finansiālās situācijas, gan klimata pārmaiņu kontekstā.

Rietumu kultūrā iegājusies iespēja atdot pirkumus, un pēc svētkiem ļoti daudzās Eiropas pilsētās tas arī tiek darīts, prece nonāk atpakaļ veikalā, jautājums – kas ar šo preci notiek tālāk, kur pārdevējs to liek?

Skaidrs, ka biznesa un uzņēmēja galvenais mērķis ir gūt peļņu, bet tajā pašā laikā gribētos patērētājus aicināt izvērtēt savas vajadzības un pētīt sevi, veicot pirkumus, nedaudz ļauties pašanalīzei – kas bija tas, uz ko es noreaģēju?

Pētījumi ir pierādījuši, ka cilvēki mēdz iepirkties, garlaicības mākti, tāpat zināms bezmiega fenomens, kad cilvēks ļaujas nakts iepirkšanās priekam, kas savā ziņā nomierina, izklaidē.

Būtu vērtīgi sev pajautāt – kādam mērķim es šo produktu iegādājos? Vai man tas patiešām ir vajadzīgs? Cik ilgi es to lietošu, un vai tas ir kvalitatīvs? Var telefonā saglabāt ekrānuzņēmumu, lai preci neaizmirstu, tomēr iedotu sev nelielu laika sprīdi apdomāties, vai tiešām konkrētā lieta ir nepieciešama.

E-komercijas pasaule gan, visdrīzāk, jums tāpat atgādinās, kādus produktus esat skatījušies, un, ja vēl ielikuši tos grozā, gaidiet ziņu: “Hei! Tu iepirkumu grozā aizmirsi preces!”

Uzziņai

Iepērcies droši un gudri!

Ne visi solījumi reklāmās ir patiesi, tāpēc Pātērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piedāvā padomus par drošu un gudru iepirkšanos Melnajā piektdienā, lai palīdzētu atšķirt patiesi izdevīgus darījumus no maldinošiem.

> Ja labprātāk izvēlaties iepirkties tiešsaistē, saprotams, ka nav iespējams uzlaikot vai pārliecināties, ka izraudzītā prece jums der, tāpēc šajos gadījumos ikvienam ir tiesības atdot pirkumus 14 dienu laikā, nenorādot atteikšanās iemeslu. Iesakām savu lēmumu par preču atdošanu paziņot tirgotājam rakstiski, piemēram, izmantojot e-pastu.

Tomēr jāņem vērā, ka ir pirkumi, kas nav piemēroti atdošanai atpakaļ, piemēram, ceļojumi, pārtika vai citas preces, kam ir īss derīguma termiņš, un personalizētas preces, piemēram, rotaslietas ar gravējumu.

> Esat pamanījuši tiešsaistes veikala reklāmas, kas par neticami zemām cenām pārdod preces, kas pieejamas visās varavīksnes krāsās? Šķiet, ka šīs reklāmas jums seko. Tās uzstāj, ka zemās cenas pieejamas tikai šajā dienā, bet nākamajā preces būs jau pazudušas kā rīta rasa.

Visticamāk, ka šādi tiešsaistes veikali nodrošina preču piegādi tieši no ražotāja jeb tā dēvēto dropshipping. Tas ir likumīgi, bet patērētājs var saskarties ar sarežģījumiem, jo visbiežāk preču ražotājs atrodas Tālajos Austrumos, un tas var radīt problēmas, ja nepieciešama to atdošana.

Turklāt ne vienmēr piedāvātās preces atbilst Eiropas veselības un kvalitātes standartiem.

> Daudzi tiešsaistes veikali izmanto tādus manipulatīvus paziņojumus kā “gandrīz izpārdots” vai “atlikušas tikai trīs preces”.

Šādas mārketinga stratēģijas pazīstamas kā maldinošās saskarnes jeb dark patterns, kas izstrādātas, lai ietekmētu patērētāju un piespiestu viņu veikt neapdomīgus pirkumus. Mudinām patērētājus apgūt prasmes atpazīt maldinošās saskarnes un neļauties steidzīgu lēmumu pieņemšanai.

Ja kārotā prece tomēr ir izpārdota, atcerieties, ka citur var būt alternatīvi un pat lētāki piedāvājumi.

> Melnā piektdiena simbolizē pārmērīgu patēriņu, sabojātu lietu izmešanu un aizvietošanu, lielu atkritumu apjomu, ātro modi, izšķērdīgu dzīvesveidu, kā arī CO₂ emisiju palielināšanos no tiešsaistē iegādāto preču atdošanas.

Citiem vārdiem sakot, tā ir skumja diena vides ilgtspējai. Tāpēc aicinām neļauties kārdinājumiem, jo par ikkatru preci, kas paliek noliktavā, priecājas vide un arī jūsu naudas maks.

Avots: PTAC

Melnās piektdienas neprāts

> “Black Friday” var tiešām kļūt par gada melnāko dienu. Laikā no 2006. līdz 2018. gadam 44 Melnās piektdienas incidentos Amerikā gājuši bojā 11 cilvēki un 109  ievainoti, vēsta “New York Post” interneta vietne.

> Pirmais Melnās piektdienas nāves gadījums ASV reģistrēts 2008. gadā – Longaildendā gāja bojā veikala “Walmart” darbinieks, kad aptuveni 2000 pircēju liels pūlis metās tirgotavā un vīrieti sabradāja. 

> 2011. gadā Melnajā piektdienā kāda sieviete Kalifornijas štatā “Walmart” pircējiem iepūta acīs piparu gāzi, radot vieglus ievainojumus 20 cilvēkiem. Incidents sākās, kad cilvēki gaidīja rindā, lai iegādātos spēļu konsoli “Xbox 360”.

> 2012. gada trakajā izpārdošanas dienā divi cilvēki tika nošauti pie “Walmart” Talahasī, Floridā, strīda laikā par stāvvietu.

> 2015. gadā vairāki cilvēki sakāvās tirdzniecības centrā Florencē, Kentuki štatā, iespējams, par “Air Jordan” sporta apaviem. Šis gads tolaik tika nodēvēts par “vissliktāko Melnās piektdienas kautiņu vēsturē”, jo intensīvi tika izmantoti viedtālruņi, kas varēja uzreiz nofilmēt incidentu video.

Avots: dažādi interneta resursi

Es domāju tā: Vai var ticēt akcijām un atlaidēm?

Dace Zāģere – strādā:

– Īsti jau ne, jo cilvēki kļūst zinošāki. Par akciju “Melnā piektdiena” es vispār nedomāju, jo tā saistīta ar visādiem mārketinga trikiem un zemūdens akmeņiem, ne jau labdarību. Kad nepieciešams, nopērku, ko vajag, nevis gaidu un ticu milzīgām atlaidēm. Kāpēc jāpērk, jāatdod sava nauda par patiesībā nevajadzīgām lietām, kuras kādā akcijā piedāvā lētāk?

Tagad, pirms Ziemassvētkiem, ļoti izdevīgs laiks, lai aicinātu pirkt. Ļoti jāapdomā, ko tu pērc un kāpēc.

Antra Nadziņa – mūzikas skolotāja:

– Neuzticos. Veikalos visu laiku ir dažādas akcijas un atkal akcijas. Neesmu no tās paaudzes, kas neskaita un nedomā, ko pērk. Kad es dzirdu “Melnā piektdiena”, tas man asociējas ar kaut ko sliktu, nevis labu.

Man patīk visu rēķināt, tāpēc iepērkoties vienmēr pētu cenas. Man patīk saprast, cik prece patiesībā maksā, cik paņem veikals. Neviens un neko nepārdos zem pašizmaksas.

Zenta Junkule – pensionāre:

– Īstenībā ne, jo esmu novērojusi, ka, pirms tiek izsludināta kāda akcija vai atlaides, pārdevēji nomaina, paaugstina precēm cenas. Pēc tam reklamē, ka atlaides par 50 un vairāk procentiem. Kaut kāda atlaide sanāk, bet ne jau veikaliem par sliktu.

Ja pārtikai lietošanas termiņš beidzas un tad pārdod lētāk, to es saprotu, jo ir atlaide. Citas mantas varbūt pārdod lētāk, jo tās neviens nepērk un noliktavas pilnas.

Emīls Agrums – inženieris:

– Teikšu, ka neuzticos. Kaut kas tur nešķiet tīrs… Esmu pats redzējis, ka precei viena cena, tad to paaugstina un pēc tam piemēro kaut kādu atlaidi, sakot, ka nu gan ir lēti.

Domāju, ka daudzi pavelkas uz atlaidēm un tikai pērk. Gan jau es arī uzķertos uz kādu izsludinātu akciju… Mārketingā strādājošie zina, ko dara, jo galvenais ir pārdot pēc iespējas vairāk. 

Silvija Neimane – nestrādā:

– Esmu strādājusi veikalā, zinu, kā notiek. Akcijas vajag, lai izpārdotu noliktavas un atbrīvotos no nesezonas precēm.

Akcijas var būt izdevīgas, jo precei tomēr cena būs zemāka, bet pilnīgi visam ticēt nevajag. Jāliek lietā loģiskais prāts. Tirgotāji sev pāri nedarīs.